Smalkais stils ar augļiem, dārzeņiem un kūkām

2019. gada 23. jūlijs 00:00

Kokneses pagasta bibliotēkā līdz 2. septembrim apskatāma skrīverietes Lailas Krūmiņas gleznu personālizstāde. Šī izstāde ir neparasta, jo, izņemot ziedus, gleznās arī attēloti dārzeņi, augļi, pat kūkas! Pati autore teic, ka kūkas gleznojusi, jo temats bijis “Smalkais stils”, kā arī nelielu ierosinājumu devis tas, ka pati agrāk neilgu laiku strādājusi par konditori.

Pirmsākumi pievērsties gleznošanai meklējami, kad Laila gājusi Ozoliņa astoņgadīgajā skolā, kur zīmēšanas skolotāja bijusi ne tikai laba skolotāja, bet arī patīkams un jauks cilvēks, kas skolēnus vēlējās iepazīstināt ar gleznošanu, vedot uz Rīgu apmeklēt visdažādākās gleznu izstādes. Šajā skolā arī gleznotāja mudinājusi Lailu mākslu mācīties tālāk, bet pati Laila stāsta: ‘‘Dzīvē vienmēr gadās citādāk, nekā plānots!” Tā vienā dienā sieviete, kas apmeklējusi gleznošanas studiju, publicējusi sociālajos tīklos darbiņus, ko dienā paveikušas. Laila pie šīm bildēm atstājusi komentāru: “Ļoti skaisti darbi, un pati labprāt vēlētos iemācīties šādi gleznot”. Ar to viss sākās. Laila 2017. gada oktobra beigās sāka apmeklēt Skrīveru kultūras centrā gleznošanas studijas nodarbības, ko vada Dzintra Cepure. Nu jau pagājušas divas sezonas, kopš viņa mācās gleznot. Jau sākumā pirmie Lailas darbiņi bija izstādīti viņas darba vietā. Vēlāk kolēģe piedāvājusi izveidot savu personālizstādi Koknesē, kas šobrīd ir noticis! Atbildot uz jautājumu par iecienītāko krāsu, māksliniece stāsta: ‘‘Man patīk krāsu dažādība, lai gleznas nebūtu garlaicīgas.” Jautāta, kā rodas iedvesma gleznot, viņa atbildēja, ka tā rodas, ieraugot ko skaistu. Skaistais tiek nofotografēts, un, kad izbrīvējas laiks, piemēram, ziemas vakaros, tad uzņemtais attēls tiek kārtīgi apskatīts, lai varētu pārliecināties, vai tiešām vēlas to gleznot. Katru darbu viņa gleznojot lēnām, nevarot tā uzreiz vienā “rāvienā” visu pabeigt. Katru vakaru guļamistabā iesāktā glezna tiek pielikta virs gultas, lai apguļoties varētu vērot savu darbu un atrast, kur ko uzlabot un nomainīt. Pabeigtie darbi tiek nesti vadītājai, lai tur kopīgi varētu novērtēt, kā darbs paveikts un arī ko pielabot, ja nepieciešams. Laila jau ir gan pārdevusi gleznas, gan dāvinājusi mīļajiem. Laila “Staburagam” pastāsta, ka, ota pēdējo reizi tikusi ņemta rokās, kad sācies peoniju laiks. Glezna vēl nav pabeigta, tā ir tapšanas procesā.
Laila Krūmiņa ir lielisks piemērs tam, ka darīt, ko vēlies, var sākt jebkurā vecumā, ja vien to patiesi vēlies, jo vecums ir tikai truls skaitlis, kas nenosaka, ko tu drīksti darīt un ko nē. Patiesai vēlmei, ko vēlies piepildīt, nav atbilstoša vecuma, tādēļ Laila ir iedvesmotāja ikvienam, kas vēl joprojām atliek piepildīt savu sapni ar vienu vienīgu frāzi: “Ai, ko nu es, es jau esmu par vecu.”
Lielu paldies Laila vēlas pateikt savām gleznošanas studijas kolēģēm — Dacei, Gunai, Maijai, Zigrīdai, Līgai, kas ir gan iedrošinājušas, gan palīdzējušas visu šo laiku, kopš viņa sāka apmeklēt studiju. Liels paldies tiek veltīts arī vadītājai Dzintrai Cepurei! ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Smalkais stils ar augļiem, dārzeņiem un kūkām

Kategorijas