Zemessardzes bataljonam sola divus miljonus eiro

2019. gada 30. augusts 00:00

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks viesojās Aizkrauklē un piedalījās reģiona izglītības iestāžu darbinieku konferencē. Vēlāk apmeklēja Zemessardzes 55. kājnieku bataljonu Aizkrauklē un sniedza interviju “Staburagam”.

Obligāta visās skolās
— Ar kādu mērķi braucāt uz tikšanos ar Aizkraukles reģiona pedagogiem?
— Nacionālie bruņotie spēki, Zemessardze, Jaunsardze ir ne tikai tiešajai militārajai valsts aizsardzībai, esam ieinteresēti sabiedrības saliedēšanā, patriotismā. Tāpēc piedalāmies dažādos publiskos pasākumos — valsts simtgades, Bruņoto spēku simtgades svētkos un daudzos citos. Izglītības sistēma, skolas ir būtiski mūsu partneri. Ministrijas mērķis ir valstī ieviest visaptverošu aizsardzības sistēmu, kas ir ļoti liels izaicinājums. Valsts aizsardzības mācību skolās bez šādas sadarbības būtu grūti īstenot. Šeit ministrija var ļoti daudz dot — zināšanas, jauniešu aktivitātes veicināšanu, profesionālo sagatavotību un varbūt pat uzlabot disciplīnu.
— Vai sadarbība ar skolu nozīmē arī finansējumu no aizsardzības budžeta?
— Protams. Ir noslēgti līgumi ar Sporta akadēmiju, strādājam kopējas programmas izveidē. Tās varētu būt, piemēram, no šī budžeta apmaksātas vasaras nometnes tiem, kuriem būtu labas sekmes aizsardzības mācībā. Jauniešiem, kas dzīvo un mācās ārpus Rīgas, būtu iespēja daļu šīs mācību programmas apgūt vasaras laikā.
— Jauns mācību priekšmets nozīmē arī jaunus skolotājus.
— Precīzi. Sadarbībā ar Sporta akadēmiju aizsardzības mācības skolotāji varēs iegūt bakalaura un arī maģistra grādu.
— Vai arī pedagogu algu maksās no Aizsardzības ministrijas budžeta?
— Jā, tā tas būs, algas pedagogiem — jaunsargu instruktoriem maksās Jaunsardzes centrs. Ar Saeimas lēmumu ir noteikts, ka, sākot no 2024. gada, valsts aizsardzības mācība būs obligāta visās vidusskolās, arī profesionālajās. Pilotprojekts tika sākts pagājušajā gadā, kad programmu sāka 13 skolas. Sākot ar šo mācību gadu, valsts aizsardzības mācību īstenos jau vairāk nekā 70 skolās Latvijā. Nodarbības paredzētas vienu dienu mēnesī — vienu pilnu dienu. Lai var doties uz šautuvi, pārgājienā. Pat ja šie cilvēki nākotnē neizvēlēsies militāro jomu, pat ja neiestāsies zemessardzē, garantēju, ka viņi būs daudz labāk sagatavoti dzīvei. Viņi zinās, piemēram, kā sniegt pirmo palīdzību nelaimes gadījumā sabiedrībā vai ģimenē, viņi būs sagatavoti rezerves karavīri.
Prēmijas algas apmērā
— Kādas pārdomas radās pēc bataljona apskates Aizkrauklē?
— Ļoti priecē. Entuziasma pilns komandieru sastāvs. Zemessargi ir aktīvi, ar starptautisku pieredzi, ar uzvarām dažādās sacensībās, piemēram, Itālijā, kur starp 35 komandām latviešiem bija 1. vieta, tajā skaitā “ieliekot” šveiciešiem. Zinot, ka Šveicē ir obligātais iesaukums, ar militāro mācību nodarbojas visu gadu un intensīvi, bet aizkrauklieši viņiem “sadeva”. Aizkrauklē var labi redzēt, ka jaunā pieeja zemessardzes apmācībā dod augļus. To gan novēroju arī citos bataljonos — apmēram trešā daļa zemessargu ik gadu mācībās piedalās vairāk nekā 30 dienu. Viņi mēnesi sava laika velta valsts drošībai un aizsardzībai. Viņi ir kvalitatīvi sagatavoti, un līmenis aug. Tas nozīmē, ka viņi var piedalīties militārajās operācijās, tajā skaitā starptautiskajās. Esam pretimnākoši šādiem cilvēkiem un, sākot ar 2020. gadu, piešķirsim prēmiju vienas mēnešalgas apmērā. Tas ir Saeimas un Ministru kabineta apstiprināts lēmums. Zemessardzes infrastruktūras attīstībā paredzēts ieguldīt arvien lielākus līdzekļus. Nākamajā gadā tie būs 8 miljoni eiro. Šo naudu ieguldīs, arī veidojot reģionālos poligonus. Ir gan problēmas — joprojām trūkst telpas noliktavām. Aizkraukles bāzes būvniecībā Jaunceltnes ielā 11 tuvākajos gados plānojam ieguldīt 1,9 miljonus eiro. Tur jānojauc esošās ēkas, kas neatbilst ekspluatācijas prasībām, jāveido laukumi, administratīvā un noliktavu zona, nojumes automašīnām. Ar to nebūs pietiekami, vajadzēs vēl līdzekļus. Paralēli jaunajām telpām, kuras cels, līdzekļi novirzāmi arī esošās ēkas Spīdolas ielā remontam. Atsevišķas telpas ir ļoti sliktā kārtībā. Jādomā arī par ekipējumu.
— Vai zemessardzei kopumā paredzēts iegādāties jaunu tehniku? Paskatoties uz to, kas redzams Aizkraukles bataljona pagalmā, nerodas pārliecība, ka tās ekipējumā ir nopietns bruņojums.
— Kaujas tehnika nav gluži tā, ar kuru braukt ikdienā no mājas uz darbu. Šo tehniku izmanto pāris reižu gadā, bet tai jābūt tehniskā kārtībā. Nodrošinājums zemessardzei pēdējos gados ir audzis un turpinās augt. Nupat saņemti jaunie izlūku bagiji. Tas nav nākamā gada jautājums, bet zemessardzei plānojam piešķirt kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehniku “CVR(T)” (Combat Vehicle Reconnaissance Tracked). Tā ir nopietna tehnika, iepirkta no Lielbritānijas. Domāju, kas tas dos papildu motivāciju zemessardzē iesaistīties jauniem cilvēkiem. Tāpat tas ir svarīgi skolām — sagatavot domājošus, izglītotus jauniešus ar zināšanām matemātikā, fizikā, ķīmijā. Mums nav vajadzīga “lielgabalu gaļa”, bet tādi, kas var dot savu ieguldījumu armijā, gan jebkurā civilajā nozarē. Lai lietotu “CVR(T)”, nepieciešama nopietna vadītāja sagatavošana.
Izveidot robežu
— Bijušais Biržu mērs Valdemārs Vaļķūns iesaka pierobežā veidot mazas, bet spēcīgas militāras brigādes. To darbība pienesumu dotu arī pierobežas teritoriju ekonomikai.
— Militārā un aizsardzības plānošanā, kas ir valsts noslēpums, mēs uz robežu drošību skatāmies tomēr nedaudz citādāk. Kad biju aizsardzības ministrs no 2010. līdz 2014. gadam, tika nolemts, ka militāro bāzi veidos arī Lūznavā. Tur būs novietota profesionālā dienesta rota, 150 cilvēku. Bāzes izveide dos gan drošības sajūtu, gan vietas ekonomisko attīstību. Daugavpilī ir pastāvīgi novietotas 155 mm pašgājējhaubices, kas agrāk tur nebija. Ārpus Ādažiem izveidoti trīs reģionālie poligoni, šautuves. Būvējamies visur un uzreiz, tāpēc ir neliela kavēšanās. Arī līdzekļu ir mazāk, nekā vajadzētu. Daudzi uz aizsardzības budžetu skatās kā vietu, kur paņemt naudu citām prioritātēm. Ministrijā finanses ir precīzi saplānotas līdz 2027. gadam. Kas attiecas uz robežas drošību, sadarbojamies ar Iekšlietu ministriju, Robežsardzi, lai austrumu robežu padarītu par modernu — nemanāmu, bet nepārvaramu.
— Atsaucoties uz sarunu ar bijušo Biržu mēru — vai Latvija ir gatava plānam B un C, ja krīzes gadījumā nav atbalsta ne no NATO, ne Eiropas Savienības?
— Mums ir viena skaidra atbilde — visaptveroša valsts aizsardzība, ko agrāk sauktu par totālu valsts aizsardzību. Sadarbība starp bruņotajiem spēkiem, uzņēmējiem un pilsonisko sabiedrību. Tas ir tas, ko mēs kā maza valsts gribam — lai mēs esam tādi, ko neviens negrib aiztikt, jo saprot, ka uzbrukums Latvijai maksās augstu cenu. Kā vicepremjers esmu šī procesa koordinators valsts līmenī. Bijušas jau divas sanāksmes, esam veikuši krīzes mācības visās ministrijās, apzinājuši visas vājās un stiprās vietas, ministrijām padotās institūcijas — skolas, slimnīcas utt. Rudenī būs valsts mēroga mācības valsts pārvaldei. Protams, esam NATO aliansē, Latvijā šobrīd ir deviņu nāciju karavīri, bet gribam parādīt, ka nepaļaujamies tikai uz citu palīdzību, bet pirmām kārtām uz sevi. Tāpēc mana vēlme ir Latvijā apvienot Somijas aizsardzības sistēmu ar piederību NATO aliansei. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Zemessardzes bataljonam sola divus miljonus eiro

Kategorijas