Siltumnīcas nevar atstāt tukšas

2010. gada 18. aprīlis 12:33

1368

Rutas Grīnbergas mājā Jaunjelgavā viena no istabām ik pavasari pārtop sēklu “inkubatorā”. Apsildāmā grīda, gaisma, intensīva laistīšana piecās nedēļās liek pamosties simtiem sēklu.

Grīnbergas kundze sevi par lauksaimnieci neuzskata, bet zemes mīlestība jaunjelgavietei piemitusi vienmēr. Paralēli valsts darbam kopā ar vīru ik pavasarus labotas siltumnīcas, rakts un stādīts. Arī šopavasar, kaut nu jau kādu laiku dzīvo viena, saimniece bez darba nosēdēt nevar.
Citus gadus pirmās sēkliņas iesējusi janvārī, bet šogad tikai februāra beigās, marta sākumā, jo bijis pārāk auksts. Lai nešķiestu naudu, sildot telpu, dīgstiem siltumu dod ar elektrību apsildāms paklājs, kas ieklāts putuplasta pamatnē. Tā jau divdesmit gadu izauklēts simtiem stādiņu. Mēnesī šāds inkubators “nodedzina” ap 10 latu. Vasarā saimniecībā kopumā — četras reizes vairāk. Rutas kundze izrēķinājusi, ka stādus audzēt pašai iznāk lētāk. Tomātu stādu vien nepieciešams vairāk kā 200.
— Vai daudzu gadu laikā izveidojušies kādi īpaši audzēšanas paņēmieni?
— Nekādu noslēpumu nav — sēklas iegādātas veikalā, iesētas turpat pirktā kūdras substrātā. Lai dzinumi būtu spēcīgi un ātri augtu, laistīt tikai ar ūdeni ir par maz, tāpēc tam pievienoju šķidros minerālmēslus, — teic Grīnbergas kundze.
Podos un kastītēs iesētie puķuzirnīši, saldie pipari, tomāti, asteres, neļķes un citi zaļumi jau pāris centimetru pastiepušies pretī saulei. — Jānogaida, līdz beigsies salnu laiks, tad sākšu kurināt siltumnīcas, un stādiņi “pārcelsies” uz jaunām mājām, — saka saimniece. — Strādāšu līdz pēdējam, kamēr vien varēšu piecelties no gultas. Valsts darbā mani neviens neņems. Mācījos floristikas kursos un tagad izgatavoju vainagus un ziedu pušķus. Daudzi no nepieciešamajiem materiāliem vasarā izaug dārzā. Pāris vakaru nedēļā veltu arī dejošanai senioru kolektīvā “Vīzija”. Ziemas vakari pagāja, adot zeķes un svīterus bērniem un sev.

Staburags.lv ARHĪVS

Siltumnīcas nevar atstāt tukšas

Kategorijas