Studējošo veiksmes spēle

2019. gada 23. augusts 09:24

Aizvadītajā nedēļā sabiedrības uzmanību sociālajā vietnē “Facebook.com” piesaistīja Ventspils Mūzikas vidusskolas skolotājas ieraksts. Sieviete studēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā neklātienē. Četru gadu studijas beidzās pērn, 2018. gadā. Studiju maksa — nepilni 13 000 eiro — ventspilniecei bija pārāk liela summa, tādēļ mācībām tika ņemts kredīts ar valsts galvojumu. Viņu informēja, ka gadu pēc studiju beigām varēs pieteikties kredīta atmaksai no valsts budžeta līdzekļiem, jo skolotāja profesija esot novērtēta un vienmēr nepieciešama. Jūnijā Studiju un zinātnes administrācijai tika nosūtīts pieteikums par kredīta dzēšanu, augusta sākumā sieviete saņēma atbildi, ka kredīta dzēšana netiks sākta, jo šī gada jūlijā mainīts likums. “Tā pa kluso Latvijā viss notiek. Vai nebūtu loģiski, ka likums attiektos uz tiem, kas kredītu vēlas ņemt tagad? Mana sirds sažņaudzas, es kā mūzikas skolotāja pelnu tik, cik pelnu, un nu kredīts par to, ka esmu ieguvusi profesiju, jāmaksā pašai. Jūtos nevajadzīga šai valstij. Tā jūs gribat noturēt jaunos speciālistus? Kā lai risina šo problēmu?” savā “Facebook.com” profilā raksta ventspilniece.
Skumjajai vēstij ir arī sava gaišā puse. Notiekošais saistīts ar jaunas kredīta noformēšanas un saņemšanas sistēmas izveidi, kas varētu stāties spēkā 2020. gada 1. aprīlī. Izglītības un zinātnes ministrija piešķirtajā finansējumā nevar turpināt iepriekšējās sistēmas pasākumus un ieviest pieejamāku sistēmu. Jaunās sistēmas lielākā priekšrocība ir atceltā prasība par otro galvotāju, būtiski uzlabojumi plānoti ģimenēm ar bērniem. “Draudzīgie” nosacījumi būs viens no augstākās izglītības pieejamības elementiem. Tieši šis faktors izvirzīts priekšplānā — pieejamība. Gandrīz ikviens studētgribētājs varēs saņemt kredītu. Kā to pēc tam atmaksāt, tas jau ir cits jautājums. Manuprāt, ventspilniece nedaudz pārprata situāciju — kredīta dzēšana nebija garantēta. Vecajam likumam esot spēkā, viņa varēja pieteikties un tikpat labi saņemt apstiprinājumu kā atteikumu. Uzņemoties saistības, vispirms jārēķinās, ka pašai ar sekām būs jātiek galā. Ņemot kredītu, ir naivi cerēt, ka ar burvju mājienu tas pazudīs pats no sevis. Tā ir veiksmes spēle — būs vai nebūs. Pērkot loterijas biļeti, mēs taču neuzskatām, ka laimests ir rokā. Tā ir iespēja, kuru muļķīgi neizmantot, bet nepareizi iedomāties, ka tas ir solījums.
Man ļoti patika kādas sievietes viedoklis par notikušo: “Mācoties rēķinājos ar to, ka kredīts būs pašai jāmaksā. Laimīgas nejaušības rezultātā uzzināju par šādu iespēju. Jā, protams, šobrīd esmu laimīga, ka jau divus gadus procenti ir nodzēsušies. Bet es to uzskatu kā dāvanu no valsts, nevis, ka valstij obligāti man kredīts jāatmaksā. Ko varu šobrīd jums ieteikt — jākļūst par daudzbērnu mammu. Par katru bērnu 30% no atlikušās summas dzēšas.”
Protams, sistēma studētgribētājiem Latvijā varētu būt daudz labvēlīgāka. Tomēr nepiekrītu, ka profesijas izvēli vajadzētu veikt matemātisku aprēķinu rezultātā. Labs profesijas pārstāvis būs tas, kuram savs darbs patīk. Skarba, tomēr nemainīgi precīza dzīves mācība sludina, ka paļauties vajag tikai uz sevi. Līgums ir dokuments, nevis pasaka ar laimīgām beigām. Ja izlasīji, ka rīt, iespējams, nelīs, tas nenozīmē, ka lietussargs nenoderēs. Mūžu dzīvo, mūžu mācies!

Staburags.lv ARHĪVS

Studējošo veiksmes spēle

Kategorijas