Bērniem jāiemācās mācīties

Sarmīte Kruglova, Aizkraukles pilsētas specializētās pirmsskolas izglītības iestādes “Saulīte” vadītāja

2019. gada 3. septembris 00:00

376

Aizvadītā nedēļa bija trauksmaināka nekā iepriekšējās. Darbā pēc atvaļinājuma atgriezās visi darbinieki, darboties atsāka visas grupiņas. Līdz tam strādājām vasaras režīmā. Vecāki kārtoja uzņemšanas dokumentus, uzņēmām jaunos audzēkņus, komplektējām grupas un darījām citus darbus, lai svētku noskaņojumā sāktu jauno mācību gadu.
Šogad specializēto pirmsskolas izglītības iestādi “Saulīte” apmeklēs 70 bērni, tas ir lielākais audzēkņu skaits, kopš šeit strādāju. Lielu procentu iestādes audzēkņu veido pagājušajā gadā atvērto vispārizglītojošo grupu bērni, kuriem nav veselības traucējumu. Jūtams arī demogrāfiskās situācijas uzlabojums —
šobrīd bērniņi dzimst vairāk, un pirmsskolas izglītības iestādes ir pirmās, kas to izjūt. Mums tas ir satraucoši, jo nāk vecāki, kas grib pieteikt bērnu dārziņā, bet esam spiesti likt gaidīt uzņemšanas rindā.
Vakar ap 20 000 pirmsskolas audzēkņu sāka mācības pēc jaunās kompetenču pieejā balstītās sistēmas, kuras mērķis ir attīstīt bērnos radošumu, veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, kā arī prieku mācīties. Jaunās kompetenču pieejā balstītās sistēmas galvenie ieguvumi ir bērnu patstāvība un tas, ka mācību procesā skolotāji kļūs brīvāki. Arī mēs sākam darbu pēc jaunās metodes. Visu aizvadīto mācību gadu mācījāmies, kopā ar metodiķi apmeklējām kursus. Apgūto konsultāciju veidā izklāstījām pārējiem kolēģiem, dārziņa pedagogiem. Šobrīd grupu telpas pārtop atbilstoši kompetenču centriem. Vienīgais mīnuss — pirms-
skolas mācību programmu no Izglītības un zinātnes ministrijas, kuru mums solīja jau aprīlī, saņēmām tikai 26. augustā. Mēs jau pirms tam nopietni gatavojāmies jaunajai sistēmai, daudz lasījām un sekojām līdzi aktualitātēm. Personīgi man jaunā pieeja patīk. Ja kāds saka, ka mēs tā jau strādājām, tā nav taisnība. Šī ir cita pieeja izglītībai.
Agrāk bērnus tik daudz nesargāja un nelutināja. Mēs visu izjutām “uz savas ādas” un iemācījāmies kļūdu un pārbaužu rezultātā, ko mūsdienu bērni paši nedara. Viņiem nav šīs personīgās pieredzes, tādēļ viņi ir nepatstāvīgāki un nesagatavotāki. Kaut kur zudis pašaizsardzības mehānisms. Akmens jāmet vecāku un arī skolu lauciņā, ka mūsdienās bērni tiek pārāk sargāti. Viņiem neizveidojas personīgā pieredze, jo mēs no tā viņus sargājam. Tagad šīs iemaņas apgūs mākslīgā veidā — ar jauno kompetenču pieejā balstīto sistēmu. Mums ir nepieciešama patstāvīgi domājoša paaudze, kas spēj uzņemties atbildību par to, ko dara un zina.
Klasiskās mākslas cienītāju aprindās raisījās diskusijas par to, Latvijas Nacionālā opera un balets piedāvā operas tulkojuma titrus lasīt mobilajā lietotnē. Cik cilvēku, tik viedokļu. Mobilo ierīču aktīviem lietotājiem šis jauninājums noteikti būs saistošs. Gan Operā, gan Krievu teātrī titros redzams teksta tulkojums latviešu valodā. Tiesa, varbūt titri nav izlasāmi no visām sēdvietām, bet kopumā tā ir pozitīva prakse. Mobilās lietotnes izmantošana operas izrādes laikā ir gaumes jautājums, personīgi to neizmantotu. Tas man traucētu baudīt izrādi. Titri ir nepieciešami, bet to lasīšana mobilajā tālrunī lai paliek katra paša izvēle.
Turpinot darbu saistībā ar nākamā gada budžetu, Izglītības un zinātnes ministrija rosinājusi brīvpusdienu nodrošināšanu 1.—4. klases skolēniem nodot pašvaldībām, tādējādi tam paredzētos 20 miljonus varētu novirzīt prioritāro pasākumu īstenošanai, tajā skaitā pedagogu algām. Tā būtu naudas pārlikšana no viena maciņa otrā. Šis nešķiet pareizs risinājums. Ja brīvpusdienām tika piešķirts finansējums no valsts budžeta, tad tam tā arī jāpaliek. Tas nav korekts risinājums.
Visu šo gadu laikā valsts joprojām nav radusi fundamentālu risinājumu nozarēm, kas jāuztur no valsts budžeta — izglītība, medicīna un aizsardzība. Vienreiz vajadzēja pieņemt risinājumu un nozares sakārtot, nevis muļļāties. Šīs nozares tiek sauktas par prioritātēm, bet dzīvē pret tām izturas nenopietni. Kaut kad nav pieņemti pareizie lēmumi, un joprojām “pievelk galus”, nevis risina problēmas. Kādā brīdī tas valstij smagi atsauksies. Mums nav paaudžu nomaiņas, pēc gadiem desmit, kad daļa pašreizējo izglītības un medicīnas darbinieku dosies pensijā, vietā nebūs speciālistu. Valstī kopumā šī mācību gada sākumā bija vakantas 500 pedagogu vietas. “Saulītē” šobrīd kolektīvs ir nostabilizējies, bet arī mēs smagi izjutām pedagogu un speciālistu trūkumu. Kopumā pedagogu sastāvs noveco. Kad šie cilvēki aizies pelnītā atpūtā, veidosies sarežģīta situācija nozarē. Ir dažādi veidi, kā motivēt jauniešus izvēlēties pedagoga profesiju. Ja atalgojums būs saistošs, tad perspektīvākie jaunieši izvēlēsies pedagoģiju. Tas nozarei dotu spēcīgus speciālistus. Ja ir pārpalikuma princips, ka izglītību izvēlas tad, ja citur nav, kur iet, tad arī rezultāts ir atbilstošs.
Nemainīga valsts sāpe ir medicīnas joma. Aizvadītajā nedēļā izskanēja paziņojums, ka pirms-
slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības stratēģija 2020. līdz 2026. gadam paredz daudz dažādu risinājumu, tostarp pakāpenisku pāreju uz divu personu brigādēm. Medicīniskā aprūpe ir līdz tādam sabrukumam, ka nav ne jausmas, kā to reanimēt. Mēs kā pacienti redzam, cik ilgi jāgaida rindā, lai tiktu pie speciālista uz izmeklējumiem. Arī šajā nozarē ļoti trūkst gados jaunu speciālistu. Mediķu brigāžu pāriešana uz divām personām ir kārtējā naudas maka lāpīšana, nevis risinājums. Tiek meklēts veids, kā ietaupīt, nevis uzlabot situāciju. Pēc desmit gadiem situācija kļūs kritiska, nozarei trūks speciālistu. Noveco arī ģimenes ārsti, jauni vietā nenāk.
Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savākti 10 000 paraksti par aizliegumu iegādāties un lietot alkoholiskos dzērienus personām līdz 21 gada vecumam. Ļoti atbalstu šo iniciatīvu, daudzās valstīs jau likums paredz, ka alkoholu drīkst lietot personas, kas sasniegušas 21 gadu. Latvijā jauniešiem alkohola lietošana ir izteikta tendence. Nezinu, vai stingrāki ierobežojumi spētu kaut ko krasi mainīt, bet mēģinājumi uzlabot esošo situāciju ir atbalstāmi. Stingrāki ierobežojumi savu reizi kādu potenciālo alkohola pircēju atturētu, un tas jau būtu daudz. Atbalstu un parakstu saistošas portāla “Manabalss.lv” iniciatīvas. Šobrīd tiek vākti arī paraksti, lai pirmsskolas pedagogiem atalgojumu finansētu no valsts budžeta.
Nākamais ir dziesmu svētku gads, kas bija manas iepriekšējās darbavietas galvenais notikums. Ceru, ka tas paies radošā gaisotnē. Vakar ar bērniem atzīmējām Zinību dienu. Laiks lutināja, svētki izdevās godam. Jaunais mācību gads nesīs jaunus izaicinājumus. Visiem vēlu interesantu un radošu jauno mācību gadu!

Staburags.lv ARHĪVS

Bērniem jāiemācās mācīties

Kategorijas