Staburags.lv ARHĪVS

Invaliditātes etiķete: kā komunicēt ar cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslā?

.

2019. gada 1. augusts 00:00

337
Invaliditātes etiķete: kā komunicēt ar cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslā?

Cilvēki ar invaliditāti ir daļa no sabiedrības – šo faktu nevar ignorēt. Tādēļ neatkarīgi no tā, cik bieži saskaries ar šādiem cilvēkiem, ir labi zināt, kā pareizi ar viņiem komunicēt. Tas mazinās mulsumu un abām pusēm liks justies labāk.

Pirms palīdzi, jautā

Tas, ka personai ir invaliditāte vēl nenozīmē, ka viņai ir nepieciešama palīdzība. Visbiežāk šādi cilvēki ir iemācījušies paši tikt galā ar visu, turklāt viņi vēlas, lai pret tiem izturas kā pret neatkarīgiem, līdzvērtīgiem cilvēkiem.

Ir dažādi palīglīdzekļi, kas cilvēkiem ar invaliditāti palīdz būt iespējami neatkarīgiem. Piemēram, gultas cilvēkiem ar ierobežotām iespējām ir speciāli radītas tā, lai cilvēks pats spētu mainīt gan gultas pozīciju, gan savu gulēšanas pozu.

Piedāvā savu palīdzību tikai tad, ja redzi, ka cilvēkam tā patiešām nepieciešama. Ja viņš piekrīt Tavam piedāvājumam, jautā viņam, kā labāk rīkoties.

Neizdari pāragrus secinājumus

Neizdari pāragrus secinājumus par personas veselības stāvokli un iespējām – īpaši tad, ja nezini iemeslu, kādēļ viņam nepieciešami invalīdu ratiņi. Tādēļ nepieņem lēmumus šīs personas vietā – tikai viņš pats zina savu iespēju robežas.

Izvēlies piemērotus izteikumus

Sarunā svarīgi izvēlēties piemērotus izteikumus. Izvairies no vārdiem ‘’invalīds’’, ‘’cietējs’’, ‘’upuris’’. Un - labāk teikt ‘’persona, kas izmanto ratiņkrēslu’’, nevis tikai ‘’cilvēks ratiņkrēslā’’. Ratiņi ir tikai pārvietošanās līdzeklis – tas sniedz brīvību, nevis ierobežo.

Zini, kā izturēties pret cilvēkiem, kas izmanto ratiņkrēslu vai citus palīglīdzekļus:

  • Bez atļaujas neaiztiec ratiņkrēslu – tā ir daļa no cilvēka personīgās telpas;

  • Sarunājoties ar personu, kas izmanto ratiņkrēslu, apsēdies, lai būtu vienā līmenī ar viņu. Ja tas nav iespējams, atkāpies nelielā attālumā, lai otram cilvēkam nav visu laiku jāskatās uz augšu;

  • Cilvēkiem, kuriem nepieciešami kruķi, līdzsvara noturēšanai īpaši svarīgas ir rokas, tādēļ izvairies satvert personu aiz rokas un vienmēr jautā, pirms sniedz palīdzību

Cilvēkus, kas izmanto ratiņkrēslu, kruķus, staiguli vai kādu citu tehnisko palīglīdzekli, būtu jāuztver tieši tāpat, kā citus. Tas ir vissvarīgākais, ko atcerēties, lai komunikācija būtu patīkama abām pusēm.

Zini, kā izturēties pret cilvēkiem, kas izskatās citādāk

Nereti sastopami cilvēki, kuru kustību iespējas nav ierobežotas, bet viņiem ir citādāks izskats. Bieži vien tas liek novērsties un izlikties, ka šāda persona ir neredzama, tomēr tā nav pareizākā rīcība šādā situācijā. Vienmēr pārliecinies, ka nekādā veidā neliec šādam cilvēkam justies apkaunotam. Un, ja vien ir piemērots brīdis, uzsāc sarunu ar viņu un iesaisti notiekošajās aktivitātēs.

Nodrošini piemērotu vidi

Neatkarīgi no tā – esi uzņēmuma īpašnieks vai darbinieks – ņem vērā, ka uzņēmuma telpām jābūt piemērotām arī personām ar invaliditāti. Ja ēkai ir vairākas ieejas, jāpārliecinās, ka pie tām ir izvietotas attiecīgas zīmes, kas norāda par iespējām iekļūt ēkā. Jāpadomā arī par uzbrauktuvēm vai pacēlājiem, kas atvieglotu iekļūšanu ēkā – būtiski, lai tās ir ērti un droši izmantojamas.

Personām ar ierobežotām kustībām ir lielāks krišanas risks, tādēļ uz tikko mazgātām grīdām svarīgi izvietot brīdinājuma zīmes. Ja grīdas klāj paklāji, pārliecinies, ka tie neapgrūtinās pārvietošanos ar ratiņkrēslu.

Personām, kurām nav redzama invaliditāte, var būt specifiskas vajadzības, kas saistītas ar viņu pārvietošanos. Piemēram, cilvēkam ar elpvadu vai sirds slimībām var būt grūtības veikt lielus attālumus vai pārvietoties ātrā tempā. Pārliecinies, ka uzņēmumā, ko pārstāvi, ir pietiekami daudz soliņu, lai cilvēki varētu uz tiem atpūsties.

Vienmēr esi gatavs palīdzēt nokļūt vajadzīgajā vietā, aiznest iepirkumu maisus un veikt citas nepieciešamās darbības.

Īpaši jādomā arī par pielāgota evakuācijas plāna izstrādi – jāizvērtē, kāda specifiska palīdzība cilvēkiem ar invaliditāti būtu nepieciešama, kā to nodrošināt.

Cilvēki ar invaliditāti ir personas, kurām ir ģimene, darbs, hobiji, savas problēmas un prieki. Lai arī ar viņu invaliditāti ir jārēķinās, tomēr tā nenosaka to, kas viņi ir. Nevajag viņus uzskatīt par varoņiem vai upuriem. Pret viņiem ir jāizturas kā pret personībām.