Daugavai dambji nepatīk

2010. gada 18. aprīlis 08:22

787

Saistībā ar a. s. “Latvenergo” plānotās rezerves pārgāznes būvi Daugavas labajā krastā a. s. “Ceļu projekts” veica ģeotehnisko analīzi projektējamā objekta vietā, lai noskaidrotu, kādā kārtībā ir ceļš un grunts.

Šopavasar, kad Pļaviņu elektrostacijas aizsprosta aizvari ir atvērti ilgu laiku, laižot cauri tūkstošiem kubikmetru ūdens sekundē, aktuāla ir vajadzība būvēt rezerves pārgāzni, kur novadīt Daugavas ūdeņus, ja rastos apdraudējums dambja drošībai. Plūdu laikā upē ūdens ir tik daudz, ka to visu caur hidroturbīnām izlaist nevar. Tādēļ ūdenskrātuvē pirms HES aizsprosta un dambja ceļas ūdens līmenis. Lai lieko ūdeni, kas varētu pārplūst pāri dambim un aizsprostam, novadītu, nepieciešama pārgāzne.
Tādēļ a. s. “Ceļu projekts” ģeoloģijas nodaļas speciālisti veica septiņus kontrolurbumus divu metru dziļumā Enerģētiķu, Tilta un Dzelzceļa ielas rajonā, noskaidrojot, kādā kārtībā ir ceļa klātne, tās biezums, drenāžas slāņa caurlaidība, dabīgās grunts pamatnes sastāvs. Šīs trīs ielas ir projektējamās pārgāznes teritorijā.
Komentējot analīžu rezultātus, ģeologs Jānis Kaprālis stāsta, ka tie nav tik slikti, lai apdraudētu projekta īstenošanu, ne arī tik labi, lai nevajadzētu veikt papildu uzlabojumus.
Ceļš ir apmierinošā kārtībā. Vietām segums ir nodilis, saplaisājis. Arī šķembu slānis nokalpojis, to nepieciešams atjaunot. Laikā, kad ceļu projektēja, to paredzēja mazākai satiksmes intensitātei un vieglākai tehnikai.
Vietām asfaltbetons uzklāts virs betona plāksnēm, ar kurām klāja ceļu HES celtniecības laikā. Par laimi, nevienā no analīžu paraugiem neatklāja vājās grunts, piemēram, kūdras, plūstošo smilšu, esamību, kas celtniecības procesu stipri sarežģītu. Dziļākos slāņus veido smiltis un māls.

Staburags.lv ARHĪVS

Daugavai dambji nepatīk

Kategorijas