Te un tagad. Ne uz Mēness.

Sanita Madalāne, Salas vidusskolas direktore

2019. gada 23. jūlijs 00:00

274

Jūlija pilnbrieda nedēļa, kad manas profesijas pārstāvji uzkrāj spēkus jaunajam darba cēlienam, kurš vairs nav aiz kalniem. Tas ir tad, kad fiziskais ķermenis jau pieņēmis, ka ir iestājies atpūtas periods, bet prāts jau gatavs uzņemt jaunu informāciju un noglabāt idejas nākotnes ierosmēm. Skolotājs ir radoša profesija ar nenormētu darba laiku, kas prasa no cilvēka lielu garīgo spēku. Mums nepārtraukti jāpaaugstina savas kompetences, lai spētu būt interesanti un erudīti virzītājspēki. Skolotājs ir sava amata profesionālis, kurš sadarbībā ar vecākiem rūpējas par jauno pilsoņu intelektuālo, fizisko un garīgo izaugsmi.
Tieši 20. jūlijā pirms 50 gadiem ASV astronauts Nils Armstrongs spēra kāju uz Mēness. Tas bija iespējams, pateicoties cilvēka prāta spējām, mērķtiecīgam zinātniskās pētniecības darbam, tehnoloģiskajiem sasniegumiem un valsts finansējumam. Tas bija dārgs projekts, no kura cilvēka ikdiena nekļuva īpaši jūtami labāka, tomēr tas bija nozīmīgs solis kosmosa tālākai izpētei.
Cilvēkam piemīt iztēles spēja, un nav pamata piezemēt sevi tikai līdz fiziskas eksistences līmenim. Cilvēks alkst gaismas un gara brīvības. Tādēļ mani iepriecina, ka arī lauku teritoriju iedzīvotājiem ir pieejama augsta līmeņa māksla, kā, piemēram, 20. jūlijā Krustpils brīvdabas estrādē bija iespēja baudīt Zigmara Liepiņa operu “Parīzes Dievmātes katedrāle” Klaipēdas Valsts muzikālā teātra izpildījumā. Operas dienas Jēkabpilī ir apsveicama iniciatīva, kas sagādā iespēju emocionāli bagātināties.
Dienu iepriekš, 19. jūlijā, bija prieks ar Staburaga pagasta sieviešu vokālo ansambli “MiLaRe” piedalīties “Magdalēnas svinību Fridrihštatē” ieskandināšanas koncertā Jaunjelgavas Svētā Krusta Romas katoļu baznīcā. Bet jau nākamnedēļ, 27. jūlijā, varam satikties Daugavas svētkos Sēlpils pagasta “Zvejnieklīcī”.
Pieminot Sēlpils pagastu, nevar nepieminēt lēnām atdzimstošo Sēlpils baznīcu, kurai, man par pārsteigumu, tieši nedēļas sākumā neklātienē atklāju likteņa “māsu” — Griezes baznīcu Saldus novada Ezeres pagastā. To, ko kādreiz noteikti vēsturiski apstākļi un cilvēka rīcība grāva un postīja, to šobrīd Cilvēks ar lielo burtu atjauno. Jo viņam nepietiek tikai ar fiziskas eksistences līmeni.
Spēcīgi uzrunāja kāds video, kurā bija fiksēta Karmelas vidusskolas (Indiānas štats ASV) izlaiduma ceremonija, kurā diplomu par iegūto izglītību saņēma skolēns Džeks Higins — jaunietis ar autismu. Direktors lūdza ceremonijas apmeklētājus šajā brīdī atturēties no aplausiem un citām skaļām apsveikuma formām, jo Džeks ir jutīgs pret troksni. Līdz asarām aizkustinoši bija vērot cilvēku reakciju — daļa smaidot māja, citi kustināja plaukstas, imitējot bezskaņas aplausus, izrādot atbalstu savam skolasbiedram. Tā bija tolerance pret citādo, emocionālā inteliģence un augstvērtīgas cilvēcības izpausme, kas bija vērojamā šajā situācijā. Tā neprasīja daudz — tikai cilvēka gribu pieņemt un atbalstīt.
Tam pretī diemžēl mēs varētu nolikt arvien jaunus pierādījumus, kas neliecina par labu pašreizējam ASV prezidentam Donaldam Trampam, kura izteicienos šīs nedēļas sākumā pret ASV Demokrātu partijas progresīvā spārna kongresmenēm ir vērojamas grūti pārprotamas rasisma pazīmes. Lai kāds būtu trakojoša pūļa “pieprasījums” vēlēšanu priekšsacīkstēs, valsts vadītāja pienākums ir būt par priekšzīmi komunikācijas kultūrā, valsts vērtību sistēmas saglabāšanā.
Kā klājas mums Latvijā, ar klasisko demokrātijas principu ieviešanu ikdienā, komunikācijas kultūru? Šķiet, ka vēl ir, kur augt.
Atgriežoties pie valstiska mēroga notikumiem izglītības nozarē, vēlos pozitīvi izcelt Izglītības un zinātnes ministrijas 16. jūlija ziņu, ka jaunā studiju kreditēšanas sistēma palielinās augstākās izglītības pieejamību, tādējādi dodot iespēju jauniešiem pēc vidusskolas veiksmīgi iesākt un turpināt studijas izvēlētajā studiju virzienā, arī tajos gadījumos, kad vecāki nevar sniegt nepieciešamo atbalstu.
Domājot par nākamo mācību gadu, vēlos rezumēt, ka valsts lēmējvaras un izpildvaras kompetencē ir noteikt, kāds būs izglītības nozares finansējuma apjoms, sadales principi, kas ir viens no signāliem sabiedrībai, cik nozīmīga šī nozare ir valstij kopumā. Atalgojums nozares speciālistiem ir tikai viens no instrumentiem, ar kuru var vai nu piesaistīt, vai atgrūst jaunos, perspektīvos speciālistus, kas ir nozares ilgtspējas priekšnosacījums. Skolas prestižu sabiedrībā veido tiešās mērķauditorijas — skolēnu, viņu ģimeņu — apmierinātība un vērtējums, sadarbības kvalitāte ar dibinātājinstitūciju, kā arī pašu nozares pārstāvju — pedagoģisko darbinieku, izglītības iestāžu vadītāju — spēja pozicionēt savu profesiju publiskajā telpā.
Lai mums katram izdodas atrast savu iekšējās brīvības formulu, kas noteikti padarīs šo pasauli par labu vietu, kur būt.
Vēlot mums visiem skaistu vasaru,
Sanita Madalāne, Salas vidusskolas direktore

Staburags.lv ARHĪVS

Te un tagad. Ne uz Mēness.

Kategorijas