Skrīverietēm “uzbrūk” bermontieši

2019. gada 9. augusts 00:00

120

Šosezon LTV 1. programmā turpināsies pērn skatītāju simpātijas ieguvušais raidījums jauniešiem “Vēstures skolotājs”. Pilnā sparā rit raidījuma filmēšana, pagājušajā nedēļā no tās atgriezās skrīveriešu komanda: Anete Dūniņa, Laura Koļesņikova un Patrīcija Pļenkova.

Par Latvijas neatkarības karu
Raidījumu tāpat kā pērn vadīs Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolotājs Edgars Bērziņš. “Izvēlējāmies Edgaru, jo TV kamera viņu mīl, viņš arī jūt kameru, balss kā radio diktoram — izkopta, brīnišķīga dikcija, ar patīkamu tembru. Edgars pazīst vēstures drēbi, nerunā muļķības, ir ļoti šarmants un gana atraktīvs,” tā pērn raidījuma vadītāja izvēli pamatoja projekta vadītāja Irēne Grūzīte.
Pirms jaunās sezonas sākuma aicināju Edgaru uz ekspresinterviju.

— Kāda būs šīs sezonas “Vēstures skolotāja” tematika?
— Šajā sezonā būs seši raidījumi un visi veltīti Latvijas neatkarības karam, tātad situācijai 1919. gadā. Raidījumi principā aptvers visu Latviju un būs par šādām tēmam: Oskars Kalpaks un muzejs “Airītes”, Cēsu kaujas, Situācija Liepājā un pagaidu valdības laiks Liepājā, Bermontiāde un situācija Rīgā 1919. gada oktobrī, novembrī, Daugavpils un Daugavpils atbrīvošana. Pēdējais raidījums būs par mākslu, literatūru un mūziku Latvijas neatkarības kara laikā, un tas tiks filmēts Tukumā.

— Kad raidījumu redzēs skatītāji?
— LTV 1. programmā tas būs skatāms no 12. septembra ceturtdienās pulksten 21.15, tūlīt pēc “Panorāmas”.
— Vai no Aizkraukles reģiona piedalīsies vēl kāda komanda?
— Nē, šajā sezonā no Aizkraukles reģiona skrīverieši būs vienīgie.
Projekts tapis sadarbībā ar Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtu. Katrā no raidījumiem tiek pieaicināts arī konsultants, kurš šo vietu pēta vai tajā strādā.

Interesants filmēšanas process
Skrīveru meiteņu komandai bija jāiejūtas 1919. gada situācijā Liepājā. Viņām līdzi juta un par viņām fanoja klases audzinātāja Santa Mārtinsone. Lūk, viņas iespaidi:
— Es pirmo reizi biju filmēšanas laukumā, man interesanti šķita vērot, kā strādā uzņemšanas komanda un kā notiek pats filmēšanas process. Televīzijas skatītājam jau grūti iedomāties, cik daudz darba un laika paiet, lai uzfilmētu pusstundas raidījumu.
Raidījuma tapšanas laikā varēju papildināt savas profesionālās zināšanas, jo filmēšanas starplaikos vēsturnieki atklāja daudz interesanta par Latvijas valsts veidošanās procesu 1919. gadā.

Mūsu meiteņu komanda cīnījās godam. Uzdevumi raidījuma dalībniekiem bija pārdomāti, interesanti, protams, kur vajadzēja fizisko piepūli, tur pretinieku komandai, kurā bija tikai zēni, bija vieglāk.

Neaizmirstams piedzīvojums
Viena no komandas dalībniecēm Laura Koļesņikova “Staburagam” atsūtījusi vēstuli, kurā stāsta, kā nokļuvušas raidījumā un kā ritējusi filmēšana.

— Jau pavasarī ar klasesbiedrenēm Aneti un Patrīciju sociālajos tīklos pamanījām, ka izsludināta pieteikšanās raidījumam “Vēstures skolotājs”. Par šo interesanto raidījumu bijām daudz lasījušas un dzirdējušas, arī pašas skatījāmies pirmo sezonu. Pieteikties izdomājām spontāni, tāpēc nemaz neticējām, ka spēsim nonākt tik tālu.

Lai izietu pirmo atlases kārtu, bija jāaizpilda pieteikuma anketa, kurai jāpievieno neliels videorullītis ar skaidrojumu, kāpēc tieši mums būtu jāpiedalās raidījuma otrajā sezonā. Šo video mums palīdzēja uzņemt mūsu klasesbiedri, par to sakām paldies! Nosūtījušas pieteikumu, nepacietīgi gaidījām ziņu no Latvijas Televīzijas.

Ieraugot e-pastā vēstuli ar aicinājumu piedalīties atlases otrajā kārtā, bijām patīkami pārsteigtas un saviļņotas. Atlase notika 10. maijā Rīgā Latvijas Televīzijā. Katrai komandai bija jāprezentē sevi un jāizpilda neliels uzdevums, līdzīgi kā pašā raidījumā. Atceros, kā, braucot uz Rīgu, cītīgi plānojām mūsu prezentāciju, turklāt visu dienu mūs pavadīja satraukums. Mūsuprāt, viss izdevās, kā ieplānots, bet joprojām nedomājām, ka tiksim tālāk.

Vēlāk sekoja pats satraucošākais moments — raidījuma dalībnieku paziņošana. Kad ieraudzījām savus vārdus sarakstā, mūs pārņēma neaprakstāmas emocijas. Tas bija milzīgs prieks, satraukums un pārsteigums par to, ka tikām.

Raidījuma filmēšana notika Liepājā divu dienu garumā — 31. jūlijā un 1. augustā. Tā kā mēs dzīvojam apmēram piecu stundu braucienā no Liepājas, cēlāmies agrāk par rīta sauli — ap pulkstens četriem. Ar filmēšanas un mūsu pretinieku komandu tikāmies Karostas cietumā. Pretinieku komandā bija trīs puiši, kas padarīja ekspedīciju vēl interesantāku un aizraujošāku. Ekspedīcijā atgriezāmies pagātnē — 1919. gadā — vietā, kur cīņu laikā slēpās un vadīja darbu Latvijas Pagaidu valdība.

Lai nofilmētu pirmo uzdevumu un vairāk uzzinātu par Karostas svarīgākajām vietām, devāmies uz Karostas ūdenstorni. Tur uzzinājām vairāk par Karostas vēsturi un trenējāmies uzdevumam. Uzdevumā viena no komandas biedrenēm no Karostas cietuma jumta ar signālkarodziņiem pa burtiem signalizēja vārdu. Pārējās komandas biedrenes stāvēja lejā un ar binokli no tāluma centās to atšifrēt. Šis uzdevums, mūsuprāt, bija diezgan vienkāršs, bet tajā pašā laikā ļoti interesants.

Tālāk devāmies uz Ziemeļu fortiem, kas arī atrodas Karostā pie Baltijas jūras. Tur mūs sagaidīja nākamais uzdevums — orientēšanās. Mums tika izdalītas kartes, kurās atzīmētas trīs vietas, kas mums jāatrod. Dažās no tām nācās piedzīvot pārsteigumus. Ierakumā, kas atrodas netālu no Ziemeļu fortiem, mūs sagaidīja ar apšaudi. Sēdēt ierakumā, kamēr apkārt skan šāvieni, bija diezgan bailīgi. Te mums tika dota iespēja izjust tā laika īstās emocijas un saprast, cik nopietna bija šī cīņa. Nonākot pie pēdējā orientēšanās punkta, kas bija Radāns, mēs tikām pārsteigtas vēl vairāk. Te tika imitēts 14. novembra bermontiešu uzbrukums Liepājai. Bija viss… Bumbu sprādzieni, apšaudes no visām pusēm, bailes un neizpratne. Pēc šī uzdevuma bijām kā bez elpas.

Nākamajā dienā notika pēdējā uzdevuma filmēšana. Šo mēs filmējām uz lielākā kara kuģa Latvijā, kurš ir tikpat varens kā nosaukums — “Virsaitis”. Te mēs ieguvām milzīgu adrenalīna devu, kā mums pietiks līdz pat vasaras beigām. Pildījām dažādus kareivju treniņuzdevumus. Piedzīvojām trauksmi uz kuģa, ģērbāmies ugunsdzēsēju tērpos, hidrotērpos, kā arī imitējām cilvēku glābšanu. Šis uzdevums bija veicams uz laiku, līdz ar to nepazuda cīņas gars.

Pie katra uzdevuma mēs vērtējām pretinieku komandas veikumu, to darījām ar spēles žetoniem. Ekspedīcijas beigās saskaitījām, cik žetonu esam ieguvušas.

Šī raidījuma filmēšana pilnīgi noteikti bija šīs vasaras lielākais piedzīvojums. Lai arī pēc divām filmēšanas dienām bija jūtams liels nogurums, esam ļoti gandarītas par padarīto darbu. Esam ieguvušas jaunus draugus, izjutušas visspilgtākās un dažādākās emocijas. Šis viss nebūtu iespējams bez mūsu atbalsta personas, lielākā fana un šoferīša — mūsu skolotājas Santas Mārtinsones, sakām lielu paldies viņai! Paldies visai raidījuma veidotāju komandai par šo iespēju! Šis bija patiešām neaizmirstams piedzīvovojums. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Skrīverietēm “uzbrūk” bermontieši

Kategorijas