Staburags.lv ARHĪVS

Izstāde, kura žilbina

Izstāde, kura žilbina

Modes muzejā Rīgā apskatāma ekstravaganta  izstāde “Spožie astoņdesmitie”, kas tapusi sadarbībā ar Aleksandra Vasiļ­jeva fondu un īpaši raksturo to laiku. Apmeklētāji var aplūkot daudzu spilgtu franču, japāņu, amerikāņu un itāļu modes dizaineru radītos tērpus.

Šķiet, tas bija pavisam nesen — astoņdesmitie, kad sabiedrībā jau sāka virmot brīvības gars. Lai kāds laiks tas bija, daļai apmeklētāju saistīsies ar kaut ko gaišu un tikpat žilbinošu kā izstāde, jo tas bija viņu jaunības laiks.

Daudz kiča
Košajā un krāšņajā izstādē apskatāms ap 100 tērpu un 150 aksesuāru, kas spilgti raksturo 80. gadus. “Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu modi es nevaru nosaukt par izsmalcinātas gaumes laiku, tajā daudz bija kiča,” tā šo laiku raksturo slavenais modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs. Viņš gan uzsver, ka izstāde tieši šobrīd varētu būt īpaši aktuāla, jo modē ienāk daudzi elementi, kas bija raksturīgi pagājušā gadsimta 80. gadiem. Modes vēsturnieka skatījumā šis laiks bija šāds: “Sievietēm bija vadoša loma valdībās, bankās, korporācijās, tas bija laiks, kad sievietes kļuva par vadītājām. Un tam pamatā bija izglītība un līdzvērtīga konkurence. Jau ilgāku laiku sievietes sacentās ar vīriešiem, bet ap 80. gadiem bija jau pārliecinājušās, ka viņas ne sliktāk par vīriešiem var tikt galā, var ieņemt vadošus amatus.”

Sieviete — uzvarētāja
To, ka astoņdesmitie ir sievietes uzvarētājas un sievietes vadītājas uzvaras gājiens, spilgti apliecina izstādes tērpi. Sieviete spīd, laistās, žilbina. Biroju kostīmiņus nomainīja žaketes ar paplatinātiem pleciem un īsi, pieguļoši svārki. To visu papildināja augstpapēžu kurpes. Modē bija sintētiski audumi un sintētiskas krāsas, ļoti izplatīta bija baltā un melnā, sarkanā un baltā, violetā un melnā krāsu kombinācija. Spīdums valdīja arī kosmētikā — lūpukrāsās, vaigu sārtumā, pūderī... Modē bija apjomīgas frizūras visneiedomājamākajos toņos un pavisam maziņas somiņas, ne tādas “tašas” kā mūsdienu sievietei. Viņai pietika ar minimumu, jo nevajadzēja taču somā stiept datoru.

Dīvas tērpi
Protams, ja modes izstādi vadītu pats vēsturnieks, viņš varētu izstāstīt gari un plaši katra eksponāta vēsturi, jo daudzi ir saistīti ar slavenību vārdiem. Piemēram, izstādē ir skatāmi arī dziedātājas Allas Pugačovas divi skatuves tērpi. Viens no tiem, kas redzams 1986. gada dziesmas “Balets” klipā. Pavisam mākslinieka kolekcijā ir ap 20 dīvas tērpu. Kas zina, varbūt Alla Pugačova no Jūrmalas izdomās atbraukt uz izstādi un, uzlūkojot savu skatuves  tērpu, varēs gremdēties jaunības dienu atmiņās. Tieši 80. gados dziedātāja piedzīvoja karjeras augstāko lidojumu. Naktī uz 1981. gada 1. janvāri padomju laikā populārajā Jaungada raidījumā “Zilā uguntiņa” Pugačovas izpildījumā skanēja Raimonda Paula dziesma “Maestro” ar Iļjas Rezņika vārdiem. Tieši šī dziesma kļuva par sākumu radošajai komandai Pauls—Rezņiks—Pugačova, kas radīja vairākus populārus hitus.

Ar krievisku piesitienu
Izstādē apskatāmi arī divi Katrīnas Denēvas kostīmi, kuru autors ir Īvs Senlorāns. Šos tērpus Modes muzejs nesen nopirka kādā izsolē. Aktrise ar dizaineru iepazinās, kad viņai bija 22 gadi. Katrīnai bija paredzēta tikšanās ar Anglijas karalieni, un viņa nolēma pasūtīt kleitu pie šī dizainera. Kopš tā laika sākās ilgstoša viņu draudzība. Vitrīnā redzamajiem kostīmiem izteikta plecu līnija, tā akcentējot sievietes uzvarētājas tēlu. Neierastas šķiet milzīgas rozes uz žaketes, kas nedaudz atgādina krieviskos lakatus. Patiesībā tā tas arī ir — šī kostīma dizainere bija krievu māksliniece Katja Perceva, kura pie Īva Senlorāna nostrādāja 25 gadus.

Jūnija beigās presē bija lasāma ziņa, ka Modes muzeja izstādi “Spožie astoņdesmitie” papildina jauni, unikāli eksponāti — divi tērpi, kas savulaik piederējuši ietekmīgajai britu politiķei Mārgaretai Tečerei. Modes muzejs tos iegādājās “Christie’s” rīkotajā Mārgaretas Tečeres garderobes priekšmetu izsolē, kas notika šī gada maijā. Kopumā muzeja kolekcijai tika iegādāti pieci “Dzelzs lēdijas” tērpi.

Būs lekcijas
Eksponātus no Aleksandra Vasiļ­jeva kolekcijas un Modes muzeja krājuma papildina bagātīgi video un audiomateriāli, fotogrāfijas, plakāti, žurnāli. Izstādes laikā rudenī notiks arī lekcijas, kurās varēs uzzināt vairāk par 80. gadu modi. Saglabāta arī iepriekšējo izstāžu tradīcija — apmeklētājiem ir iespēja pielaikot izstādes stilistikai atbilstošus tērpus, kā arī aksesuārus. Īpaši interesants šķita speciāli izstādei sagatavots tests, ar kura palīdzību varēja noskaidrot, kura modes dizainera raksturs tev ir tuvākais. 

Izstāde Modes muzejā būs apskatāma līdz 2019. gada oktobra vidum.
***
Mode ir mainīga kā gražīga dāma, un tai piemīt tendence ik pa laikam atgriezties pagātnē. Šādas tādas aizmirstās idejas var aizgūt arī no žilbinošās Modes muzeja izstādes, taču, lai kādas būtu modes tendences, derētu atcerēties leģendārās franču modes dizaineres un sievietes, kas mainīja modes noteikumus 20. gadsimta sākumā, Koko Šaneles ieteikumu: “Velc mugurā to, kas tev liek justies labi, jo, kad tu jūties labi, tu arī izskaties labi. Un tas būs modē vienmēr!” ◆