Kāršu namiņa stabilitāte

2019. gada 20. augusts 09:18

Kādas bankas darbības pārtraukšana vienmēr ir negaidīts šoks, jo finanšu jomas spēlētājus mēdzam uzskatīt par diezgan “nenogremdējamiem kuģiem”. Tomēr salīdzinoši nesenie notikumi liecina, ka banka vienā dienā var būt un nākamajā jau nestrādāt. Tā tas noticis arī “PNB Bankas” gadījumā, kad Eiropas Centrālā bankas lēmums par tās darbības apturēšanu bija krass un nepārsūdzams. Arī Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Tam kā ķēdes reakcija sekoja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmums apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu “PNB Bankā”.
Sabiedrībai tas, visticamāk, paliks neatbildēts jautājums, kas tas ir — sūrā pieredzē gūtā mācība rīkoties, pirms ūdens smeļas mutē, vai kāda konkrēta konkurenta izslēgšana no spēles? Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks un pētnieks Kārlis Bukovskis atzinis, ka ar šādu lēmumu apliecina nopietnu darbu ar banku sistēmu un tēlu Latvijā. Tas viss gan valsti parāda arī kā teicamu citu lēmumu izpildītāju — ja tā pateica, mēs nekavējoties izpildām.
Bankas īpašniekiem un vadībai šāds lēmums katrā ziņā bija negaidīts, un tā prasīs skaidrojumu. Bankas jaunā valde arī apņēmusies apstrīdēt jebkādas Latvijas tiesās vērstās prasības kredītiestādes atzīšanai par maksātnespējīgu un pieprasīt, lai šajā saistībā Latvijas tiesas ievērotu Eiropas Kopienu tiesas norādījumus saskaņā ar Eiropas tiesību normām. Bankas valde un īpašnieki arī atgādina par ārējo novērotāju konstatētajām Latvijas finanšu sektora problēmām un norāda, ka Latvijas un Eiropas amatpersonas ir atbildīgas par to, lai banku sektoru regulējošā sistēma baudītu uzticību. Bankas īpašnieku un valdes paziņojumā paustas bažas par to, ka pret viņu kredītiestādi ir vērojama atšķirīga attieksme, kāda neesot ne pret vienu citu līdzīgu banku Latvijā vai citviet Eiropā.
Turklāt vēl šogad jūnija beigās bankas investoru grupa iegādājusies 60% bankas akciju. Darījums gan vēl līdz galam nebija noformēts, bet jaunajiem īpašniekiem bija lieli plāni. Arī miljardieris Rodžers Tamrazs, kurš kopā ar citiem investoriem iegādājies “PNB Bankas” akcijas no Krievijas finansista Grigorija Guseļņikova un viņa ģimenes locekļiem, atzinis, ka bankas finansiālajai stabilitātei tūlītēji draudi nepastāvēja. Bankas kapitāls bijis mazāks par normu jau kopš 2017. gada, tomēr tā turpinājusi darboties.
Ierindas cilvēks maz ko saprot no finanšu jomas, un daudzus tas arī neinteresē. Tomēr šis gadījums kārtējo reizi pierāda, ka viss ir relatīvi drošs un stabils, arī bankas. Tomēr mēs visi esam no tām atkarīgi, un esošā likumdošanas politika arvien mazāk pieļauj atkāpšanās no šāda finanšu modeļa, arvien vairāk un vairāk paredzot bezskaidras naudas norēķinus. Savā ziņā esam banku ķīlnieki, jo mums jau nav citas iespējas, ir tikai izvēle, kura no bankām?
Šajā konkrētajā gadījumā ir izdarīts nepieciešamais, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu un klienti nezaudētu un ātri varētu saņemt savus līdzekļus. Tomēr tās atkal ir liekas neērtības, kas cilvēkiem sagādātas. Kamēr vieni bīda miljonus, citi nevar izmantot savus ikdienas ienākumus. Pēc šī gadījuma daļā sabiedrības arvien vairāk radīsies pārliecība, ka nekā labāka par veco labo “zeķi” nav.

Staburags.lv ARHĪVS

Kāršu namiņa stabilitāte

Kategorijas