Staburags.lv ARHĪVS

Logo

“Erasmus+” mobilitātes pro­jekta laikā gūst pieredzi pie igauņu kolēģiem

Ruta Krūkle, Aizkraukles Profesionālās vidusskolas direktore
Laikraksta arhīvs

2019. gada 23. jūlijs 00:00

1
“Erasmus+” mobilitātes pro­jekta laikā gūst pieredzi pie igauņu kolēģiem

Aizkraukles Profesionālās vidusskolas direktore, seši skolotāji un projektu vadītāja “Erasmus+” mobilitātes pro­jekta “Profesionālo kompetenču pilnveide audzēkņiem un personālam” laikā apmeklēja profesionālās izglītības iestādes Igaunijā.

Vairāk nekā 50
izglītības programmu
Ar Igaunijas skolām mūsu skolai sadarbība un draudzība izveidojās jau pirms četriem gadiem, un šogad bija iespēja paskatīties, kas šo gadu laikā ir mainījies. Vispirms satikām kolēģus Pērnavas profesionālās izglītības centrā. Tā ir vienīgā profesionālā skola lielākajā Igaunijas pašvaldībā, un tā izveidojās pirms sešpadsmit gadiem, apvienojot četras profesionālās skolas. Pēdējo četru gadu laikā izglītojamo skaits ir būtiski samazinājies — no 1400 līdz apmēram 1000. Cēloņi ir tie paši, kas pie mums — slikta demogrāfiskā situācija, un arī no valsts izbraukušo skaits ir liels. Skola piedāvā vairāk nekā 50 dažādu profesionālās izglītības programmu — gan pēc pamatskolas un vidusskolas, gan strādājošiem, gan bezdarbniekiem, arī dažādus kvalifikācijas pilnveides  kursus. Ļoti laba ir skolas sadarbība ar vispārizglītojošajām skolām. Skolēni var daudzas tēmas apgūt ar šīs skolas materiālo bāzi — galdniecībā, kulinārijā, metāl­ap-
strādē. Te nevalda uztraukums par to, ka kāds neaizies uz vidusskolu, bet izvēlēsies apgūt profesiju, kas atbilst viņa spējām un interesēm.  Ļoti pārdomāta ir finansējuma sadales sistēma, kas neietver jēdzienu — nauda seko skolēnam.
Pārdomāta
finansējuma sadales sistēma
Visas profesionālās skolas ir sadalītas trīs finansējuma grupās, kur visām ir noteikts bāzes finansējums, un tad papildu finansējums, kas atkarīgs no telpu lieluma un izvietojuma, no skolas transporta parka un uzturēšanas izdevumiem, no dienesta viesnīcas lieluma u. c. Trīs gadus no vietas finansējumu nedrīkst mainīt un skolas direktors var plānot, kā to visu racionālāk izlietot. Ja gada beigās rodas uzkrājums, to necenšas iztērēt, bet pārdomāti pārceļ uz nākošo gadu.  Arī eksāmenu sistēma ir ļoti pārdomāta. Profesionālās skolas beidzot, audzēkņi kārto tikai eksāmenu profesijā. Par vidusskolas kursu eksāmenu var nekārtot. Ja audzēknis pats vēlas, viņš raksta iesniegumu un var kārtot centralizētos eksāmenus. To izvēlas apmēram desmit procentu audzēkņu. Centralizētos eksāmenus nevar nenolikt, jo katrs saņem tādu vērtējumu, ar kādu savu pārbaudes darbu ir uzrakstījis —  arī 1,2 vai 3 balles. Tas gan netraucējot iestāties augstskolā, kurā dotais priekšmets netiek ņemts vērā. Arī tie audzēkņi, kuri nav kārtojuši centralizētos eksāmenus, var iestāties augstskolās —  atbilstoši savam profilam nekārtojot eksāmenu vai arī kārtot eksāmenu augstskolās, jo profesionālā programma ir bijusi atšķirīga no izvēlētās augstskolas programmas.
Pārmaiņas
skolā bijušas
kosmiskas
Vīlandes profesionālās izglītības centrs ir uzbūvēts uz vecās govju kūts mūriem. Arhitekts ir veiksmīgi savienojis vēsturisko pamatīgumu ar mūsdienu modernismu, racionalitāti un radījis  estētisku mācību un darba vidi. Par to, kas te bijis agrāk, vairs stāsta tikai divas metālā veidotas govs galvas, kas ir kā mācību līdzeklis metinātājiem. Kādreiz skola bijusi nosaukta Jurija Gagarina vārdā. Vēsture tiek turēta godā —  arī viņa mākslinieciski veidotais portrets rotā gaiteņa sienu. Direktors ar lepnumu stāsta, ka “pārmaiņas šajā skolā bijušas kosmiskas”. To mēs arī redzējām.
Guvām daudz labu ierosmju darbam. Daudz pārdomu par kolēģu sasniegto un saprātīgi sakārtoto sistēmu. Noslēgti divi sadarbības līgumi. Jaunieši apmainīsies prakšu vietām. Sadarbosimies arī “Erasmus+” projektā, un vēlreiz pārliecinājāmies dzīvē par projekta pozitīvo devumu izglītības sistēmai. ◆
Kategorijas

Kategorijas