Kā iegādāties valsts vērtspapīrus?

2019. gada 2. septembris 00:00

424

Runājot par naudas pelnīšanu, nekas nav tik drošs kā bankas konts, bet bankas nemaksā ļoti lielus procentus, un, domājams, jūsu pirktspēja samazināsies, ja turēsit naudu tur. No otras puses, jūs varat ieguldīt akcijās, bet arī tām ir trūkumi, galvenokārt tāpēc, ka akciju tirgus var būt nepastāvīgs. Tā rezultātā jūs varat zaudēt ievērojamu savas naudas daļu. Daudziem ieguldītājiem, it īpaši tiem, kas meklē stabilus ienākumus, obligācijas ir vislabākais līdzeklis naudas glabāšanai, bet pat šie ieguldījumi nav atbrīvoti no riska, it īpaši, ja procentu likmes ir nedaudz nepastāvīgas.

Nepastāvīgos periodos obligāciju turētāji ir pakļauti tā dēvētajam procentu likmju riskam. Sākumā varam apskatīt, kāpēc obligācijas ir tik pievilcīgas un kā tās uzvedas mainīgu procentu likmju periodos. Daudzi cilvēki iegulda parādu kopfondos, kuru portfelī ir valsts vērtspapīri. Latvijas apstākļos tas tiek aprakstīts šādi: „Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru – obligāciju un parādzīmju izlaišanas mērķis ir nodrošināt valsts budžeta deficīta finansēšanu un valsts parāda pārfinansēšanu, kā arī valdības finanšu likviditāti.”

Valdības obligācijas ir tirgojams instruments, ko izdod centrālā valdība. Tas atzīst valdības parāda saistības. Šādi vērtspapīri ir īstermiņa – tā sauktās valsts parādzīmes – ar sākotnējo termiņu mazāk nekā viens gads, vai ilgtermiņa – tā dēvētās valdības obligācijas vai datētie vērtspapīri –, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai vairāk. Tā kā tos izdod valdība, tie neietver saistību neizpildes risku, tāpēc tos sauc par bezriska.

Lielākie spēlētāji valsts vērtspapīru tirgū bez institucionālajiem ieguldītājiem ir, piemēram, apdrošināšanas kompānijas, kā arī komercbankas un primārie tirgotāji. Šie primārie tirgotāji pilda nozīmīgu tirgus veidotāju lomu valsts vērtspapīru tirgū. Tirgus veidotājs tirgū piedāvā stingras divvirzienu kotācijas, t.i., gan pērk, gan pārdod attiecīgos vērtspapīrus. Pie citiem dalībniekiem pieder kooperatīvās bankas, reģionālās lauku bankas, kopējie fondi, rezerves un pensiju fondi. Tiem ir atļauts piedalīties valsts vērtspapīru tirgū, ievērojot noteiktos daudzuma limitus. Uzņēmumi arī pērk vai pārdod valsts vērtspapīrus, lai pārvaldītu kopējo portfeli.

Vērtspapīru cenas sekundārajos tirgos strauji svārstās. Cenu nosaka vērtspapīru pieprasījums un piedāvājums. Cenu ietekmē procentu likmju līmenis un izmaiņas ekonomikā un citi makroekonomiskie faktori, piemēram, likviditāte un inflācija. Notikumi citos tirgos, piemēram, naudas, ārvalstu valūtas, kredītu izmaiņas un notikumi kapitāla tirgos, ietekmē arī valsts vērtspapīru cenu.

Investori var iegādāties valsts vērtspapīrus tieši caur dažām starpniecības platformām vai netieši, izmantojot kopfonda ceļu. Arī kopējie fondi ir nodokļu ziņā efektīvāki, jo tie piedāvā indeksācijas priekšrocības, ja tos tur var glabāt vairāk nekā trīs gadus. No otras puses, procenti, kas saņemti no valdības vērtspapīriem, tiek aplikti ar nodokli investora rokās, ja arī jūs izvēlēsieties šo variantu.

Staburags.lv ARHĪVS

Kā iegādāties valsts vērtspapīrus?

Kategorijas