Nekas nav tik stabils kā pārmaiņas

Imants Kaziļuns, laikraksta “Staburags” reportieris

2019. gada 20. augusts 00:00

303

Pagājusī nedēļa man pagāja, gan darbojoties laikrakstā, gan portālā staburags.lv. Līdz ar to bija vairāk laika pievērsties avīzes digitālajai sejai. Tajā esam iezīmējuši jaunus vaibstus — papildu vieta reklāmai, kas līdz šim stāvēja balta un neizmantota. Tā kā Latvijā šobrīd sasāpējis jautājums ir mediju vides turpmākā eksistēšana, reklāmas ir viens no stūrakmeņiem, uz kā balstās visu, šobrīd gan valsts, gan komerciālo mediju, tajā skaitā “Staburaga”, darbība. Aptaujā aicinājām apmeklētājus paust viedokli par iespējamo abonentu maksas ieviešanu portāla skatījumiem. Rezultāti rāda, ka trīs reizes vairāk ir to, kas portālu arī turpmāk vēlas lietot bez maksas. Tikai aptuveni simt no kopumā 380 viedokli izteikušajiem par satura lietošanu gatavi maksāt.

Arvien biežāk dažādās sarunās ieskanas vārds “krīze”. Lai arī Latvijas jaunā valdība vieš cerības par kopējo valsts izaugsmi, ap lielākajām pasaules ekonomikām savelkas tumši mākoņi. Mums tuvākās ir Itālija un Lielbritānija. Ja cilvēkam Iršos vai Kurmenē varētu šķist, šo valstu problēmas ir tikai viņu, tā nebūt nav. Kā ūdenī sviesta akmeņa radītie viļņi ekonomisko lielvalstu krīzes vairāk vai mazāk var ietekmēt katra Latvijas iedzīvotāja ikdienu. Vispirms ar eiro kā naudas vienības vērtības svārstībām. Tāpēc “nekas nav tik stabils kā pārmaiņas” ir otrs šajās dienās dzirdētais un lietotais teiciens.

Katoļticīgie Latvijā ceturtdien uzmanību pievērsa Latgalei un Aglonai. Tā vien šķiet, ka pēc tam, kad pērn septembrī šo ticīgajiem cilvēkiem svarīgo vietu apmeklēja Romas pāvests Francisks, interese par Aglonu stipri noplakusi. Tiesa, šogad līdzās garīgajiem līderiem uz turieni devās arī laicīgās varas pārstāvji — Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidents un citi. No vienas puses, kristiešiem tas ir pagodinājums, ja pasākumā ierodas valsts augstākās amatpersonas. Tomēr skaidrs arī, ka tā ir lieliska reklāmas iespēja, un šo platformu politiķi īpaši naski steidz izmantot priekšvēlēšanu laikā. Bet, tā kā nākamās Saeimas vēlēšanas ir vien pēc trim gadiem, šogad svētki Aglonā pagāja salīdzinoši klusi.
Piektdienu kopā ar kolēģi pavadījām kaimiņvalstī Lietuvā, Biržos, kur tikāmies ar pilsētas bijušo mēru, tagad Biržu rajona padomes locekli Valdemāru Vaļķūnu. Pretrunīgi vērtētu personību Lietuvā, ar kuru Latvijā saistās daudziem zināmā preču zīme “Valdo”. Lielākoties pateicoties tieši viņam, Aizkraukle jau vairākus gadus ir Biržu sadraudzības pilsēta. Tikāmies arī ar alus darītavas “Rinkuškiai” vadītāju un līdzīpašnieku Rimantu Čīgu. Iztaujājot abus vīrus, centāmies saprast Lietuvas un Latvijas reģionālās politikas īpatnības. Protams, tas ir tikai šo divu vīru viedoklis, un nebūt neataino visu šīs valsts iedzīvotāju nostāju, tomēr nenoliedzami vērā ņemams viedoklis. Rakstu par viesošanos Biržos “Staburagā” varēs izlasīt nākamnedēļ.

Lielākais nedēļas šoks, kas ietekmēja ap simt tūkstošu iedzīvotāju, tajā skaitā ap 40 tūkstošu Latvijas pensionāru — vēl vienas bankas krahs. Bijušo “Norvik banku”, kas no pagājušā gada pārsaukta par PNB Banku, 15. augusta vakarā slēdza. Maigi izsakoties, tās darbību apturēja, lai gan patiesībā tas, visticamāk, ir bankrots. Eiropas Centrālā banka jau pirms gada, veicot bankas pārbaudi, konstatēja, ka tā ir “mīnusos”, un deva laiku finanšu plūsmas sakārtošanai. Diemžēl banka lietas labā nedarīja neko. Kapitālismā uzņēmumu, tajā skaitā banku, bankrots ir normāla parādība, lai gan zināmas arī tādas bankas, kuras savu darbību skaita gadu simtos. Piemēram, “Barclays”, kas dibināta 1690. gadā Lielbritānijā. Latvijā stabilas joprojām ir tikai divas bankas, un tā vien šķiet, ka pārējās, jau atverot, ir nolemtas bojāejai. Ar katru šādu skaļu “miršanas” gadījumu mazinās iedzīvotāju uzticība finanšu iestādēm, un cilvēki savus ietaupījumus izvēlas glabāt “zeķē”. Tā kā PNB Bankas darbība ir apturēta, tajā esošo naudu klientiem izmaksās bankas “Citadele”. No paziņām dzirdēju, ka pagājušajā sestdienā un svētdienā banka “Citadele” filiāles Rīgā darbojās neierastā ritmā, vēl ilgi pēc oficiālā darbalaika beigām apkalpojot cilvēkus, kuri bija ar mieru rindā stāvēt pat sešas stundas.

Smieklus un neizpratni manī radīja ziņa: dienu, pirms bankas darbību apturēja, tā apstiprinājusi studiju kredītus 1,1 miljona eiro apmērā mācību maksas segšanai “airBaltic” Pilotu akadēmijas studentiem,” rakstīja ziņu aģentūra LETA 14. augustā. Vai bankas vadība bija pārliecināta, ka, neraugoties uz dziļo krīzi, darbību izdosies turpināt?

Nedēļas apskats nav iedomājams bez tās nogales. Sestdiena un svētdiena paskrēja Vecpiebalgas pusē. Starp ūdensrozēm, alpakām un Alauksta ezeru. No Aizkraukles līdz Vecpiebalgai tikai pa asfaltētu ceļu aizbraukt pagrūti, būtu jāmet liels līkums caur Madonu. Izvēlējos īsāko, bet putekļaināko ceļu. Varbūt tieši putekļi un dubļi lietus laikā ir iesmels, kādēļ tik skaista, tūristiem pievilcīga vieta Latvijā joprojām ne līdz galam izmanto visu savu potenciālu. Arī šejienes uzņēmēji izvēlas nereklamēties tālāk par novada robežām. Piemēram, naktsmītnes īpašnieks, kuram ir vairāk nekā 20 ha zemes Alauksta ezera krastā, stāstīja, ka necenšas šo vietu “skaļi” reklamēt un informāciju par sevi ievieto tikai vietējā mēroga izdevumā. Arī ēdināšanas uzņēmumu Vecpiebalgas centrā ir gaužām maz — vien divi. Līdz ar konkurences trūkumu cenas tajās nav zemas. Toties prieks par jauniem uzņēmējiem, kuri šogad sākuši alpaku un lamu audzēšanu. Eksotiskos dzīvniekus piedāvā ne tikai apskatīt viņpus žoga, bet kopā ar viņiem pavadīt laiku ganībās, klātienē, uz “savas ādas” iepazīt dzīvnieku uzvedību un raksturu.

Staburags.lv ARHĪVS

Nekas nav tik stabils kā pārmaiņas

Kategorijas