Svētceļojums nav kampaņveida pasākums

Ainārs Rendors, Jaunjelgavas, Daudzeses un Seces evaņģēliski luterisko draudžu mācītājs

2019. gada 30. jūlijs 00:00

208

Esmu jaunais Jaunjelgavas, Daudzeses un Seces luterāņu draudžu mācītājs un šī gada martā nomainīju iepriekšējo kolēģi mācītāju Rolandu Eimani. Dzīvoju Siguldā, darbs man ir Rīgā, bet nedēļas nogalēs esmu satiekams arī Jaunjelgavas novadā. Arī pagājušajā, kad vadīju vairākus kapusvētkus un divus dievkalpojumus.
Jūlija beigas jau daudzus gadus ir gatavošanās svētceļojumam uz Aglonu. Šonedēļ pirmā svētceļnieku grupa izies no Rīgas, un 5. augustā tā plāno ierasties Aizkrauklē, 6. augustā — Secē. Tiesa, šis notikums attiecas uz katoļu baznīcu, bet svētceļnieku vidū mēdz būt arī citu konfesiju pārstāvji. Luterāņi no radikālajiem protestantiem atšķiras ar to, ka mēs atzīstam viņu par Dievmāti un mūžam Jaunavu, tomēr atšķirībā no katoļiem un pareizticīgajiem mēs ar lūgšanām pie viņas nenākam. Mēs pielūdzam vienīgi Trīsvienīgo Dievu. Svētceļojums tā dalībniekiem ne vienmēr ir reliģiski pamatots. Gadās, ka ceļojumā dodas, lai kopā ar draugiem interesanti vai citādi pavadītu laiku. Ja galvenais mērķis ir nokļūt Aglonā, kur bazilikā ir Marijas Brīnumdarītājas svētbilde, ja viss, ko dzird šādā ceļojumā, ir lūgšanas Marijai un dziesmas par Mariju, tad kāds luterāņu vai citai protestantu konfesijai piederīgs kristietis, iespējams, var pārdomāt savu iepriekšējo garīgo pieredzi un pāriet šajā ticībā. Katoļiem svētceļojums ir laba viņu ticības reklāma — tas tiek dažādos veidos atspoguļots, arī masu medijos. Mūsdienās cilvēki reti tendēti uz nopietniem garīgiem meklējumiem, kritisku domāšanu, tā vietā viņi vēlas, lai ir interesanti, viņiem patīk sekot masām.
Rīgā, pie Svētā Jēkaba katedrāles, atklāja Latvijā pirmo oficiālo Santjago ceļa simbolu — bruģī iestrādātu bronzas gliemežvāku. Tā kā ceļš tagad tiek veidots Latvijā, katedrāle būs centrālais Svētā Jēkaba ceļa punkts Latvijā. Svētceļojums, kura galamērķis ir Santjago de Kompostela katedrāle Spānijā, būtiski pozitīvi ietekmējis šīs valsts ekonomiku, pateicoties lielajam cilvēku skaitam, miljoniem, kas katru gadu dodas svētceļojumā. Viņiem vajag ēst, dzert, gulēt. Līdzīgi bija arī viduslaikos, kad svētceļnieki deva milzīgu pienesumu apdzīvotajai vietai, kura bija svētceļnieku galamērķis. Piemēram, Lurda, pilsēta Francijā, bija maza, necila, līdz tur kādai meitenei parādījās Jaunava Marija. Svētīgi, ja cilvēks izraujas no savas ikdienas rutīnas “vāveres riteņa”, un svētceļojums noteikti ir laba izraušanās. Svētceļojumam kā tādam ir biblisks pamatojums, Vecajā Derībā ir noteiktas svētku dienas, kad jūdiem bija jādodas svētceļojumā uz Jeruzālemes templi. Šajā svētceļojumā viņi dziedāja psalmus (84.,120. — 134. psalms).
Tajā pašā laikā svarīgi, lai svētceļojums nekļūst par kampaņveida pasākumu, bet, kad tas ir beidzies, cilvēks vairs nelasa Bībeli, neiet baznīcā un nelūdz Dievu. Svētīgi, ja šādā ceļojumā cilvēkam rodas pamudinājums to darīt.
Līdz 29. jūlijam studētgribētāji varēja pieteikties studijām Lutera Akadēmijā. Tajā realizē trīs mācību programmas — bakalaura mācību programmas “Teoloģija”, “Baznīcas mūzika” un draudžu darbinieku izglītībā. Vēsturiski luterāņu mācītājus gatavoja Latvijas Univeristātes Teoloģijas fakultātē, bet, ņemot vērā šīs fakultātes liberālo ievirzienu, luterāņu baznīca nolēma dibināt savu mācību iestādi garīdznieku sagatavošanai. Lutera Akadēmija ir tas pats, kas katoļiem Rīgas Garīgais seminārs. Ļoti daudz studēt gribētāju pieteicās akadēmijas pirmajos darbības gados. Cik man zināms, pēdējos gados viņu skaits samazinājies.
Visu nedēļu sekoju līdzi ziņām no Lielbritānijas par Borisa Džonsona nonākšanu premjera amatā. Ne īpaši demokrātiskā veidā šādā amatā tika iecelts cilvēks, kuram valstī ir visaugstākā vara. Premjeres Terēzas Mejas laikā bija cerība uz atkārtotu referendumu un “Brexit” atcelšanu vai tā ieilgšanu līdz bezgalībai. Džonsons draud ar bezvienošanās izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) līdz oktobra beigām. Populārāks paliek teiciens “Trampa pasaule” (“Trumpian world”), jo abi šie valstsvīri ir līdzīgi gan uzvedībā un pat izskatā. Abu rīcību angļi sauc par “destruktīvu politiku” (“disruptive politics”). Vienkārša izrunāšanās, populistisku solījumu bārstīšana, ienaidnieku meklēšana. Vizuālais tēls — kuplie dzeltenie mati — esot maldinājis ņujorkiešus, kad Džonsons noturēts par Trampu. Cerams, ka “Brexit” nebūs pirmā bezdelīga, ar kuru varētu sākties citu valstu izstāšanās no Eiropas Savienības. Klausījos Džonsona runu pie Dauningstrītas 10, pirms viņa ieiešanas tajā. Pozitīvais viņa runā bija tas, ka viņš tajā garantēja, ka visiem ES pilsoņiem tiks garantētas viņu tiesības un viņiem nedraud diskriminācijas, deportācijas briesmas.
Nedēļas nogalē vadīju piecus kapusvētkus. Pateicoties Jaunā Rīgas teātra izrādei “Kapusvētki”, šī tēma Latvijā tika vairāk pētīta. Piemēram, angļi brīnās par šādu fenomenu. Tulkojums jau vien skan interesanti — “cemetery festival”. Lai arī kapusvētki sākotnēji bija luterāņu pasākums, tos drīz vien pārņēma arī katoļi, un tagad tas kļuvis par starpkonfesionālu notikumu. Daudzeses pagastā ir pieci kapi un nedēļas nogalē visos bija kapusvētki. Priecājos, ka vienos no tiem — Smaļķu kapos — bija ieradušies daudz jaunu cilvēku, ne tikai seniori. Svētki bija arī Caunes, Viesītes, Māršavu un Daudzeses kapos.
Dievkalpojumā Seces un Jaunjelgavas baznīcā sprediķī runāju par Mateja evaņģēlija 7. nodaļas 13. — 23. pantu: “Ieejiet caur šaurajiem vārtiem, jo plaši ir vārti un plats ir ceļš, kas ved pazušanā; un ir daudzi, kas pa to iet”, kā arī “Sargieties no viltīgajiem praviešiem, kas nāk pie jums avju drēbēs, bet iekšienē ir plēsīgi vilki!” Tas ir brīdinājums izvairīties no nekristīga un pseidokristīga viltus garīguma formām.

Staburags.lv ARHĪVS

Svētceļojums nav kampaņveida pasākums

Kategorijas