Staburags.lv ARHĪVS

Mīlestība ir spēka un aizsardzības avots

Mīlestība ir spēka un aizsardzības avots

Ar pasākumu Vallē, aktieru brāļu Amtmaņu muzejā “Zvanītāju Bukas”, Latvijas Nacionālais teātris atklāja jauno — 101. — sezonu. Šogad, kā katru otro gadu, divi teātra aktieri saņēma īpašās aktiera un režisora Alfreda Amtmaņa-Briedīša vārdā nosauktās prēmijas un ceļojošās balvas.

Aktrises Veltas Līnes ceļojošā balva — Antas Klints gredzens — par spilgtāko mīlētājas lomu aizvadītajā sezonā nonāca aktrises Marijas Bērziņas pirkstā. Prēmiju saņēma arī Nacionālā teātra ilggadējais aktieris (kopš 1975. gada) — Jānis Skanis.

Muzeja direktore Dace Anna Zvaigzne, ieskicējot pasākuma vēsturisko izcelšanos, atgādināja, ka pirms 34 gadiem, Afreda Amtmaņa-Briedīša 100. dzimšanas dienā, Vallē atklāja muzeju un aizsākās draudzība ar Nacionālo teātri. 1985. gada 25. jūnijā pirms muzeja atklāšanas izveidoja komisiju. Tās sastāvā toreiz bija: Latvijas PSR Kultūras ministrijas Teātra pārvaldes priekšnieks Gunārs Treimanis, kolhoza “Valle” priekšsēdētājs Jānis Elksnis, Andreja Upīša Akadēmiskā drāmas teātra direktors Arvīds Špons. Tad arī nolēma katru otro gadu piešķirt prēmiju diviem teātra darbiniekiem.

Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba teica, ka, braucot no Rīgas uz Valli, gados jaunākie kolēģi jautājuši — kāpēc braucam, kāpēc tieši uz Valli? Nepieminot vēsturi, šodienas iemesls, viņaprāt, ir jauki cilvēki, laba daba un jauki pabūt kopā uzreiz pēc oficiālās atklāšanas Rīgā.

“Gribas cerēt, ka šis nav pēdējais gads, ka brauksim vēl un vēl,” optimistiski teica Jānis Vimba.

Atskatoties uz pagājušo sezonu, teātra direktors atzina — tā bijusi krāsaina. Tādam arī esot jābūt teātrim, gluži kā Latvijas sabiedrībai — dažādam. Ja kādam izrāde, aktieris vai režisors neiet pie sirds, tas nenozīmē, ka tāpat jūtas blakussēdētājs. Pagājušajā sezonā bijis nedaudz mazāk izrāžu, bet mazliet vairāk skatītāju. Par ieguldīto smago darbu liecina arī fakts, ka galvenajai teātra balvai “Spēlmaņu nakts” no 2018. gada sezonas izvirzīja 17 Nacionālā teātra izrādes.

Prēmijas abiem aktieriem pasniedza teātra direktors Jānis Vimba un Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals.
Aktrise Marija Bērziņa pēc prēmijas saņemšanas teica: “Būt skatītāju mīlētam ir skaistākais, ko aktieris savā mūžā var vēlēties. Mīlestība ir savu robežu paplašināšana sevis vai cita garīgās izaugsmes vārdā. Tāpēc solos sevi paplašināt. Ja kaut kas jānovēl, tad — nekad nelūgties vai pieprasīt mīlestību. Tā vietā to saņemt un dot. Skatītāju mīlestību un atzinību šobrīd ņemu par spēka un aizsardzības avotu visiem maniem turpmākajiem, pilnīgi trakajiem profesionālajiem izaicinājumiem.”

Aktrise Marija Bērziņa “Staburagam” atklāj — ja par prēmiju bija nojausma, tad balva — Antas Klints gredzens — bija pārsteigums. Šādus darba novērtējumus uzņem ar lielu pazemību un pateicību. “Skatītāju mīlestība ir tik svarīga, un, ja manu darbu novērtē arī savējie, jo gredzens ir teātra darbinieku balva, tad šo spēku ņemu, lai realizētu enerģijā jaunajā sezonā — izaicinājumiem pilnajā. Man uzticēta nākamās “Spēlmaņu nakts” režisēšana, kas ir ļoti milzīgs darbs. Šķiet, tiks sākts arī pedagoģijas darbs. Pērn pabeidzu maģistrantūru režijā, jo doma par pedagoģiju bijusi ilgu laiku.”

Piesakot prēmijai aktieri Jāni Skani, teātra direktors Jānis Vimba atklāja, ka viņam Nacionālais teātris ilgu laiku asociējies tieši ar šo aktieri. Varbūt tāpēc, ka biežāk skatītas izrādes ar viņa piedalīšanos un tajās “spīdēja” ar humoru, talantu, darba spējām un pašatdevi. Jānis Skanis “spīdēja” arī šoreiz, sakot, ka viņš bija tēva lomā skatuves dēlam Jānim Vimbam izrādē “Slīdošā Lūče”, kuram tā bija debijas izrāde. Spožs Jānis Skanis bija, arī  beidzot runu uz Valles skatuves: “Augsta dziesma, skani, skani, zilā zvaigžņu haosā! Nemir­stīgu dari mani mani tautas vīru eposā!”

Aktieru talanta cienītāju — skatītāju — dāvināto ziedu klēpji bija tik tikko abām rokām apskaujami. Dāvanu muzejam sniedza teātra zinātniece Rita Melnace — grāmatu “Uz un aiz skatuves”. Tā stāsta par vienu no Latvijas izcilākajiem skatuves scenogrāfiem Gunāru Zemgalu, kurš Nacionālajā teātrī strādāja vairāk nekā 50 gadu kā teātra galvenais mākslinieks. Pirmais režisors, pie kura Gunārs strādājis, bija Alfreds Amtmanis-Briedītis.

Vallē notika arī tradicionālais teātra mākslinieku koncerts. Tajā šogad muzicēja Mārcis Maņjakovs un jaunie Nacionālā teātra aktieri — Raimonds Celms, Agnese Cīrule, kā arī teātra muzikālās daļas vadītājs Valdis Zilveris.
Saskaņā ar tradīciju abi prēmijas saņēmēji pie muzeja klēts iestādīja jasmīnus. ◆