Skaidu jumtus gatavo Mentā

2010. gada 15. aprīlis 07:37

5065

Jaunjelgavas novada Mentā, “Dzeņu” mājās, dzīvo Gatis Jurkāns. Šonedēļ viņš sācis gatavot jumta skaidas.

Jumta skaidas gatavo ar speci-ālu darbgaldu, kas līdzīgs lielai ēvelei. Mūsdienās šo ēveli darbina elektromotors, bet senāk to darīja zirgs. “Koka skaidas ir viens no vienkāršākajiem jumta materi-āliem un viens no parastākajiem jumta klāšanas paņēmieniem. Kādreiz jumta skaidas mācēja gatavot katrā mājā. Skaidu jumtus Latvijā sāka klāt 19. gadsimta otrajā pusē, pirms tam to darīja ar lubiņām,” saka Gatis Jurkāns.
Gatis Jurkāns ir profesionāls skārdnieks jumiķis, bet kopš 1987. gada klāj koka skaidu jumtus. Šos darbus viņš ir veicis arī Brīvdabas muzejā.
Nesteidzoties dienā ar ēveli var saplēst trīs skaidu metrus. “Es strādāju pēc Krievijas impērijas mērvienību sistēmas, kurā standartizmērs ir viena aršīna, mūsdienu izpratnē — 72 centimetri. Viens skaidu metrs nozīmē metru augstumā, metru platumā un 72 centimetrus garumā. Skaidas biezums ir septiņi milimetri, bet to var regulēt pēc vajadzības,” skaidro Gatis Jurkāns.
Skaidas plēš no priedes, egles un apses. Lai noklātu vienu kvadrātmetru jumta, vajag 70 — 80 skaidu, kuras klāj trijās kārtās. Skaidu jumts kalpo apmēram 30 gadu. “Tas ir atkarīgs gan no skaidu kvalitātes, gan no tā, kā mājas saimnieks vēlas jumtu uzklāt. Vēsturiski šie jumti ir paredzēti mājām ar augstiem, vēdināmajiem bēniņiem. Tagad cilvēki jumtiem izmanto siltumizolāciju, iebūvē jumta logus,” saka Jurkāna kungs. “Tas saīsina skaidu jumta mūžu. Skaidām nepietiek ventilācijas.”
Skaidu ēvele ir transportējama, līdz ar to jumta skaidas var sagatavot ne tikai pie “Dzeņu” mājām, bet jebkurā citā vietā.

Staburags.lv ARHĪVS

Skaidu jumtus gatavo Mentā

Kategorijas