“Ja dara savam priekam un no sirds, tad rezultāts būs”

2019. gada 23. augusts 00:00

389

“Ja dara savam priekam un no sirds, tad rezultāts būs”

Nedēļas nogalē “Daudz baltu dieniņu!” dziedās un ar laba vēlējumiem sveiks aizkrauklieti Janu Uzulnieci. 35. jubilejas priekšvakarā viņa jūtas laimīga, tuvinieku ieskauta un aprūpēta. Pilnības sajūtu sasniegt ļauj vaļasprieks — dziedāšana, kas no vienkāršas brīvā laika pavadīšanas pāraugusi nopietnā darbībā.

Pēc traumas atvadās no akadēmiskās airēšanas
Jana ir jaunākā trīs bērnu ģimenē. Ar māsu visādi gājis, bet brālis vienmēr bijis aizstāvis. “Māsa vienmēr smejas, ka esmu mazā māsa, lai gan augumā esmu visgarākā. Ģimenē mums ir ciešas attiecības. Lai gan brālis ar ģimeni nesen pārcēlās dzīvot uz Zviedriju, esam tuvi. Viņam ir pieci bērni un nu jau divi mazbērni. Māsa dzīvo tepat Aizkrauklē,” stāsta jubilāre. Jana ir aizkraukliete, te dzimusi, augusi, skolojusies, pēc studiju un dzīves līkločiem atgriezusies dzimtajā pusē.
Bērnībā viņa bija paklausīga, taču savi niķi un stiķi arī bijuši. “Dzīvojām Aizkrauklē, “Kukulīša” mājā. Apmeklēju bērnudārzu “Auseklītis”. Tālu nebija jāiet, tādēļ dārziņa pēdējā gadā “laidos” prom no bērnudārza. Vēlāk skolā izveidoju pašpārvaldi, kļuvu arvien aktīvāka. Man nebija miera, spilgtā atmiņā palicis, kā gāju pie toreizējā domes priekšsēdētāja Viļņa Plūmes prasīt naudu projektiem. Nesaprotu, kur man tolaik bija drosme!” skolas laiku atminas jubilāre.
Vidusskolas laikā Jana pusotru gadu mācījās akadēmisko aizrēšanu Murjāņu Sporta ģimnāzijās filiālē Jūrmalā. Treneri apbraukāja Latviju, meklējot daudzsološus jauniešus. Skolotājs Juris Benjavs ieteica Janu un vēl pāris viņas klasesbiedru. “Aizbraucām apskatīt skolu, man iepatikās. Iestājos. Sacensībās veicās labi, izcīnīju vairākus titulus. Vispār es neesmu ļoti sportiska, nezinu, ko es tur meklēju. Sports nav domāts man, bet laikam man vajadzēja tur būt, satikt cilvēkus un gūt pieredzi. Akadēmiskā airēšana ir ļoti smags sporta veids. Viss beidzās, kad veselības problēmu dēļ nācās pateikt sportam ardievas. Ar skolasbiedru sadāvinātajām plīša mantiņām sabiedriskajā transportā devos mājās. Juris Benjavs, vēlāk satiekot manu mammu uz ielas, atvainojās viņai, ka bija mani ieteicis. Bet es neko nenožēloju. Katrs notikums kaut ko māca un dod. Tam tā bija jānotiek,” stāsta jubilāre.
Ar vīru sadziedas korī
Kā jau vairums latviešu, pirmā Janas saskare ar mūziku bija dziedāšana skolas korī. Pēc daudziem gadiem, kad jubilāre jau bija divu bērnu māmiņa, viņa atgriezās Aizkrauklē. Strādājot un rūpējoties par atvasēm, Jana juta, ka dzīvē kaut kā pietrūkst. Viņa saņēma aicinājumu iestāties Aizkraukles jauktajā korī. Diriģente Ilze Dubere (Atardo) palīdzēja kora mūziku atkal iemīlēt. Skolas laikā Jana uz mēģinājumiem nerāvās. “Ilze mūzikā ielika jēgu un dvēseli. Esmu viņai pateicīga,” saka jubilāre. Viņas vīrs Ainārs septiņus gadus dzīvoja Anglijā. Atgriezies dzimtenē, arī aizgāja uz kori, kur sadziedājās ar Janu.
Dziedāšana korī nedeva gaidīto piepildījumu. Ainārs muzicēja dažādos sastāvos, taču abi vēlējās kaut ko savu, tādēļ radās doma par projektu “5 Jāņi”. “Pāris gadu laikā, kopš darbojamies, esam ieguvuši daudz jaunu draugu, izbraukājuši Latviju, guvuši milzu pieredzi un iespaidus. Ja dara savam priekam un no sirds, tad rezultāts ir. Mums ir svarīgi būt vokālistiem, tas ļauj brīvi kustēties, dejot un iekustināt skatītājus. Ja ne no pirmās, tad no otrās dziesmas klausītāji mūsu koncertos sāk kustēties. Veidojas atgriezeniskā saite, kura māksliniekam ir ļoti svarīga. Kad sākām darbību, nedaudz bažījos, ka būs jāstrādā kopā ar vīru. Protams, domstarpības ir, bet tie nav strīdi, tas ir radošais process, kurā rodas labākais rezultāts. Grupā visi esam mākslinieciskas personības, klājies ir visādi, svarīgākais, ka vienmēr tiekam galā. Grupai veicas negaidīti labi. Esam tik daudz ko piedzīvojuši un sadarījuši, ka brīžiem liekas — nepieciešama pauze. Nākamajā dienā atskan telefona zvans, un skrējiens turpinās ar vēl lielāku jaudu,” par skatuves dzīvi stāsta Jana.
Liela nozīme Uzulnieku pārim ir neprofesionālo dziedātāju konkursam “Klusie ūdeņi”. Starmešu gaismā pāris dziesmās atklāja savas jūtas, uz skatuves Ainārs krita uz viena ceļa un lūdza Janas roku. Tagad konkursa klausītājus Uzulnieki iepriecina ar jaunām dziesmām. “‘‘Klusie ūdeņi” mums ir ļoti īpašs pasākums. Ainārs tajā trīs reizes uzvarējis, tagad bīstas kauna un vairs nepiedalās. Viņš gan jau gribētu vēlreiz kāpt uz skatuves kā dalībnieks, tomēr mēs saprotam, ka tagad viss ir citādāk. Mēs radām savu mūziku, kas skan radio un televīzijā. Pret citiem tas nebūtu godīgi. Bet kāpt uz skatuves vienmēr esam gatavi. Aizkrauklē konkurss “Klusie ūdeņi” ir svēta lieta. Tā ir lieliska skatuve, uz kuras gūt pirmo pieredzi, pārvarēt lampu drudzi un piepildīt sapņus,” saka Jana.
Sirds operācija liek visu pārvērtēt
Bez atbalsta komandas — vecākiem — Jana nespētu paveikt tik daudz, cik pašreiz uzņēmusies. Jubilāre ikdienā ir māte un sieva. Darba stundas paiet, pildot mācību centra “Buts” Aizkraukles filiāles vadītājas pienākumus, brīvdienās laiku paņem koncerti ar grupu. “Zinu, ka ir cilvēki, kas uzskata, ka bērni tiek uzgrūsti vecvecākiem, kamēr pati skraidu pa pasauli. Tā ir mūsu ģimenes lieta. Tik kategoriska nostāja parasti veidojas cilvēkiem, kuriem nav iespējas lūgt tuvinieku palīdzību. Skaudība būtu skaļi teikts, bet tas ir negatīvs viedoklis, kas šiem cilvēkiem izveidojies. Mums ģimenē ir ļoti tuvas attiecības. Es novērtēju tuviniekus un apzinos, ka bez viņu atbalsta un palīdzības nespētu paveikt pusi no tā, ko daru šodien,” teic Jana. Visu pienākumu apvienošana prasa daudz darba un lielas organizatoriskās spējas. Jubilāre ir mamma trīs bērniem. Galvenā mācība, ko viņa cenšas iemācīt — jums nebūs tuvāka par māsu un brāli. “Ikreiz, kad bērni strīdas un kaujas, atgādinu šo dzīves patiesību. Vecvecāku un vecāku kādu dienu vairs nebūs, bet brālis ar māsu paliks. Tā ir pamatvērtība, ko svarīgi neaizmirst. Bērnībā, augot kopā, to neizjūt, bet pieaugot sāk novērtēt. Draugi var nākt un iet, ģimenei vienmēr jābūt pirmajā vietā.”
Novērtēt katru dzīves dienu un notikumu Janai iemācīja veselības problēmas. Dažādi simptomi Janu pavadījuši visu mūžu. Pirms dažiem gadiem jubilāre sāka meklēt cēloni, atklājās, ka Janai ir paplašināta sirds aorta, kas var plīst jebkurā brīdī. Janai veica sirds operāciju. Piedzīvotais lika apjaust dzīves vērtību un iemācīja novērtēt katru dienu.
Dzimšanas dienu
sagaidīs
ar tuviniekiem
Šo svētdien, 25. augustā, Janai būs īpaša diena. Viņai apritēs 35 gadi. Salīdzinājumā ar vīru Aināru, kurš jubilejas svin ar vērienu, Jana no dzimšanas dienas svinībām ir distancējusies. Protams, svētkos iepriecinās mammas īpašā jubilejas kūka, taču lielas svinības aizkraukliete nevēlas. “Pasēdēsim kopā ar pašiem tuvākajiem. Domāju, lielas svinības nevēlos rīkot, jo mēs paši rīkojam ballītes. Ikdienā mans darbs un muzikālais projekts saistīts ar cilvēkiem un komunikāciju. Atnākot mājās, man gribas mieru un klusumu. Ainārs ir diametrāli pretējs. Uzlādēties palīdz iedvesmojoši, enerģiski cilvēki, taču vislabāk atjaunot spēkus man palīdz kārtīga izgulēšanās,” saka jubilāre. Dzimšanas dienu Jana, visticamāk, sagaidīs ballē, jo sestdienas vakarā jāuzstājas privātā pasākumā.
Jana ar dzīvi ir apmierināta. Beidzot vidusskolu, viņai nebija skaidrs profesionālais mērķis, tā vietā viņa zināja, ka vēlas bērnus. Jana ilgi nespēja izdomāt, kādu profesiju apgūt, pat jubilejas priekšvakarā viņa drosmīgi atzīst, ka joprojām nezina, ko vēlas darīt. “Lai cik smieklīgi tas skanētu, es nezinu, ko izvēlēties. Labi apzinos, ka, raujoties uz visām pusēm, kā tas ir šobrīd, ilgi neizturēšu. Viens no maniem nākotnes mērķiem ir pabeigt mācības un iegūt augstāko izglītību. Interesanti, ka šobrīd vairs nesaprotu, vai esmu izvēlējusies pareizo jomu. Darāmo darbu sarakstā pārsvarā ir norises saistībā ar profesionālajiem mērķiem un grupas darbību. Privātajā dzīvē viss ir kārtībā. Esmu laimīga sieva un trīs bērnu mamma.” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

“Ja dara savam priekam un no sirds, tad rezultāts būs”

Kategorijas