Staburags.lv ARHĪVS

Logo

Bailes no soda attur cilvēku no nozieguma izdarīšanas

Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs
Laikraksta arhīvs

2019. gada 10. septembris 00:00

385
Bailes no soda attur cilvēku no nozieguma izdarīšanas

Septembris iesākās ar diametrāli pretējām emocijām — skumjām un prieku. 1. septembrī Jaunjelgavā atvadījāmies no Tautas daiļamata meistara novadnieka Pētera Grauduļa. Viņš novadam bija, kā moderni saka, brends. Daudzu gadu laikā darīja apbrīnas vērtu darbu. Pašlaik vēl nav ideju par viņa atstātā mantojuma eksponēšanu, kas būtu apskatāms plašākam cilvēku lokam. Meistaram bija savi principi, darbus viņš reti pārdeva. Tagad tie nonākuši  ģimenes rīcībā, bet vēl jāpaiet laikam, lai sāktu par to nopietni domāt.
Zinību diena novadā šogad daudz neatšķīrās no citām. Ar vienu izņēmumu — šis ir pēdējais mācību gads Sunākstes pamatskolai. Par ēkas turpmāko likteni vēl domāsim. Jaunjelgavas vidusskolā ir pilnas visas trīs vidusskolas klases, arī 9. klasē ir pietiekami daudz bērnu. Kopējais skolēnu skaits nedaudz pieaudzis. Daudzeses, Seces skolās bērnu skaits nav liels — vēl ap astoņiem līdz deviņiem klasē.
Lasīju par izglītības problēmām Francijā. Tur pirms 30 gadiem visa centrā nostādīja skolēnu kompetencēs balstītu izglītību. Šobrīd nākas secināt, ka izglītības līmenis ir strauji krities. Latvija iet šo nepareizo ceļu, atbalstot moderno teoriju par to, ka bērnam jāattīsta domāšana, bet bez zināšanām. Dzīve gan rāda to, ka tiem, kuriem ir zināšanas, piemīt arī domāšana.
Viena no šībrīža Jaunjelgavas problēmām ir ģimenes ār­stes Ilzes Sarmas paziņojums par došanos pensijā. Līdz gada beigām vēl piekrita strādāt, tāpēc laiks meklēt maiņu. Diemžēl līdzšinējie mēģinājumi beigušies neveiksmīgi — uzrunātie kandidāti Jaunjelgavu negrib izvēlēties. Protams, viņa nav vienīgā ģimenes ārste, bet arī dakterei Zigrīdai Maijai Gulbei jau pāri septiņdesmit. Uz Jaunjelgavu vēl brauc ārste Ginta Kociņa, kurai pamatprakse ir Secē.
Pagājušajā nedēļā deputātiem vajadzēja izskatīt jautājumu par savvaļas dzīvnieku postījumiem sējumos. Trešdien uz sapulci sanāks mednieku koordinācijas komisija — zemnieki, mednieki un pašvaldības pārstāvji izklāstīs, uzklausīs viedokļus. Pašvaldība jau tā mēnesi agrāk atļāva sākt briežu govju un teļu medības. Palielināts arī licenču skaits. Tomēr šķiet, ka tas nekādu rezultātu nav devis.
Nedaudz satrauc apkures jautājums Jaunjelgavā, jo katlumājā joprojām nav ierīkots jaunais apkures katls. Sunākstē un Secē katrs savu māju silda pats, un vajadzētu lielus ieguldījumus, lai pārietu uz kopēju apkuri. Secē jo­projām aktuāls veikala jautājums. Pašvaldība parakstījusi atteikumu no veikala ēkas pirmpirkuma tiesībām, un jācer, ka jaunais ēkas īpašnieks drīz ķersies pie darba un veikala plaukti atkal būs pilni.
Ar nākamo gadu “Latvijas pasts” dubultos piegādes maksu pensijām. Seces, Sunākstes un Staburaga pagastā ir ap divsimt pensionāru, kuriem pensiju piegādā mājās. Tas ir daudz. Acīmredzot šie cilvēki nespēj nokļūt līdz pastam, viņiem nav savas mašīnas vai arī kāda, kurš aizved. Tā ir sociāla problēma. Saprotu, ka “Latvijas pastam” jāsamazina zaudējumi, bet reģionos pasta pakalpojumus nevar izmantot pat strādājošie, jo nodaļa strādā tikai stundu dienā. Neesam tik bagāti, lai kompensētu pensiju piegādes sadārdzināšanos. Nenodarbosimies arī ar skaidras naudas piegādi, jo šādas darbības ir komplicētas.
Pagājušajā nedēļā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce viesojās Neretā. Nolēmu nebraukt. Neko jaunu, citādu kā Aizkrauklē nedzirdētu. Skaidrs, katrs, kurš mēģina īstenot kādu reformu, stāstīs tikai pozitīvo, noklusēs negatīvo. Labs piemērs tam, ka reforma nozīmē tikai uzskaites kārtības maiņu, ir Ogres novads. Līdz iepriekšējai novadu reformai Ogres pilsēta bija maksātāja finanšu izlīdzināšanas fondā. Reformas laikā Ogrei pievienoja visas apkārtējās teritorijas, izņemot turīgākās — Ķegumu, Ikšķili un Lielvārdi. Līdz ar to Ogres novads no finanšu devēja kļuva par finanšu izlīdzināšanas fonda līdzekļu saņēmēju. Līdz ar jauno reformu Ogre turīgākās teritorijas grib sev. Kas šo reformu rezultātā mainījās kādā mazā pagastā, piemēram, Mazozolos? Nekas. Nereta vai Vietalva arī stāvēs rindā pēc investīcijas. Lielajā katlā, ko sauks par Aizkraukles novadu, naudas būs daudz, bet arī problēmu daudz. Par plānoto reformu šobrīd saku — tad jau redzēs. Ja zinātu, ka tā būs nenovēršama, tad arī domāšana un runāšana būtu citādāka.
Reformai būtu jānozīmē arī autoceļu tīkla sakārtošanu. Diemžēl šajā jomā neko nerisina. Par laimi, pamazām noslēgumam tuvojas ceļa remonta darbi posmā no Jaunjelgavas līdz apļveida krustojumam. Līdz septembra vidum plānots atvērt vienu braukšanas joslu un satiksmi regulēt ar luksoforiem. Līdz novembra sākumam ceļš jānodod ekspluatācijā.
Skaļākais pagājušās nedēļas notikums Latvijā — karteļu vienošanās būvniecībā un kukuļdošana. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) apsūdzības izvirzījis arī bijušajam Robežsardzes priekšniekam Normundam Garbaram. Struktūrās, kurās būvniecība nav bijusi vai notiek reti, cilvēki nezina, ko drīkst, ko nedrīkst parak­stīt. Iespējams, ka Garbars pārkāpis savas pilnvaras, parakstījis “papīrus”, kurus nedrīkstēja. Būvniecības nozarē Latvijā izveidojusies tāda kā augstākā līga, kuras spēlētāji tikai domā par to, kā iegūt lielāku peļņu. To savukārt var izdarīt, kad viens otram necenšas nodzīt cenu. Konkurences padomei bija aizdomas par karteļa eksistenci. No vienas puses, tas ir normāls process kapitālismā, kad konkurence rada vislabāko cenu un labāko kvalitāti. Šo principu mēģina apiet, firmām savstarpēji vienojoties. Šādi gadījumi bija un notiek visā pasaulē. Stāsts sens kā pasaule — par sindikātiem, karteļiem. Lielajos būvobjektos veidos līgumsabiedrības, un tajās nereti kopā saiet bijušie konkurenti. Vai KNAB darbības mazinās negodīgu uzņēmēju rīcību? Tāpat kā dzelzceļa stacijās vienmēr uzdarbosies zagļi, tāpat būvniecībā vienmēr kādam būs vēlēšanās darboties negodīgi. Dzīves pieredze rāda, ka nemitīgi jābūt draudiem. Tikai bailes no soda attur cilvēku no nozieguma izdarīšanas. Dažus neattur arī tās. Dažiem mantkārība ir tik liela, ka zaudē prātu.
No 2021. gada līdz 500 eiro plānots palielināt minimālo algu. Šogad to nedarīja, bet skaidrs, ka alga jāpaaugstina. Ja lēciens būs tik liels, par 70 eiro, pašvaldībām tas nebūs “pavelkams”. Ja šāda minimālā alga būs kurinātājiem, sētniekiem, attiecīgi tā būs jāceļ arī tiem, kuri pašlaik saņem nedaudz virs minimālās algas. Privātais sektors vienmēr atradis izeju un samaksās. Paaugstinot minimālo algu, samazināsies arī aplokšņu algu īpatsvars.

Kategorijas

Kategorijas