Miers dvēselē atnāk pamazām

2019. gada 2. augusts 00:00

Pļaviņu katoļu baznīcā bērniem no trīs līdz sešu gadu vecumam svētdienās ir iespēja apmeklēt Laba Gana katehēzi. Tagad vasarā visi bauda atpūtu, bet jau septembrī nodarbības atsāksies, lai kopā iepazītu garīgo pasauli. Katehēzes vadītājai Teikai Millerei aizvadītais laiks arī bijusi iespēja apgūt ko jaunu, pārbaudīt sevi un kalpot, kā viņa vēlējusies. Par Laba Gana katehēzi un viņas pašas ceļu uz baznīcu saruna ar Teiku.

Aicināts ikviens
— Kas ir Laba Gana katehēze?
— Mācība par Dievu, ticību, baznīcu un garīgām vērtībām. Bērniem vienkāršā valodā cenšos stāstīt, ko tas viss nozīmē, kādas ir tradīcijas. Lasu fragmentus no Svētajiem Rakstiem, un viss tiek ilustrēts ar dažādiem uzskates līdzekļiem, kam bērni darbojas līdzi. Stāstu arī daudz praktisku lietu — kādas ir liturģiskās krāsas un kāda to nozīme, ko dara, ieejot baznīcā un Svētajā misē, kāds ir priestera apģērbs un citi aksesuāri. Tas nav kā skolā, jo nepārbaudu viņu zināšanas, bet ļauju katram izpausties. Tā ir iespēja katram pašam saskatīt savas atbildes. Nevienu arī neizceļu, visi ir vienādi. Sākumā bērni uz nodarbībām atnāca skaļi un visu gribēja ātri, bet ar laiku viņos radās miers un nebija arī steigas. Tā esam izgājuši mācību pirmo līmeni un rudenī turpināsim iesākto, gaidām arī jaunus dalībniekus.

— Tie ir jūsu draudzes locekļu bērni?
— Aicinājām un aicinām visus, kuri to vēlas, arī no ģimenēm, kuras nav mūsu draudzē vai vispār saistītas ar ticību. Interese ir pat no Jēkabpils, kur acīmredzot nav šādu mācību, bet lielākoties ir vietējie novada bērni. Bērnu vecums noteikts nosacīti, jo neraidīju projām arī lielākus, ja nāca līdzi brāļiem vai māsām, ja nodarbībās visiem bija interesanti. Bērnus lielākoties nokrista mazus, un viņi to neatceras, bet šo mācību būtība ir dot viņiem lielāku priekšstatu, interesi, sapratni, lai pats vēlāk izlemtu — turpināt šo ceļu vai nē. Lai tas nav tikai vecāku vai vecvecāku lēmums. Par to jau runā arī citās valstīs, ka pirmā komūnija jāpieņem vēlāk un jādod lielāks laiks sagatavoties. Tad jaunais cilvēks ir vairāk nobriedis, jo ir atšķirība, kā visu uztver mazāks vai lielāks bērns. Kad reiz jautāju puišiem, kas bijis visgrūtākais mācībās, viņi atzina — nesākt kādā brīdī smieties. Tāpēc jānoiet noteikts ceļš, lai ir apziņa, ko dara.

Mainās priekšstats
— Nav grūti noturēt bērnu interesi?
— Nē. Kad bērns šādā uzskatāmā veidā ar maketiem kā spēlē iziet cauri stāstam par Jēzu, viņa bērnību un dzīvi, tas labāk paliek atmiņā. Mazajiem vajag vairāk pašiem visu izjust, lai uztvertu notikumus un būtību. Kad viņi paši var izlasīt Bībelē tos fragmentus, ko lasu viņiem priekšā, ir vēl lielāka pārliecība, ka tas, ko stāstu, nav izdomājums. Reiz runājām par Jēzus piedzimšanu, un kāda meitene tā izjusti teica: “Viņš piedzima kā brīnumbērns un darīja lielas lietas!” Nereti bērni tā aizrāvušies, ka negrib beigt nodarbību. Bieži vecākus aicinu piedalīties, lai redz, ko darām, un viņus tas aizrauj un arī liek par kaut ko aizdomāties, jo ne visi apmeklē baznīcu vai dara to reti. Tad arī ir stimuls neizlaist nodarbības. Tādējādi nereti arī bērni raisa vecāku interesi par ticību.

— Daudzi, kuri aktīvi nav saistīti ar kādu draudzi, atzīst, ka izvairās apmeklēt baznīcu, jo nezina, kā tur pareizi rīkojas.
— Tā ir, un to mēs ar bērniem katehēzē mācāmies. Ir situācijas, kad kristībās vecāki apņemas audzināt bērnu ticībā, bet paši īsti nezina, ko tas nozīmē. Daudziem varbūt ir priekšstats, ka atnākt uz baznīcu ir pasēdēt, paklausīties, skaisti padziedāt, un viss. Tas tā nav.

Kājas pašas aizved
— Vai sen esat saistīta ar ticību?
— Nē. Lai arī esmu kristīta luterāņu draudzē, dzīvoju, neticot Dievam, mans ceļš uz baznīcu pa īstam sākās, kad pārcēlos uz Pļaviņām. Kājas pašas aizveda. Pirms laika smagi saslimu un biju aizgājusi uz katoļu baznīcu pie mācītāja Riharda Rasnača savā dzimtajā Madonā. Viņš palīdzēja ar padomu, un atgriezos tur atkal un atkal.

— Kāpēc tagad izvēle bija katoļu draudze?
— Uzrunāja vairāk nekā luterāņu. Pirms pieņemt katoļticību, biju aizgājusi uz dievkalpojumu luterāņu baznīcā un tikos ar mācītāju, lai pārliecinātos par savu lēmumu. Sapratu, ka rīkojos pareizi. Kad ar vīru Herbertu pārcēlāmies uz Pļaviņām, gājām pa pilsētu. Ieraugot skaisto katoļu baznīcu, gribējās tur ieiet. Bija Mātes diena, draudze pulcējās pie galda pagalmā un mūs tik sirsnīgi uzņēma. Tā sākām turp doties un palikām. Mana meita ir māksliniece un glezno ikonas, un reiz Pļaviņu katoļu baznīcā bija viņas darbu izstāde. Tās laikā vajadzēja dežurēt baznīcā, un man patika tas miers, kad biju viena. Skaitīju lūgšanas un lūdzos, lai varētu kalpot un darīt to saistībā ar bērniem. Dievs deva man šādu iespēju, jo pēc kādām divām nedēļām man draudzē piedāvāja vadīt katehēzi bērniem. Es teicu — jā! Vispirms gan vajadzēja iziet speciālu apmācību, un ar mūsu priestera Pētera Alusika gādību paguvu “ielēkt pēdējā vilcienā”. To, ko tagad veicu, nekad iepriekš nebiju darījusi. Paskatoties, kā to dara citviet, biju šausmās — es taču nekā nepratu! Pēc būtības vadīt katehēzes nodarbības var pēc triju gadu apmācības, bet es teicu, ka sākšu uzreiz, jo esmu tādos gados, ka man nav laika gaidīt, un vēlāk varu arī nesadūšoties. Priesteris palīdzēja iekārtot telpas, bet visus materiālus un maketus gatavoju pati, lai gan nekādas pieredzes un zināšanas man par to nebija. Kad krāsoju priestera tēlu, rokas trīcēja. Tagad jau jūtos drošāka, bet vēl jāmācās daudz.

Palīdz profilakse
— Pirms tam dzīvē darbs bija saistīts ar bērniem?
— Esmu beigusi medicīnas skolu kā bērnu medicīnas māsa. Tā vairāk bija tolaik mammas izvēle, ne manējā, un piekritu tikai darbam ar bērniem. Tomēr šajā profesijā nestrādāju. Pēc skolas beigšanas apprecējos, piedzima meita, bija problēmas ar dzīvesvietu, un aizgāju strādāt par audzinātāju bērnudārzā, kas to nodrošināja. Vajadzēja gan visu apgūt no jauna.

— Mediķa profesijā tomēr neatgriezāties?
— Nē. Bērnudārzā nostrādāju astoņus gadus. Kad pašai jau bija bērns, kaut kā vairs nevarēju mazajiem tuvoties ar adatām un “špricēm”. Tomēr medicīnas zināšanas ļoti palīdzēja. Bērni neslimoja ne manā grupā, ne mājās. Bērnudārzā bija lielas grupas, bet vienmēr jau rēķinājās, ka daļas nebūs slimošanas dēļ, bet es vadītājai saku, ka man trūkst gultu diendusai, un viņa brīnās, kā man var būt visi! Palīdzēja laba profilakse. Tas gan bija tik sen! Vēlāk darba un dzīves vietas mainījās, un pēdējos 15 gadus pirms pensijas nostrādāju par pārdevēju veikalā. Dažkārt domāju — kāpēc gan nestrādāju par medicīnas māsu, bet dzīvē ir kā dzīvē. Ar savām medicīnas skolas grupas meitenēm satikāmies salidojumā pēc 40 gadiem. Tas bija fantastiski, un tagad sanākam kopā katru gadu. Dažas no viņām savā profesijā strādā joprojām.

Ļaujas iespējām
— Dzīves līkloči jūs veduši pamatīgi.
— Dažkārt es domāju, ka gribētu, lai mana dzīve būtu ritējusi mierīgi kā Daugava. Tomēr tā vairāk atgādina straujo Gauju. Tomēr, kopš esmu atradusi ticību un Jēzu, manī ir vairāk miera.

— Man gan šķiet, ka esat cilvēks, kurš tver dažādas dzīves iespējas — apmeklējat pasākumus, iesaistāties Lasītāju klubiņā bibliotēkā, mācījāties aust.

— Pareizi to pateicāt! Kad sākām dzīvot Pļaviņās, ar vīru gājām visur, kur aicināja, jo gribējās būt sabiedrībā. Tagad jau šķiet, ka pamazām no kaut kā jāatsakās, jo ir par daudz. Aust man ļoti gribējās iemācīties, un aizgāju uz Pļaviņu novada kultūras centra lietišķās mākslas pulciņu “Skanstupe” pie Ingas. Tagad ir pārtraukums, bet, kad varēšu, iešu atkal. Es jau domāju, ka gribētu biežāk atgulties gultā un palasīt grāmatu, bet neiznāk.

— Jūsu dzīvē liela nozīme ir dambretei un šaham. Sen spēlējat? — Man vairāk tuvs šahs, bet spēlēju gan vienu, gan otru. To darīju arī pirms iepazīšanās ar Herbertu, kurš ir dambretes lietpratējs. Kopā gan tik bieži neiznāk uzspēlēt, bet esmu piedalījusies dažādās sacensībās un ieguvusi medaļas. Vispār man patīk dažādas prāta spēles.

Pieturzīmes

◆ Dzimtā vieta — Madona.
◆ Pabeigta Madonas 1. vidusskola, tad 3. Medicīnas skola Rīgā.
◆ Ir pārdevējas sertifikāts, apgūtas arī masāžas, datorzinību un grāmatvedības iemaņas.
◆ Interesē psiholoģija.
◆ Ģimene — vīrs Herberts, meita, dēls un trīs mazbērni.

Staburags.lv ARHĪVS

Miers dvēselē atnāk pamazām

Kategorijas