Annas dienā godina saimnieces

2019. gada 30. jūlijs 00:00

278

Annas jau izsenis Latvijā zināma kā saimnieču diena, kad godina ne tikai šī vārda īpašnieces, bet arī čaklākās un prasmīgākās saimnieces. Tas darīts arī Aizkraukles novadā.

Annas dienu jau vairākus gadus atzīmē Bebru pagasta “Galdiņos”. Vispirms aplīgotas un sveiktas pagastā dzīvojošās Annas, un tādas ir trīs. Saimnieču dienā netrūka arī bagātīgi klātu galdu. Tā kā viens no latviešu ticējumiem vēsta, ka šajā dienā drīkstēja pirmo reizi rakt un ēst jaunos kartupeļus, pasākuma apmeklētāji nobaudīja vairākus šī iecienītā dārzeņa ēdienus. Bebrēniete Antoņina Midega bija sagatavojusi stāstījumu par piecām kartupeļu šķirnēm — to izskatu un garšu, ko varēja arī paši nobaudīt. Arī citas saimnieces bija aicinātas dalīties ar savām kartupeļu ēdienu receptēm.
Ja Annas ir saimnieču diena, tad Jēkabi — saimnieku, un viens šī spēcīgā vārda īpašnieks ieradās sev nolūkot sievu, raugoties, kura čaklāka un daiļāka. Pasākumā notika arī radošā darbnīca “Kartupelis sainītī”, varēja aplūkot Pļaviņu lietišķās mākslas pulciņa “Skanstupe” dalībnieču darbu izstāde, kā arī izdancoties kapelas “Aizezeres muzikanti” pavadījumā.
Tā kā Pļaviņu novada bibliotēka aktīvi iesaistās UNESCO īstenotajā mantojuma un izglītības programmā “Stāstu bibliotēka”, tā kolektīvs aicināja uz pasākumu “Saimnieču stāsti Annas dienā”. Bibliotēkas vadītāja Ineta Grandāne atzīst, ka bagātīgi bija gan stāsti, gan ēdieni un citi saimnieču darinājumi. Pasākuma saimnieces lomā iejutās bibliotekāre Vita Silvestrova, kura rotājās ar vecmāmiņas priekšautu. Uzliekot to, Vita jūt saikni ar viņu un doto dzīves gudrību.
Pasākuma dalībniekiem bija iespēja nobaudīt Anitas Caunītes gatavoto torti, un viņa pastāstīja arī par citiem saviem kulinārajiem veikumiem, jo dažādu gardumu gatavošana ir Anitas kundzes vaļasprieks. Savukārt Velta Kaņepēja visus pārsteidza ar vārītiem jaunajiem kartupeļiem un sēņu mērci, kas tā piedien Annas dienai. Stāstu pēcpusdienas sarunas bija ne tikai par ēdieniem, bet arī rokdarbiem, ko pieprot katra saimniece. Tie bija adījumi, tamborējumi un citas pašu darinātas vai no paaudzes paaudzē mantotas lietas, kas arī šodien nezaudē savu vērtību.
Liels stāstnieks allaž ir pļaviņietis Pēteris Galiņš, un šoreiz viņš visus iepriecināja ar jautru stāstu par savām tantēm un bitēm. Savukārt bijusī ilggadējā Pļaviņu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Sarmīte Stakle pastāstīja par Annas vārda došanas tradīcijām Pļaviņās un apkārtnē. Lai arī tas ir sens un spēcīgs vārds, tomēr nav ļoti iecienīts un mazo Anniņu bijis maz. Kā vienīgais vārds tas šobrīd Latvijā ir 21 970 dāmām. Vārdu pētnieks Gunnars Treimanis to raksturojis šādi: “Īsts dārgums vīrietim, kurš to sastop. Aizrautīgas dabas būtne ar pavēlnieces īpašībām. Piemīt īpašs vērienīgums. Mīlestībā saskata vienīgo mērķi. Vai dzīve Annu vainago un dod piepildījumu, par to der domāt! Jo pašapziņa, kas piemīt Annai, var arī ko noārdīt. Iegriba iemantot cilvēku uzticību — tā ir raksturīga Annas iezīme! Apzinās savas asprātības un vērienīguma spēku. Ja sirdī iezogas tukšums, Anna to iznīdē ar nežēlīgu darbu. Nonākot aci pret aci ar zaudētu mīlestību, uzvar izaicinājums: mani tu nepieveiksi! Zina arī periodus, kad sirds ir smaga kā aizšauts putns.” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Annas dienā godina saimnieces

Kategorijas