Staburags.lv ARHĪVS

Diskutē par remontdarbiem 42 gadus vecā mājā

Diskutē par remontdarbiem 42 gadus vecā mājā

Pēc Aizkraukles Bērzu ielas 2. mājas 10 īpašnieku parakstīta iesnieguma ar lūgumu  sasaukt kopsapulci apsaimniekotājs “Lauma A” to sasauca. No
60 dzīvokļiem uz to ieradās kvorums — 36 dzīvokļu pār­stāvji, taču triju stundu laikā izdevās vienoties tikai par vienu jautājumu.

Pamazām aprit vidējās kalpošanas ilgums
Iedzīvotāju iesniegumā bija rosināts lemt par diviem jautājumiem — par prioritārajiem remontdarbiem un mājas vecākā atbilstību amatam. Lai pieņemtu kādu lēmumu, vajadzīga 51% dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Šoreiz bija iespēja nolemt, taču izdevās vienoties tikai par vienu jautājumu — turpmāk atkritumu apsaimniekošanas maksa tiks aprēķināta nevis pēc dzīvokļu platības, bet pēc deklarēto cilvēku skaita, par to nobalsoja 32 dzīvokļu īpašnieki. Par veicamajiem remontdarbiem domas dalījās.
Māja ekspluatācijā nodota 1977. gadā — tai ir 42 gadi. “Laumas A” valdes loceklis Modris Bite pārskatā par mājas tehnisko kārtību sacīja, ka mājas vidējais kalpošanas laiks ir 60 gadi, tomēr tas nenozīmē, ka namam tuvojas sabrukšana — to var ekspluatēt, bet vajadzīga tehniskā pārbaude. Vizuāli māju var novērtēt “Laumas A” pārstāvji, tomēr tā nebūs tehniskā pārbaude — lai  to veiktu, būtu jāuzaicina sertificēts speciālists, kas dotu tehniskās kārtības atzinumu un noteiktu prioritāros darbus. Tas ir īpaši svarīgi, ja nesakrīt apsaimniekotāja un dzīvokļu īpašnieku domas. Taču par to atkarībā no pasūtījuma būtu jāmaksā no viena līdz diviem tūkstošiem eiro. Par tehnisko pārbaudi jālemj mājas dzīvokļu īpašniekiem, tomēr par to šoreiz netika lemts.
Modris Bite nosauca vidējās kalpošanas ilguma skaitļus, piemēram, mājas pamatiem tie ir 70 gadi, balkonu dzelzsbetonu konstrukcijām — 50 gadi, plastmasas un koka logiem — 20 gadi, eļļas krāsojumam — 10 gadi, aukstā ūdens cauruļvadiem, atkritumvadiem un dvieļu žāvētājiem — 30 gadi, centrālapkures caurulēm — 50 gadi.
Ierosina mainīt
kanalizācijas
caurules
Kanalizācijas stāvvadu kalpošanas ilgums iepriekš bija 60 gadi, taču pagājušajā gadā termiņš mainīts uz 45 gadiem. Kalpošanas ilguma termiņa beigas nenozīmē, ka pienākusi sabrukšana — jāveic tehniskā pārbaude un, ja nepieciešams, jāorganizē  remontdarbi. Modris Bite uzskata, ka mājai vispirms vajadzētu nomainīt kanalizācijas stāvvadus un ūdens cauruļvadus, un tam būtu vajadzīgi apmēram 100 000 eiro kopā ar PVN, taču mājas uzkrājums pašlaik ir tikai 11 471 eiro. Pirms kāda laika īpašnieku kopsapulcē tika nolemts apsaimniekošanas maksu palielināt par 6 centiem par kvadrātmetru, lai veidotos lielāks remontdarbu uzkrājums. Gadā tā var sakrāt 3029 eiro, taču ar to ir par maz. Būtu jāpalielina uzkrājuma tarifs vai arī jāņem aizdevums bankā. Modris Bite domā, ka lietderīgāk būtu ņemt aizņēmumu bankā, jo, piemēram, 10 gadu krāšanas periodā būvdarbu izmaksas var pieaugt tik ļoti, ka naudas nepietiks, kā tas pierādījies praksē citās mājās, krājot tikai dažus gadus.
Klātesošie balsoja par kanalizācijas un ūdensvada cauruļu maiņas projekta izstrādi ar domu, ka tas tiks arī īstenots, taču par to nobalsoja tikai 26 dzīvokļu īpašnieki, viens bija pret, līdz ar to lēmums nav pieņemts.
Ko darīt
ar 36 durvīm?
Sapulces dalībnieki ilgi sprieda par mājas ārdurvju maiņu, to ir daudz, mājas abās pusēs, kopā 36. Vieni domā, ka durvis jāmaina, citi uzskata, ka tās var saremontēt. Tika ierosināts sameklēt labu, pieredzējušu meistaru, “normālu pensionētu onkuli, kurš sajēdz, kā strādāt ar zāģi un cirvi”, nevis kā tas bijis iepriekš ar “puišeļiem”, kuri krāsojuši apsūnojušas metāla konstrukcijas. Tomēr par durvju atjaunošanu sapulces vadītājs Modris Bite balsot nerosināja, bet gan par dur­vju maiņu. Īpašnieku balsojumā atsaucība bija maza — par durvju maiņu Bērzu ielas pusē nobalsoja tikai 11, bet pagalma pusē — deviņu dzīvokļu īpašnieki.
Grib likvidēt
atkritumu stāvvadus
Domas dalījās jautājumā par atkritumu stāvvadiem. Viens viedoklis — tos vajag likvidēt, jo kādēļ gan piecstāvu mājai tādi vajadzīgi, no tiem nāk smaka, kā arī pa tiem migrē prusaku bari. Dažs iesaka stāvvadus likvidēt, bet pirms tam novietot konteinerus atkritumu šķirošanai. Savukārt pretējā viedokļa pārstāvji uzskata, ka stāvvados nevajag liet “zupu”, pašiem iedzīvotājiem jābūt kulturālākiem un atkritumi vispirms jāsaliek plastmasas maisiņos. Par šo jautājumu balsots netika.
Vēlas dzirdēt,
ko paveicis mājas vecākais
Diskusijas raisījās par mājas vecākā Jura Maļinovska atbilstību amatam. Aizkrauklē ir tikai divi algoti māju vecākie, un viens no viņiem ir Bērzu ielas 2. mājā, kurš no mājas apsaimniekošanas naudas saņem 60 eiro mēnesī kopš 2014. gada. Daļa dzīvokļu īpašnieku pauda lielu neapmierinātību par to, ka viņš neatskaitās par darbu un pēdējā sapulce notikusi tikai pirms pieciem gadiem — vajadzētu tikties biežāk, katru gadu vai divreiz gadā. Iedzīvotāji vēlas zināt, ko gan viņš īsti dara? Kāda sieviete sacīja, ka mājas vecākajam jautājusi par remontdarbiem, bet viņš esot teicis, lai prasot “Laumai A”.
Juris Maļinovskis šajā sapulcē neatskaitījās par piecos gados paveikto, bet sacīja, ka savulaik piekritis kļūt par mājas vecāko, jo neviens cits nav vēlējies amatu uzņemties, un savus pienākumus esot pildījis apzinīgi. Viņš stāstīja, ka iepriekš esot runājis ar katra dzīvokļu īpašnieku, un tas prasa ļoti daudz laika, pat pusstundu katram, nākas izjust arī negatīvu attieksmi, tādēļ jautājumā par durvju maiņu esot veikta “Laumas A” organizēta rakstiskā aptauja. Diemžēl par durvju maiņu nobalsojis mazākums. Durvju tehniskā kārtība kopā ar “Laumas A” pārstāvi tikusi iepriekš novērtēta un secināts, ka jāmaina viss durvju bloks, jo dažviet durvis ir avārijas situācijā. Viņš arī sacīja, ka panākts balsojums par remontdarbu uzkrājuma naudas palielināšanu, un tagad mājai vismaz ir uzkrājums, kāds vairākus iepriekšējos gadus nav bijis.
Alternatīva —
kāpņu telpu
pārstāvju padome
“Laumas A” vadītājs Modris Bite sacīja, ka mājas vecākā darbība viņu apmierina. Arī dažs klātesošais bija līdzīgās domās. “Kas gan ir 60 eiro?” sacīja kāds īpašnieks, uzsverot, ka tā ir niecīga summa. “Kā nu kuram,” izskanēja replika. Kāds cits īpašnieks uzskata — var maksāt, pret to nav iebildumu, arī vairāk, bet par savu darbību ir arī jāatskaitās. Izskanēja ierosinājums atteikties no algota mājas vecākā un sadarbībai ar apsaimniekotāju izvirzīt visu sešu kāpņu telpu pārstāvjus — mājas padomi, kas darbu veiktu bez maksas un no kuras viens ikdienā sazinātos ar apsaimniekotāju. Juris Maļinovskis piekrita — var būt arī tāda darbības forma. Viņš turpinās darboties līdz mājas padomes izvēlēšanai. ◆

Viedoklis

Guntars Lavnikovičs,
mājas iedzīvotājs
— Sapulce nebija sagatavota — triju stundu laikā daudz tukšas runāšanas par lietām, kas neattiecas uz apspriežamajiem jautājumiem, tā varēja būt daudz organizētāka. Apmēram puse laika tika veltīta durvīm, kas nav aktuālākais jautājums. Sapulci vadīja Modris Bite, bet uzskatu, ka to vajadzēja vadīt mājas vecākajam, atskaitoties par piecos gados paveikto. Šajā mājā esmu nodzīvojis 40 gadus, to savulaik sauca par “kungu māju”, jo tajā ir tikai triju, četru un piecu istabu dzīvokļi, to lielums ir no 60 līdz 90 kvadrātmetriem. Valsts savulaik mums dzīvokļus veiksmīgi nodeva par sertifikātiem, un remonta problēmas mums tagad jārisina pašiem par savu naudu. Uzskatu, ka mūsu māja stāvēs vēl 100 un vairāk gadu. Mūsu uzdevums ir domāt, kā mazāk tērēt un vairāk uzkrāt, tas ir galvenais jautājums. Piemēram, uzskatu, ka mājas kāpņu telpās vajag ierīkot sensorus, lai spuldzes nedegtu visu nakti. Vajag atteikties no mājas vecākā un kāpņu telpu apkopējas algošanas — jākopj pašiem, lai gan apkopēja to dara labi, apzinīgi. Ja mājas vecākais būtu atskaitījies par piecos gados veiktajiem darbiem, varbūt sapulces dalībnieki būtu lēmuši pat par atalgojuma palielināšanu. Uzskatu, ka bija kļūda pirms dažiem gadiem krāsot fasādi, sastatnes pie mūsu mājas stāvēja divus mēnešus, taču strādnieku bija maz, darbi noritēja ilgi. Par sastatņu nomu taču vajadzēja maksāt! Lodžiju nožogojuma krāsojums jau sāk drupt — zemē nomesta nauda! Bija smukums, bet efekta maz. Vajadzēja nevis krāsot, bet izvēlēties citu materiālu, kas savu skatu nemainītu 20 — 30 gadus. Labāk būtu bijis nomainīt izolācijas dēlīšus sētas pusē, lai taupītu siltumu. Modris Bite uzskata, ka remontdarbiem vajag ņemt kredītu, es savukārt domāju, ka kredīta ņemšana ir banku lobēšana, turklāt tas ir diezgan riskanti, jo neatkarības gados Latvijā tiek slēgta jau sestā banka, un mēs nezinām, kas būs turpmāk. Mūsu mājā dzīvo daudzi pensionāri, reālais dzīves līmenis pazeminās, mūs iedzīs nabadzībā, pensijas taču nepieaug. Ja tiks palielināta minimālā alga, pieaugs arī apsaimniekošanas maksa. Vajag nevis ņemt kredītu, bet palielināt uzkrājuma maksu, pašlaik tā ir seši centi par kvadrātmetru, bet tai jābūt divas vai trīs reizes lielākai. Remontdarbiem uzkrājam apmēram 3000 eiro gadā, bet vajadzētu uzkrāt vismaz 9000 eiro gadā. Līdzīga situācija ir arī citās Aizkraukles mājās. Neatkarības gados Aizkrauklē neviena māja no jauna nav uzcelta, tādēļ nepieciešams remontēt tās pašas vecās, jo cilvēkiem dzīvokļi ir vajadzīgi.