Reforma būs! Cik tā būs laba, atkarīgs no kopīgā darba

2019. gada 30. jūlijs 06:55

897

Reforma būs! Cik tā būs laba, atkarīgs no kopīgā darba

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Aizkraukles pilsētas kultūras namā rīkoja konsultāciju par apvienoto Aizkraukles novada teritoriju. Uz tikšanos bija aicināti Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novada pašvaldības darbinieki. Vairums klātesošo reformu neatbalsta, taču Juris Pūce, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, uzsvēra: “Reforma būs.” Vienīgais, ko pašvaldību pārstāvji var darīt — dot savus ierosinājumus efektīvākas reformas pilnveidošanā.

Ardievu, mazās pašvaldības!
Administratīvi teritoriālā reforma paredz pašvaldību skaitu valstī 2021. gadā samazināt no 119 līdz 35. Līdzšinējās sarunās izskanējis, ka šis plāns nav akmenī cirsts un tajā iespējamas dažas loģiski pamatotas un pašsaprotamas izmaiņas. Apvienoto Aizkraukles novadu veidos sešas kādreizējās Aizkraukles reģiona pašvaldības.
Juris Pūce uzsvēra, ka iedzīvotāju interesēs ir būtiski teritorijas attīstību plānot kopsakarībās ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, kur ekonomiskā aktivitāte un pieprasījums pēc pakalpojumiem ir augstāks. Tas attiecas uz efektīvu izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības, ceļu un transporta, kā arī komunālās saimniecības infrastruktūras tīkla izveidi. Atbilstoši uzņēmēju vēlmēm un vajadzībām visu veidu nepieciešamā infrastruktūra tiek pakārtota perspektīvo saimnieciskās darbības virzienu attīstīšanai teritorijā. Šobrīd nav konkrētas skaidrības vai datu, kādi pakalpojumi reformas dēļ novados varētu tikt likvidēti un centrēti jaunizveidotā novada sirdī. Nenovēršama ir tikai attālāku pagastu straujāka iznīkšana. Reformas iniciatori patriotiski stāsta par reformas ieguvumiem valstiskā mērogā. Tajā pašā laikā nav konkrētu skaitļu vai pierādījumu, ka individuāli novadiem klāsies labāk. Samazinoties pašvaldības iestādēs strādājošo skaitam un modernizējot piekļuvi pakalpojumiem, jomu speciālisti, visticamāk, neatrodot darba iespējas, pametīs mazos pagastus, lai dotos laimi meklēt uz lielajiem centriem.
Pašvaldības reformas nepieciešamību konsultācijā ministrs Juris Pūce pamatoja ar skaitļiem un diagrammām. Šī brīža pašvaldības ir neviendabīgs veidojums — administratīvās izmaksas svārstās no 50 līdz 200 eiro uz vienu iedzīvotāju. Statistika liecina, ka iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās un turpmākajos 10 gados situācija nemainīsies. Līdz ar to sarūk pašvaldību nodokļu ieņēmumi, tikmēr administratīvās izmaksas pieaug. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018. gadā apvienotajā Aizkraukles novadā bija 30 241 iedzīvotājs, karšu izdevniecība “Jāņa sēta” prognozē, ka 2030. gadā būs vien 24 957 iedzīvotāji.
Juris Pūce atgādināja, ka iepriekšējās reformas rezultātā izveidots liels skaits novadu, kuri neatbilst likumā noteiktajam novadu veidošanas kritērijiem. “Daudzas pašvaldības tika izveidotas mazākas, kā tas bija ieteikts ekspertu ieteikumā. Pēc tam, pēc jaunā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanas, Saeima nolēma 30 gadījumos izveidot pašvaldības, kas neatbilda likumā noteiktajiem kritērijiem. Izveidojusies situācija, kad mums ir relatīvi lielas un mazas pašvaldības, kurām ir vienas realizējamas funkcijas. Saskaņā ar likumu tām ir vienādi pienākumi. No pārvaldības viedokļa tās ir neiespējami realizējamas no kontroles viedokļa un iedzīvotāju tiesībām saņemt līdzvērtīgus pakalpojumus. 60 no 119 pašvaldībām neatbilst likumā noteiktajiem kritērijiem. Pēdējo gadu dati liecina, ka pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks, vidēji straujāk sarūk iedzīvotāju skaits un pieaug vidējais vecums. Šāda statistika ir visā valstī, taču tā nenotiek vienādi. Situācijai paliekot nemainīgai, mazākām pašvaldībām būs arvien grūtāk nodrošināt pakalpojumus un domāt par izaugsmi. Lielākā daļa pašvaldības budžetā būs uzturēšanas un administratīvie izdevumi. Tiks samazināts valsts pārvaldē strādājošo skaits — tas ir neizbēgami. Trīs gadu laikā valsts pārvalde samazinās strādājošo skaitu par 6%, jo, samazinoties iedzīvotāju skaitam, jākļūst efektīvākiem. Funkciju skaits nesamazināsies, jo iedzīvotāju gaidas pēc pakalpojumu kvalitātes un pieejamības tikai pieaugs. Būs nepieciešams to realizēt ar mazāku valsts un pašvaldības sektorā nodarbināto skaitu, kas nozīmē augstāku kvalifikāciju. Cilvēki pieprasa attālinātus pakalpojumus, digitālā veidā,” konsultācijā teica Juris Pūce.
Ministrs skaidroja — ja pašvaldību struktūra paliktu nemainīga, 20 gadu laikā pašvaldības uzturēšanas izdevumi pieaugs par 256 miljoniem eiro (ņemot vērā 2018. gada cenas, neņemot vērā inflāciju). Tas ir aptuveni 13% visu pašvaldību budžeta. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem šī tendence ir izteiktāka ārpus Rīgas Plānošanas reģiona. Tiekot realizētai pašvaldību teritoriālajai reformai, balstoties no izraudzītā moduļa, piecu līdz sešu gadu laikā būtu iespējams sasniegt ietaupījumu 189 miljonu eiro apmērā — pašvaldības uzturēšanas izdevumos.

Ja nav pakalpojuma saņēmēju — jāver ciet!
Pēc ministra Jura Pūces un ārējā eksperta ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja, “Jāņa sētas” pētījumu biznesa virziena vadītāja, galvenā redaktora, prezentācijām klātesošie tika aicināti izteikt viedokli un uzdot jautājumus. Tika prasītas konkrētas atbildes, pārmesta neuzticība solījumos un paustajos datos. Deputāti ir ne tikai valsts amatpersonas, bet arī sava novada iedzīvotāji.
Daži, satraucoties par nākotni novadā, jautājumu uzdeva ar sakāpinātām emocijām. Juris Pūce atbilžu daļu sāka ar vispārīgu komentāru: “No dažiem runātājiem jutu emocionālu reakciju uz šo jautājumu. Ar asāku uzstāšanu uz paskaidrojumu un atbilžu pieprasīšanu. Neesmu nācis uz eksāmenu. Ne es eksaminēju jūs, ne jūs mani. Mēs visi, vairums šeit klātesošo, esam valsts amatpersonas. Mūsu statusa funkcijas atslēga ir atbildība par visu valsti. Jā, mūs ievēl un apstiprina dažādi, atšķiras mūsu funkciju lērums. Bet mēs darām kopīgu darbu Latvijas labā. Ar šādu attieksmi aicinu arī attiekties pret teritoriālo reformu. Šis ir kopīgs valsts process, kura mērķis ir izveidot labāko iespējamo administratīvo iedalījumu. Aicinu izvirzīt priekšlikumus, jo reforma, kolēģi, būs! Kāda tā būs, tas būs mūsu kopīgā darba rezultāts. Reformas nolūks ir uzlabot situāciju valstī. Tādēļ iesaistieties procesā, nevis pieprasiet paskaidrojumus no ministrijas!”
Priekšsēdētāju un citiem domju pārstāvju uzdotajiem jautājumiem tika sniegtas vispārīgas atbildes. Dažos gadījumos atbildi pamatoja ar salīdzinājumu vai krāšņu piemēru. “Es labi saprotu, ka jūs sakāt: bet mans novads attīstās. Viens no klātesošajiem teica — kad nebija pagastu, pilsētas attīstība bija vēl straujāka. Protams, tā bija labāk. Un, ja nebūtu pašvaldību izlīdzināšanas līdzekļu, tad Rīgai būtu vēl labāk! Latvija mums kopīga, jā, izlīdzināšana un pārdale notiek. Mums būs lielākas iespējas realizēt Eiropas Savienības projektus, ja pašvaldības nebūs tik sadrumstalotas. Šobrīd katrs skatāmies tikai uz savu sētu, jāskatās plašāk,” teica ministrs.
Vairāki sapulces dalībnieki interesējās par savu nākotni novadā un iespējām tikt ievēlētiem lielā novada domē. Nav noslēpums, ka dažos novados, īpaši pagastos, darbs pārvaldē ir prestižākā vietējā darba vieta ar labu un stabilu atalgojumu. Šobrīd Aizkraukles, Kokneses, Skrīveru, Jaunjelgavas, Neretas un Pļaviņu novadā kopā strādā 78 deputāti. Jaunajā administratīvajā teritorijas domē darbosies 19 tautas kalpi. Kāda deputāte izteica bažas, ka pēc reformas viņai ar ģimeni nāksies meklēt citu vietu, ko saukt par mājām, jo darba, ar ko nodrošināt ģimeni, nebūs. Ministrs saprot bažas, taču aicināja uz nodarbinātības jautājumu raudzīties no otras puses. “Nav jēgas uzturēt institūciju — pašvaldību vai skolu —, ja nav klientu un skolēnu. Nav produktīvi principiāli nodrošināt darbavietu, ja nav pakalpojuma saņēmēju,” teica Juris Pūce. Šobrīd tiek izstrādāts 2021. gada pašvaldību vēlēšanu likums. Ministrs piesauca kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas pieredzi, ka vēlēšanās var startēt arī vēlētāju apvienības. Likuma izstrāde vēl ir procesā, taču, visticamāk, iespējas startēt būs visiem, arī tiem, kas nebūs partijas biedri. Tas, cik reāli ir attālāku novadu deputātiem iekļūt apvienotajā Aizkraukles domē, jau ir cits jautājums.
Juris Pūce uzsvēra, ka absolūts vairākums darbavietu koncentrējas attīstības centros. Ekonomiskā struktūra Latvijā pakāpeniski mainās. Tradicionālā nodarbinātība lauku apvidū vairs neprasa lielus cilvēkresursus, to vietā darbu veic tehnoloģijas. “Prognozes liecina, ka lauksaimniecības, mežsaimniecības un ieguves rūpniecībā strādājošo cilvēku skaits turpinās samazināties. Tas nav ne labi, ne slikti. Tā vienkārši ir. Pēc oficiālās uzskaites datiem, šajās trīs nozarēs nodarbināto skaits Latvijā ir 7% no visiem nodarbinātajiem. Kaimiņvalstī Igaunijā tie ir 2,2% no nodarbinātajiem, Lietuvā — 2,5%. Nav racionāla iemesla domāt, ka statistika Latvijā nemazināsies. Jaunas darba vietas radīsies galvenokārt pilsētās. Tās nodrošinās ražošanas un pakalpojumu sektors,” skaidroja ministrs Juris Pūce, demonstrējot grafikus. “Ārpus Rīgas reģiona ekonomikas attīstības atslēga ir ilgtspējīgas privātā sektora darba vietas. Lai vidējo algu līmeni celtu, tām ir jābūt eksportējošās nozarēs. Lai to realizētu, vajag izveidot lielākas pašvaldības ar lielākām finansiālajām iespējām.”

Kā vērtējat tikšanos ar ministru Juri Pūci? Vai pašvaldības ir gatavas apvienoties, un kādi būs šīs “ciešās draudzības” zaudējumi konkrētos reģionos? Vai iedzīvotāju aptauju rīkošanai ir nozīme?

Aigars Lukss, Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs
— Lielas jēgas vai lietderības tikšanās reizei nebija. Neko jaunu neuzzinājām, plašākus komentārus vai pamatojumus nedzirdēju. Mēs esam valsts struktūrvienība. Ja valsts lemj par labu reformai, mēs apvienosimies un strādāsim tās virzienā. Tomēr joprojām neesam saņēmuši atbildes uz jautājumiem — kāds ir reformas mērķis, un vai piedāvātais variants ir labākais? Pārmaiņām esam gatavi, mēs visu laiku strādājam pie attīstības un maināmies, sekojam līdzi jaunumiem un iespējām. Esam tikai par piedāvājumiem, kas ved uz labāku dzīvi un pārvaldību pašvaldībās. Taču šobrīd mērķis nav skaidrs, tāpat kā labums novada iedzīvotājiem, ko viņi iegūs no reformas.
Pašvaldībām apvienojoties, būtiskākais zaudējums būs lauki. Pļaviņu novadā mēs vēl tos redzam un rūpējamies — Klintaine, Vietalva un Aiviekste. Liela novada gadījumā jāapzinās, ka tālākais punkts, kur saprātīgi sniegsies lielais novads, būs Pļaviņu pilsēta. Tikšanās laikā ar ministru Pūci nedzirdēju nevienu argumentu vai frāzi, kas liktu domāt, ka Vietalva vai kāds cits Pļaviņu novada pagasts būs redzeslokā un ka šajās vietās saglabāsies vai palielināsies aktivitāte. Pļaviņās kā pilsētā, ja saprātīga pārvaldība jaunajā novadā, iedzīvotāji, iespējams, pārmaiņas neizjutīs, bažas ir tieši par pagastiem.
Novadā neesam veikuši iedzīvotāju aptaujas par teritoriālo reformu. Mans personīgais viedoklis. Skatoties, kas tiek darīts ar jau veiktajām aptaujām — nav nepieciešams tērēt pašvaldības resursus un tracināt iedzīvotājus. Ministrija šīs aptaujas, maigi sakot, vērtē skeptiski, vērā tās netiek ņemtas. Tāpat tiek ignorēti zinātnieku pētījumi un viedokļi. Neesmu pārliecināts, ka šāda aptauja ir nepieciešama. Taču apspriedīsim ar deputātiem. Ja vairākums lems, ka aptauju nepieciešams veikt, tad tā arī darīsim.

Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada pašvaldības vadītājs
— Tā bija formāla ministra sanāksme, kas saucas konsultēšanās. Diskusija bija vienvirziena, tika prezentēts reformas variants, cik varēja noprast, izskanēja aicinājums piedāvāt citus variantus, taču apšaubāmi, ka tie tiks ņemti vērā. Konsultācijā tika pasniegti ļoti vienpusēji salikti un sagrozīti skaitļi, lai pamatotu savu viedokli. Šā brīža pašvaldību sistēma esot neefektīva, vajag kaut ko labāku. Par to arī ir lielākā viedokļu dažādība sabiedrībā — kā būtu visefektīvāk. Neesam gatavi apvienoties lielajā novadā. Šonedēļ domes sēdē lemsim, vai augustā rīkot iedzīvotāju aptauju. Tik svarīgā jautājumā svarīga ir vienprātība. Jaunjelgavas domē ir viens deputāts, kura viedoklis nesaskan ar vairākumu, un viņš reformu atbalsta. Tik svarīgā jautājumā vēlamies daļu atbildības uzlikt uz iedzīvotāju pleciem, lai viņi pasaka — atbalsta reformu vai nē. Mēs nevaram vienprātīgi pateikt, vai mūsu novada cilvēkiem teritoriālā reforma būs laba vai nē. Šajā jautājumā nepieciešama tautas gudrība. Liela novada apvienošanas rezultātā lēmumi par resursu pārdali tiks pieņemti citviet. To vairs nedarīs Jaunjelgavas novada domes deputāti. Vietām tiks atņemta līdzekļu koncentrācija.

Andris Zālītis, Skrīveru novada pašvaldības priekšsēdētājs
— Tikšanos ar VARAM un ministru neuzskatu par konsultāciju. Tas bija Pūces monologs. Uzdevu trīs jautājumus, uz nevienu nesaņēmu atbildi. Skaidrojuma, ko tieši reforma dos Skrīveru, Kokneses vai kādas citas pašvaldības iedzīvotājam, nebija. Tā vietā tika piesaukti mistiski miljoni, kuri tiks ietaupīti. Ja skatāmies administratīvās izmaksas, Skrīveros tie ir 75 eiro, Aizkrauklē 119 eiro uz vienu iedzīvotāju. Kāds ieguvums būs skrīveriešiem? Kas kompensēs to, ka skrīverieši pēc tam maksās vairāk? Tika minēts, ka netiek nodrošināti kvalitatīvi pakalpojumi. Uz jautājumu, kuri, kādi, atbilde netika saņemta. Tikšanās bija ķeksītis, kas vajadzīgs ministram Pūcem, lai atsauktos uz hartu, ka viss izdarīts demokrātiskā veidā. Likums jāpilda, man var patikt vai nepatikt. Mēs neesam reformas noliedzēji, bet kaut kādu skaidrību, ko man teikt Skrīveru iedzīvotājiem, vajadzēja rast. Ar deputātiem apspriedīsim iedzīvotāju aptaujas lietderīgumu. Nezinu, vai tai gan būtu kāds praktisks labums. Koknesē aptaujā piedalījās vien neliela daļa. Grūti spriest, vai tas ir noteicošais īpatsvars.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

+ 2

Staburags.lv ARHĪVS

Reforma būs! Cik tā būs laba, atkarīgs no kopīgā darba

Kategorijas