Staburags.lv ARHĪVS

Valsts prezidents apmeklē Bebru pagastu

Valsts prezidents  apmeklē Bebru pagastu

Valsts prezidents Egils Levits apmeklēja Kokneses novada Bebru pagastu un tikās ar vasaras nometnes “Mazais Namejs” dalībniekiem.

Vairāku stundu ilgajā vizītē prezidents tikās ar nometnes organizatoru, fonda “Namejs” dibinātāju Raimondu Graubi, fonda atbalstītājiem, bērnu vecākiem, kā arī skautu un gaidu organizācijas vadītājiem.
Tā kā nometne ir pateicība dažādu militāro misiju dalībniekiem, prezidents tikās arī ar bebrēnieti Antru Bleiju, kuras dēls kritis misijas laikā Irākā. Vēlāk Egils Levits ieturēja kopīgas pusdienas ar nometnes dalībniekiem un organizatoriem, kā arī teica runu svinīgā mītiņā.

Izmantojot izdevību, kad pirmajās prezidentūras nedēļās Egils Levits sastopams Aizkraukles reģionā, “Staburags” lūdza sniegt īsu interviju laikrakstam.
— Tā kā “Mazais Namejs” ir veltījums militāro misiju dalībniekiem, vai plānojat apmeklēt kādu no aktīvajām misijām, piemēram, Afganistānā?
— Uz to raugos pozitīvi, bet šobrīd konkrēta plāna nav. Katrā ziņā tas ir ļoti iespējams. Jāsaplāno, vienojoties ar aizsardzības ministru, kā šādu vizīti organizēt. Tie ir mūsu valsts karavīri, un savukārt prezidents ir viens no armijas vadītājiem.
— Vai jums personīgi ir saikne ar Aizkraukles puses novadiem?
— Gar Daugavu ir skaisti skati, zinu, ka šī puse ir samērā blīvi apdzīvota, pašā Latvijas centrā, bet manas dzimtas saknes ir Latgalē, Vidzemē, vairāk uz Piebalgas pusi un pie Zemgales—Kurzemes robežas — Aucē.
— Intervijās nesolāt neko konkrētu, lai gan tauta uz jums liek lielas cerības. Tomēr — vai ir viens konkrēts darbs, ko vēlētos paveikt šajos četros gados?
— Prezidentam parlamentārā iekārtā nav tiesību pieņemt konkrētus lēmumus. Nevaru pārkāpt savas pilnvaras un varu pieņemt tikai tos lēmumus, kas ir manā kompetencē. Tomēr es varu ietekmēt šo lēmumu pieņemšanu. Lai tie cilvēki, atbildīgās amatpersonas, kuriem tie ir jāpieņem, primāri — parlaments un valdība, ņemtu vērā tās domas, kuras es paužu. Tāds ir prezidenta uzdevums. To, ko es ieteiktu darīt, arī skaidrošu. Ir prioritātes, kuras  jāņem vērā, pieņemot konkrētus lēmumus. Man ir tā priekšrocība salīdzinājumā ar laiku, kad darbojos politikā, bet nebiju prezidents — tagad man ir iespēja intensīvāk runāt ar amatpersonām, manam vārdam ir lielāks svars. Ja tiek pieņemti pareizi lēmumi, tad atsevišķās jomās mēs valstī varam sasniegt ne tikai vidējo līmenī Eiropā, bet pat pārsniegt. Man ir zināmi priekšstati, kādiem jābūt šiem lēmumiem, piemēram, finansiālajiem, un tos es jau mēģinu virzīt.
— Saistībā ar neseno jūsu vizīti Indrā, kas ir Krievijas pierobežā, kāda, jūsuprāt, ir reģionālo mediju nozīme kopējā Latvijas informācijas telpā?
— Viens no Latvijas politikas deficītiem — ir daudz politikas jomu, kuras nav ietvertas valdības uzdevumos. Pie tiem pieder arī mediju politika. Domāju, ka man varētu būt zināma loma šīs politikas veidošanā. Man ir savi priekšstati, kādai ir jābūt mediju videi Latvijā, un tur noteikti savu lomu spēlē tieši reģionālie mediji. Tie ir tuvāk lasītājiem, tie atspoguļo vietējās ziņas, veicina lokālo piederību, kas ir ārkārtīgi svarīgi no pilsoniskā viedokļa. Jāņem vērā arī tas, ka bieži vien tāpēc, ka lasītāju vai skatītāju skaits nav pietiekami liels, nav komerciāli izdevīgi šādu mediju uzturēt. No Satversmes, no demokrātijas puses tas ir konstitucionāls uzdevums valstī izveidot sistēmu, kādā veidā tiek atbalstīti šādi mediji. Pilsonim ir nepieciešama mediju pluralitāte, medijs, kas ziņotu par  vietējiem, par valsts un pasaules notikumiem. Vienam latvietim vajag tikpat daudz noderīgas informācijas kā vienam amerikānim vai francūzim. Ja to nevar nodrošināt komerciāli, tas ir valsts uzdevums izveidot šādu sistēmu. Iedīgļi tam jau ir, bet tie katrā ziņā jāattīsta daudz tālāk, un par to arī es iestāšos.
— Vai Aizkraukles pusē plānojat arī oficiālu vizīti?
— To es varu apsolīt. ◆