Ziedošanās citiem palīdz dzīvot godprātīgi

2019. gada 13. septembris 00:00

303

Ziedošanās citiem palīdz dzīvot godprātīgi

Šodien 59. dzimšanas dienu svin secietis Aigars Zariņš. Gaviļnieks ir dzīvespriecīgs, apveltīts ar pozitīvu skatījumu uz dzīvi. Viņš vairo labo, brīvprātīgi pildot Seces luterāņu draudzes priekšnieka pienākumus un rādot priekšzīmīgu piemēru ikdienas dzīvē. Ar savu godprātīgo darbu un centieniem viest pozitīvas pārmaiņas jubilārs iemantojis apkārtējo cieņu un atzinību.

Bijība pret vecākiem
Aigars dzimis, audzis un lielāko daļu dzīves aizvadījis Secē. Jubilārs uzauga kopā ar divus gadus jaunāko māsu Ingunu, kura tagad dzīvo Ikšķilē. “Vientuļš bērnībā nebiju. Mums ar māsu nav liela gadu starpība, dzīvojām draudzīgi. Tajos laikos pret vecākiem izturējāmies ar bijību. Ja bija noteikts, ka mājās jābūt pulksten 21, tad bijām. Mūsdienās jaunieši mājās nāk, kad grib. Kurš pusnaktī, kurš rīta saulei austot,” stāsta secietis. Jaunības gados jubilārs sapņoja kļūt par šoferi, pavāru un citu profesiju pārstāvi. Beigās Vangažos izmācījās par rūpniecisko iekārtu remontatslēdznieku. Kādu laiku strādāja Aizkrauklē rūpnīcā “VEF”, laiki mainījās, un Aigars atgriezās dzimtajās mājās Secē. Uzturēja nelielu saimniecību, strādāja mežniecībā, pie privātajiem uzņēmējiem un darījis šo to citu. Tagad Aigars ir traktorists, darbdienas aizvada Biržos Jēkabpils novadā, nedēļas nogalēs brauc mājās.
Aigara vecāki strādāja tipogrāfijā. Tēvs bija iespiedējs, māte — pielicēja. Vēlāk māte pārgāja uz darbu rūpnīcā, kur strādāja līdz pat pensijai, savukārt tēvs kādu laiku darbojās laikrakstā “Komunisma Uzvara”, pēdējos darba gados piedzīvoja arī avīzes nosaukuma maiņu uz “Staburagu”.
Baznīcā ieved teātri
Kaut arī darba uz vietas nav tik, cik gribētos, un tālienē jāpavada ilgs laiks, saikne ar Seci ir spēcīga. Aigars jau daudzus gadus ir Seces luterāņu draudzes priekšnieks. “Tas tā nejauši sanāca. Aizgāju vienreiz uz baznīcu, otrreiz. Pamazām iesaistījos draudzes dzīvē, pēc kāda laika mani ievēlēja par priekšnieku. Būtībā tas ir bezmaksas sabiedriskais darbs — ziedošanās. Manos pienākumos ietilpst dažādi darbi, arī apkopēja, grāmatveža un citi. Daru visu, kas nepieciešams, — kurinu, slauku, apmaksāju elektrību un kārtoju citus jautājumus,” stāsta jubilārs. Aigars patstāvīgi atrada ceļu pie Dieva. Bērnībā Tas Kungs ģimenē netika daudzināts, vecāki baznīcu neapmeklēja.
Kristīgo pulkam secietis pievienojās apmēram pirms desmit gadiem. Aigars aktīvi iesaistījās dažādās draudzes un baznīcas aktivitātēs, centās rast veidu, kā uzrunāt jaunus draudzes locekļus. “Baznīcā rīkojām dažādus koncertus, pirmo reizi Seces baznīcā ievedu teātri. Sākumā uz šo ieceri daudzi raudzījās ar skepsi, vēlāk gan teica atzinīgus vārdus. Neteikšu, ka iznākumā aicinājumu apmeklēt baznīcu izjuta daudz cilvēku, bet vismaz kaut kas tiek darīts,” stāsta Aigars Zariņš.

Agrāk jubilārs aizrāvās ar fotografēšanu pasākumos. Tagad laika trūkuma un tālienes dēļ vaļasprieks nodots nākamajai paaudzei — meitai. Brīvajā laikā jubilārs labprāt iepazīst dzimtenes bagātības ceļojot. Reizi pa reizei tiek šķērsota arī valsts robeža. “Ārzemju ceļojumi īpaši neaizrauj, Latvijā vēl pat puse nav apskatīta. Tomēr jāatzīst, ka līdz šim vispārsteidzošākā vieta, kurā būts, ir Gruzija un tās iespaidīgie kalni. Tas gan bija sen, bet iespaidi joprojām palikuši. Lai nu kas, tik vērienīgus kalnus Latvijā neatrast,” saka Aigars.
Visi esam grēcīgi
Secieša dzimšanas diena tradicionāli iegadās ar lielāko rudens notikumu — kartupeļu talku. Parasti jubilārs apvieno jubilejas svinēšanu ar dārza darbiem. “Šogad esmu pacenties, kartupeļi norakti un dzimšanas dienā varēs atpūsties. Palikuši vien burkāni, kuri jānovāc vēlāk. Lielas dzimšanas dienas svinības neorganizēju, iespējams, ja viss būs veiksmīgi, svētkos došos izbraucienā,” stāsta jubilārs. Šogad dzimšanas diena iekrīt tā saucamajā melnajā piektdienā. Tas gan secieti neuztrauc, viņš nav aizspriedumains, tas ir tikai skaitlis. Vienīgā vēlēšanās, lai baznīcas draudzei pievienotos vairāk cilvēku. “Seces draudze ir maza, katru gadu tā sarūk. Jaunatne nenāk, veco skaits sarūk. Kurš nevar atnākt, kurš aiziet tai saulē. Tāda situācija ir visā valstī. Ietekmēt cilvēkus nevar, nevar pateikt “nāc!”, un lieta darīta. Baznīca ir individuāls aicinājums. Jaunieši atnāk, nokrustās, bet dziļas piesaistes nav. Baznīcai un draudzēm ir gadsimtiem sena vēsture. Manuprāt, lai piesaistītu jaunus cilvēkus, jākļūst radošākiem un modernākiem. Esmu redzējis jauno draudžu, kuras uzskata par sektām, videoierakstus. Cilvēki pielūdz Dievu, bet dara to modernāk, saistošāk jaunajai paaudzei. Mācītājam vairāk jāstrādā, lai uzrunātu cilvēkus. Ja mācītājs pagastā nestrādā, bet pie cilvēkiem atbrauc tikai uz dievkalpojumu, tad nevienam nerodas stipra saikne ar baznīcu,” stāsta Aigars. Līdz ar nonākšanu uz ticības ceļa jubilārs izkopis veselīgāku un priekšzīmīgāku dzīvesveidu. “Mēs visi esam grēcīgi. Līdz ar pievēršanos Dievam esmu ticis vaļā no smēķēšanas, alkohola lietošanas,” atklāj Aigars.

Jubilārs uz dzīvi raugās ar pozitīvu skatu. Visu mūžu dzīvojot Secē, viņš novērtē, kā pagasts laika gaitā mainījies uz labo pusi: “Sece ir sakopta. Ar Eiropas Savienības finansējumu izbūvēti celiņi un bērnu rotaļu laukumi. Redzama virzība uz priekšu. Vienā dienā tādas lietas nenotiek, jāprot saskatīt labo. Negatīvais jāatstāj atvilktnē vai jāaprok, tas par labu nenāk. Uz katru notikumu var paraudzīties no gaišās puses. Pat ja koncerts baznīcā nav apmeklēts, tas tomēr bija nozīmīgs arī trim atnākušajiem klausītājiem. Protams, gribētos pilnu zāli, tas ir viens no cilvēka netikumiem — vienmēr gribēt vairāk.” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Ziedošanās citiem palīdz dzīvot godprātīgi

Kategorijas