Aizu palīdz pārvarēt tavas izvēles

2019. gada 30. augusts 00:00

293

Lektors Aleksis Daume atraktīvi un pārliecinoši pusotru stundu skolotāju konferencē runāja par tēmu “Pārmaiņas domāšanas stratēģijā”.

“Tas ir oficiālais lekcijas nosaukums. Neoficiālais — kā pārstāt mētāties ar beigtiem mērkaķiem jeb kur atrast lāpstu, lai viņus apraktu,” sacīja lektors. Uzdodot savus “šķidros gāzveida” jautājumus un pastāstot spilgtus piemērus no savas dzīves, viņš visu laiku sarunā iesaistīja arī skolotājus.
“Mana pieredze darbā ar cilvēkiem sākās ar to, ka no vannām vilku ārā pašnāvniekus ar pārgrieztām vēnām. Ir brīži, kad kāds jauneklis grib izlēkt pa logu. Kad zvanu, saprotu, ka klausules galā viss ir slikti. Ir brīži, kad cilvēki sarijas kaut kādas tabletes un neizdodas viņiem palīdzēt,” stāsta Aleksis Daume. “Un tad uzradās dīvainas būtnes, kas teica: “Aleksi, mēs gribam, lai tu nāc strādāt pie mums!” Kad pajautāju, kāpēc, viņi teica: “Jūs mīlat cilvēkus!” Mana sieva domā, ka lielāka egoista par mani šajā pasaulē nav. Šiem rādās, ka es kaut ko sajēdzu no mīlēšanas. Līdz ar to daudz strādāju Baltijas valstīs, Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā ar mazu un lielu uzņēmumu vadītājiem, arī ar valstu vadītājiem. Es no šī darba ļoti nogurstu, un kādreiz tas man piegriežas. 2000. gadu sākumā pamatīgu sadegu un sāku ienīst cilvēkus, likās, ka esmu kļuvis par cilvēku problēmu speciālistu. Aizcirtu durvis daudzu cilvēku acu priekšā, pazaudēju viņu uzticību, draugus, gandrīz savu ģimeni. Kad vecis nonāk pelnos, viņš sāk domāt, kā dzīvot tālāk? Līdz ar to tas, ar ko padalīšos, būs stāsts par to, kas man palīdzēja nesajukt prātā.”
Lektors sacīja, ka liela daļa cilvēku dzīvo amonjaka bedrē, ko sauc par problēmu, vainas rāmi un depresijas formulu, problēmu gadījumā sev uzdodot vienus un tos pašus sešus jautājumus. Kas tā ir par problēmu? Kāpēc tā eksistē? Kurš vai kura man traucē? Kurš ir vainīgs? Kāpēc tas notiek ar mani? Kāpēc tas atkārtojas? Ieiet šajā jautājumu rāmī var un drīkst, noskaidrot problēmu — tas ir gudri, taču ilgstoši uzturēties nedrīkst. Kad mūs pārņem kāda problēma, mēs tajā sākam dzīvot — runājam par iemesliem, traucēkļiem, vainīgajiem “sivēniem”, bērni to redz un mācās, mantojot “unikālu spēju” domāt līdzīgi. Tā rodas slepkavas un pašnāvnieki. Neskrienam ar nazīšiem, nemētājam ķieģeļus, bet aprunāšana, klačošanās, komentāru rakstīšana internetā — tas ir smalks veids, kā nogalināt cilvēku. Dzīvojot šajā rāmī, nekas nav jādara. Vainīgi ir visi citi — priekšniecība, darba biedri, kaimiņi, valdība. Cilvēki šajā smacīgajā amonjaka bedrē, kur grūti elpot, var atrasties 10, 30, 50 un pat 100 gadus, viņi joprojām rokas savās problēmās, taču tās nerisina. Reizēm atnāk ideja, kā varētu dzīvot citādāk, kādas pārmaiņas varētu piedzīvot. Piemēram, cilvēks grib mācīties franču valodu, taču to joprojām grib pēc gada, diviem, pieciem un tā arī paliek gribot.
Otrs ir risinājumu rāmis ar četriem jautājumiem, uz kuriem jāatbild. Ko tu gribi? Kā tu zināsi, ka sasniedzi gribēto? Kas vai kurš var palīdzēt? Ko darīt? Starp šiem diviem rāmjiem ir aiza, un cilvēkiem vajag atrast enerģiju, kas dod spēku radīt pārmaiņas. Cilvēkus ierobežo bailes, slinkums, komforts, veselība, naudas trūkums, valodu nezināšana, tomēr vislielākais ierobežotājs ir pašu izdarītās izvēles. Katra dzīvē jābūt atbildībai — tā ir spēja izdarīt izvēles. Nevar izdarīt daļēju izvēli, slēdzis ir vai nu ieslēgts vai izslēgts. Cilvēka brīvība samazinās, ja viņš pieņem lēmumu strādāt kādā darba vietā, apprecēties, radīt bērnus. Bieži vien jaunieši saka — dzīvojam Eiropas Savienībā, neierobežojiet mūsu brīvību! Tomēr, jo vairāk tev ir neizmantotas brīvības, jo tu esi lielāks vārgulis — saka lektors. Jo mazāk brīvības, jo ir vairāk spēka un enerģijas kaut ko paveikt. Komforts cilvēku piemāna, bet izdarītā izvēle palīdz aizu pārvarēt.
Lektors nosauca vairākus atbildības līmeņus. Pirmais — es esmu iemesls visam, kas notiek manā dzīvē. Ja citi ir iemesls visam, kas notiek tavā dzīvē, ej uz bērnudārzu! Otrs līmenis — es esmu iemesls visam, kas notiek citu cilvēku dzīvē. Tas ir vecāku un vadītāju atbildības līmenis. Bieži vien vecāki sūdzas, ka internets nozadzis viņu bērnus, taču paši pie tā ir vainīgi, jo ar bērniem laiku kopā nepavada. Vecāki ir iemesls visam, kas notiek viņu bērnu dzīvē, nevis skolotāji. Skolotājs pēc savas būtības ir pedagogs un brīvprātīgs vergs, pie tam vēl izglītots — sacīja lektors. Trešais līmenis — es esmu iemesls visam tam, kas notiek ar citiem cilvēkiem.
“Izmantojiet savu brīvību izdarīt savas superizvēles, ne vienmēr ērtas, bet ārkārtīgi enerģizējošas, un parādiet bērniem un nākamajai paaudzei, ko nozīmē būt par pieaugušu cilvēku! Es esmu iemesls visam, kas notiek manā dzīvē!” nobeigumā aicināja Aleksis Daume. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Aizu palīdz pārvarēt tavas izvēles

Kategorijas