Garšas simfonija Lietuvā

www.staburags.lv

2019. gada 26. jūlijs 00:00

Iesaka Imants Kaziļuns,
laikraksta “Staburags” reportieris

Ilzenbergas muiža ir pēdējā laika lielākais brīnums, kuru sev atklāju, un par to paldies neretietei Maijai Mačekai. Viņa kādu dienu piezvanīja redakcijai un stāstīja par pieredzēto kaimiņos, Rites pagastā, kā arī par iespaidiem netālajā pierobežā — Lietuvā, Ilzenbergā un tās muižā. Ilzenbergas muiža no Neretas ir vien divdesmit minūšu brauciena attālumā. Par laimi vai nožēlu, tā ir Lietuvā. Īpašais nav muižas ēkas arhitektūrā un varbūt pat ne tās apkārtnē. Lai gan nesteidzīga pastaiga var būt relaksējoša un iedvesmojoša — plašajā dārzā, ap 15 ha lielajā parkā garām aitām un lamām, pils dienvidu nogāzē iekoptajam augļukoku dārzam. Parkā izvietots tematisks skulptūru ansamblis “Mīlestība — Harmonija — Muižniecība”, kas veltīts Lietuvas valsts atjaunošanas simtgadei. Pie skulptūrām vērts apstāties, apbrīnojot meistaru talantu. Te aplūkojama dabiskā lieluma kopija no slavenā Stelmuižas ozola stumbra. Tas ir vecākais Lietuvas ozols, kā arī viens no vecākajiem ozoliem Eiropā. Dažādos rakstos norādītais gadu skaits svārstās no 1500 līdz 2 tūkstošiem gadu.
Par muižu vairākkārt var teikt — vienīgā. Pilnībā atjaunotā Lietuvā, visā Baltijā un viena no retajām Eiropā. Tik unikāla ir šī vieta. Celta pirms nedaudz vairāk nekā 500 gadiem (1515. g.), Ilzenberga šodien pilnībā sevi nodrošina ar visu nepieciešamo. Tas nozīmē, ka šeit izveidotā naturālā saimniecība darbojas kā no ārpasaules atdalīts organisms. Darbojoties pēc dabīgās zemkopības principiem, 2017. gadā visa saimniecībā audzētā produkcija tika novērtēta ar starptautisku bioloģisko un biodinamisko sertifikātu. Tas nozīmē, ka bioloģiskās saimniekošanas standarti te ir augstāki nekā ierastās šāda veida saimniecībās. Liellopi, putni ēd uz vietas izaudzētu barību, laukus mēslo tikai ar kūtsmēsliem. Kā norādīts muižas mājaslapā internetā — visus augu dzīvības enerģiju veicinošos, no slimībām pasargājošos preparātus ražo tikai no saimniecībā esošajiem materiāliem: govju mēsliem, nātrēm, kumelītēm, pelašķiem, ozola mizas un cūkpienēm. Lieki piebilst, ka saimniecībā ražotajos produktos neatrast mākslīgos konservantus, krāsvielas, garšas pastiprinātājus, pārtikas aizstājējus un citas piedevas, ko bieži izmanto industriāli ražotos pārtikas produktos.
Viss iepriekš nosauktais summējas loģiskā turpinājumā — produktos, kurus šeit ne tikai ražo, bet var nobaudīt muižas restorānā. Tieši šī iemesla dēļ arī tapa mans ieteikums — vērts baudīt. Garšas, kuras šeit sajutu, ir izcilas, un pusdienas var salīdzināt ar lielisku klasiskās mūzikas koncertu. Apmēram tikpat ilgi, cik ierasti skan koncerts, pusotra stunda pagāja, baudot sešus ēdienus. Varbūt izklausās daudz, bet porcijas ir mazas. Tās pat īsti nevar saukt par porcijām, drīzāk gleznām no ēdiena. Jāpiebilst, ka restorāna āra terasē līdzās galdiem ir trušu būri. Nē, nekādu nepatīkamu smaku vai kā tamlīdzīga. Drīzāk pastiprinot apziņu, ka esi dabas vidū, daļa no tās. Pat tad, kad mutē liec gabaliņu no tepat netālu augušas, vēlāk krāsnī ceptas vistas stilbiņa. Tāda ir dzīve.
Ir tikai viena nelaime — kurš ēdis Ilzenbergā, vēl ilgi pēc tam nevarēs iestūķēt miltos apviļātu un eļļā ceptu karbonādi, uzkožot bagātīgi ar majonēzi sajauktu rasolu. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Garšas simfonija Lietuvā

Kategorijas