To, kuri dara, ir vairāk

Ineta Brašus, Vietalvas un Odzienas dziedāšanas biedrības vadītāja

2019. gada 27. augusts 00:00

323

Šogad 23. augustā apritēja 30 gadi, kopš notika vērienīgā triju valstu akcija “Baltijas ceļš”, un šim nozīmīgajam notikumam
pagājušajā nedēļā bija pievērsta īpaša uzmanība. Pati Baltijas ceļa laikā biju vēl mazs bērns un tos notikumus neatceros, bet šajā akcijā piedalījās mans tētis Pēteris, un viņš daudz stāstījis par to. Katru gadu viņš cenšas apmeklēt atceres pasākumus un tikties ar cilvēkiem, ar kuriem bija kopā gan Baltijas ceļā, gan 1991. gada barikādēs un citos notikumos. Pašai ar ģimeni šobrīd mazāk iznāk tajos būt, bet vectēvs daudz stāsta mazbērniem par šo valsts vēstures posmu, un viņus tas viss ļoti interesē.
Tētis Baltijas ceļā bija kopā ar citiem vietalviešiem, un zinu, ka tas viņiem bija liels un saviļņojošs notikums. Tiem, kuri neko tādu nav piedzīvojuši, iespējams, grūti aptvert, kā tas viss bija. Tās ir citas emocijas, un varam tikai nojaust, kā tur bija. Arī man šķiet apbrīnojami, kā to varēja izdarīt — tik organizēti sanākt kopā visām trim Baltijas tautām. Tas bija īpaši vienojoši. Šobrīd ir citas iespējas, tolaik daudziem nebija automašīnu, bet tik un tā brauca un atrada iespēju, kā piedalīties šajā akcijā. Bērniem par to jāstāsta un jāmāca, jo tā ir mūsu valsts vēsture ar bagātīgu pieredzi.
Vai tas būtu iespējams arī šodien? Domāju, jā, jo mums netrūkst uzņēmīgu un aktīvu cilvēku, arī tādu, kuri spēj aizraut ar ideju. Tas viss toreiz notika savas valsts labā, un, ja nepieciešams, daudz ko varam un spējam. Visos laikos bijuši tādi, kuri iet un dara, kā arī tādi, kuri tikai čīkst un sūkstās, ka viss ir slikti. Tomēr kritiskā brīdī to pirmo izrādās vairāk. Tā ka arī tagad vajadzētu ko līdzīgu “Baltijas ceļam”, lai veidotu to vienotību, jo citādāk ikdienā vairāk dzird negatīvo. Tolaik, kad klājās grūtāk, šķiet, bija lielāks optimisms, bet tagad, kad ir tik daudz, cilvēkos jūtams liels negatīvisms. Tas atkarīgs no pašiem cilvēkiem.
Aizvadītājā nedēļā pārsteidza ziņa, ka atklāti pārkāpumi vēl vienā bankā Latvijā un pārtraukta bankas “PNB” darbība. Sistēma sakārtota, lai klienti neciestu, bet tās tik un tā ir neērtības, kas viņiem radītas, jo kavē veikt ikdienas darījumus. Visi šie notikumi vēl vairāk mazina uzticību esošajai finanšu sistēmai, un tagad īstas ticības nav nevienai bankai, kā arī ar tām saistītajiem noguldījumiem un uzkrājumiem. Agrāk cilvēki glabāja naudu “zeķē”, un domāju, ka mazāk baidījās par saviem iekrājumiem. Tagad viss tiek virzīts uz bezskaidras naudas norēķiniem, un esam atkarīgi no bankām. Arī pati ikdienā mazāk izmantoju skaidru naudu, jo ērtāk ir norēķināties ar maksājumu karti, bet elektronika un internets tomēr nešķiet pilnīgi droši, jo veikli darboņi visos laikos pratuši daudz ko izdomāt, lai apietu ikvienu drošības sistēmu.
Ekonomika gan parasti ir kā pa kalniem — te augšā, te lejā. Pēc finansiāliem uzplaukumiem seko krīze, un tā tas ir arī citās dzīves jomās.

Šobrīd lielas diskusijas sabiedrībā ir par 5G interneta ieviešanu Latvijā. Bažas par to ir arī citās valstīs, bet tehnoloģijas attīstās, un diez vai mūsu spēkos ir šo procesu apturēt. Kaut ko tas viss noteikti ietekmē, bet tā nav tikai interneta ietekme. Arī citos laikos bijušas visādas nelaimes, lai arī pasaule nebija tik attīstīta, tā ka uzvelt visu vainu 5G internetam nebūtu pareizi. Es vairāk esmu par attīstību, jo valstij tas nāk tikai par labu, un jāiet laikam līdzi. Protams, jāizvērtē, vai kaitējums nav lielāks nekā labums un tehnoloģijas kāds neizmanto ļauniem nolūkiem.
Šobrīd par ģimenes dzīvesvietu esam izvēlējušies Sausnējas pagastu, bet ar vīru joprojām esam Vietalvas patrioti. Tur darbojos biedrībā, apmeklēju dažādas nodarbības un dziedu vokālajā ansamblī. Tas viss ir tuvs, un negribas šo saikni zaudēt.
Vietalvas un Odzienas dziedāšanas biedrība piedalījās Pļaviņu novada domes izsludinātajā projektu konkursā un guva atbalstu jaunas smilšu kastes izveidei Vietalvas bērnudārza rotaļu laukumā. To gatavo vietējais meistars, un kopā meklējam labāko risinājumu, lai rotaļu vieta būtu interesanta un piemērota daudzpusīgām nodarbēm. Tā noteikti bērnudārzam ir ļoti nepieciešama, jo bērnu tur ir daudz, un šobrīd pat izveidojusies rinda.
Līdz jaunajam mācību gadam palicis pavisam nedaudz, un arī mūsu ģimenē notiek gatavošanās skolai. Lielākoties visu jau sagādājuši, un lielais dēls, kurš pagaidām ir vienīgais skolēns, ļoti vēlas uz skolu. Skolas bērniem gan noteikti vairāk jāizlieto līdzekļi, lai visu nodrošinātu, nekā bērnudārzniekiem. Vasara pagājusi jautri un darbīgi, bet tagad dēlam gribas satikt draugus. Esam gatavi jaunajam mācību gadam un gaidām atkal tikšanos ar skolu.

Staburags.lv ARHĪVS

To, kuri dara, ir vairāk

Kategorijas