Gaismotājs no 14 gadu vecuma

2019. gada 19. jūlijs 00:00

347

Pirmdien dzimšanas dienu atzīmē Aizkraukles kultūras nama labais gariņš — Alens Emīls Oknovs. Jaunietis 14 gadu vecumā kā brīvprātīgais sāka piepalīdzēt kultūras nama pasākumu organizēšanā. Darījis visus darbiņus — no krēslu kārtošanas un biļešu pārbaudes līdz gaismošanai un afišu gatavošanai. Darot viņš saprata, ka darbs kultūras jomā ir viņa aicinājums.

Spriedze līdzinās lampu drudzim
Alens šogad absolvēja Aizkraukles novada vidusskolu. Rudenī viņš sāks mācības Latvijas Kultūras akadēmijā, kur apgūs kultūras socioloģiju un menedžmentu. “Studijas vēlējos saistīt ar skatuves gaismām. Agrāk Kultūras koledžā bija šādas studijas, kopš to likvidēja, skatuves gaismu mākslu Latvijā vairs nevar apgūt. Akadēmijas profesors teica — ja vēlos šajā nozarē iegūt labu izglītību, tad jābrauc studēt uz Spāniju. Gribēju palikt Latvijā, tādēļ meklēju citus variantus. Kultūra man ir tuva, tādēļ izvēlējos kultūras menedžmentu,” stāsta jubilārs.
Alens ir Aizkraukles pilsētas kultūras nama labais gariņš. Kopš 14 gadu vecuma viņš kā brīvprātīgais darbojas kultūras namā, asistē, apgaismo un apskaņo pasākumus, iekārto zāli, veido videoprojekcijas un plakātus pasākumiem. Viņa entuziasms un atbildības sajūta ir “lipīga”. Piecu gadu laikā jaunietis kļuvis par kultūras nama darbinieku kolektīva neatņemamu sastāvdaļu. Šobrīd Alens aizvieto skaņotāju. “Biju tikko absolvējis Aizkraukles Mākslas skolu. Kādu dienu man zvana direktore Inese Dembovska. Kultūras namā gatavojās Jāņa Ostrovska producētajai kabarē stila muzikālajai izrādei “Ladies Night”. Bija vajadzīgs cilvēks, kas strādā ar prožektoriem. Ar draugu aizgājām, iepatikās, gribējās turpināt. Tad sekoja jauno mūziķu konkurss “Klusie ūdeņi”, kuros jau uzticēja mazo pulti. Tad vēl viens pasākums un tā līdz šodienai. Tagad esmu iesaistījies arī Kokneses kultūras nama amatierteātra darbā. Ar izrādi “Vectēva māja” braucam pa Latviju. Svētdien piedalīsimies festivālā Alūksnē. Strādājot man patīk spriedze, kas līdzinās lampu drudzim. Es nekad nezinu, kas var notikt. Lai gan viss ir izplānots un izmēģināts, notikt var viss. Pasākuma laikā var nojukt datorsistēma, un tu esi bezspēcīgs. Tas ir aizraujoši, adrenalīns palīdz uzturēt tonusu,” stāsta Alens. Lai gan septembrī jaunietis sāks studijas Rīgā, viņš nespēj savu ikdienu iedomāties bez darbošanās kultūras namā. Alens plāno apvienot savu iekšējo vajadzību — darbu kultūras namā ar studijām galvaspilsētā.
2016. gadā Alens saņēma Aizkraukles novada domes balvu “Gada brīvprātīgais”. Jaunietis ir sabiedrisks un aktīvs. Pret visu, ko uzņemas, izturas ar lielu atbildības sajūtu, ko prasa arī no citiem. Paralēli brīvprātīgā darbam kultūras namā viņš kā tehniskais darbinieks gādā par amatierteātra viesizrādēm un grupas “Netīšām blice” sniegumu. Šogad pieredzi guvis, arī līdzdarbojoties projektā “Staro Rīga”. Viens no gada nozīmīgākajiem notikumiem bija novada vidusskolas salidojuma gaismu šovs. Tajā pašā dienā Alenam vajadzēja pagūt atgriezties no Rīgas, kur viņš bija uzaicināts gaismot pasākumu kādā viesnīcā. “Gaismotājam vislielāko atbildību prasa tehnikas sakārtošana, lai viss būtu droši. Kā man teica Vilnis Grava, skatuve ir vienīgā vieta, kur drīkst atrasties zem smaguma bez ķiveres. Prožektori, gaismas un cits aprīkojums ir ļoti smags, ar to jāapietas uzmanīgi. Gaismotāja uznāciens pasākuma laikā ir māksliniecisks process. Kad deju kolektīvam “Pēda” bija jubilejas koncerts, nedēļu no vietas pēc skolas sēdēju pie datora, virtuālajā vidē klausījos un skatījos dejas, lai pēc iespējas labāk sagatavotos koncertam. Kādam varbūt mans darbs neiet pie sirds, visiem izpatikt nav iespējams. Esmu ļoti prasīgs pret sevi un to, ko daru. Man patīk apgaismot pasākumus, kuriem var sagatavoties. Grūtāk ir ar viesmāksliniekiem, jo nezinu viņu repertuāru, tad nākas improvizēt, viss notiek “dzīvajā”.”
Strikts pret sevi un savu darbu
Alens saviem gadiem ir ļoti nobriedis un apzinīgs. Tie, kas viņu pazīst, zina, ka jaunietis nekad neatteiks palīdzību. Nesen Alens uzzināja, ka daži skolasbiedri viņu uzskatīja par augstprātīgu. “Ilgi domāju, kāpēc tā. Iespējams, tāds maldīgs viedoklis radies manas darba attieksmes dēļ. Esmu strikts. Ja grib rīkot kvalitatīvu pasākumu, tad jāievēro visi grafiki un datumi. Mana atbildības sajūta ir liela, esmu strikts pret sevi, arī no citiem prasu punktualitāti.”
Alens nav vienīgais prātīgais jaunietis, vairums viņa klasesbiedru izcēlās ar pozitīvajām iezīmēm. Pēdējos gados Aizkrauklē jaunieši aktīvi iesaistījušies ikdienas dzīves notikumu veidošanā un attīstījuši savas stiprās puses. “Mēs jau skolā centāmies visu darīt paši. Mums ir svarīgi atstāt nospiedumus, lai par mums runā mūsu labie darbi. Protams, ārpusstundu aktivitātes prasa daudz laika. Klases audzinātāja un daudzi citi brīnījās par to, ka man atestātā bija tik labas sekmes. Protams, vienmēr var labāk, bet sekmes bija labas. Lielākā daļa skolotāju ir ļoti saprotoši. Vairums, redzot, ka ārpusstundu aktivitātes jaunieti pilnveido un labi ietekmē, izrāda atsaucību. Protams, bija priekšmeti, kas nesaistīja, šajās situācijās skolā iemācāmies špikot. Tas un klasesbiedru atbalsts ir ļoti svarīgs. Man viens no šādiem priekšmetiem bija vācu valoda. Skolotāja zināja, ka špikoju — par to liecināja labās atzīmes, taču nevarēja to pierādīt. Par to, kā tas man izdevās, vēsture klusēs. Mūsdienu izglītības sistēma nav ideāla. Skolēnam ir jāapgūst daudz priekšmetu, vairumā tiek gūtas vispārējas zināšanas. Draugs stāstīja par pieredzi Nīderlandē — skolēns izvēlas priekšmetus, kurus apgūt padziļinātāk. Viņš apgūst to, ko vēlas, kas nākotnē būs vajadzīgs. Tajā pašā laikā skolēns vēl nevar zināt, kas viņam dzīvē noderēs. Tādēļ vispusīga pamatizglītība ļauj paplašināt horizontu. Skolēnu izglītošanā jārod zelta vidusceļš, jo pagaidām māca daudz ko lieku. Skola dod pamatu, kas nepieciešams augstskolai,” uzskata Alens.
Sapņu dāvana — netraucēta atpūta
Pirmdien Alenam apritēs 19 gadu. Jaunietis nav nekāds dižais ballētājs, šādus pasākumus visbiežāk apmeklē darba dēļ. Tā vietā jubilārs labprātāk paliktu mājās un neko nedarītu. Vienīgais plāns ir kopā ar ģimeni pasēdēt kafejnīcā. Dzimšanas dienas svinēšana Alenam neizraisa īpašas emocijas. Viņaprāt, daļa vienaudžu ar jubilejas atzīmēšanu pārspīlē. “Tiek īrētas pirtis, rīkots liels pasākums. Manuprāt, tas ir lieki, taču citam varbūt to vajag. Savā 18. dzimšanas dienā pļavas vidū uzcēlu lielu telti, saaicināju tuvākos draugus un pāris klasesbiedru. Mierīgi atpūtāmies,” stāsta Alens. Jubilejā jaunietim svarīgāk ir satikt radiniekus un pavadīt laiku kopā. Ja viņam būtu iespēja izteikt vēlēšanos, Alens gribētu atpūsties kādā tālā, eksotiskā nostūrī, kur neviens netraucē un ir silts. “Esmu siltummīlis. Kad ārā ir +30, citi “cepas”, bet es jūtos komfortabli. Dievinu atpūtu uz ūdens. Ūdens un karstums ir mans ideālais salikums. Globālo sasilšanu gaidu ar cerīgu noskaņojumu,” smej jubilārs.
Alenam ir liela ģimene. Vecāki kopā nedzīvo, katram ir divi bērni. Tā nu Alens ir vecākais piecu māsu un brāļu saimē. No Alena prasīja vairāk. Jaunietis smej, ka bija tas “sliktais”. Bieži vien pret jaunākajiem bija stingrāks: ko vecāki atļāva, Alens — ne. “Jauno paaudzi nesaprotu, brīnos, kā bērni var tik daudz laika pavadīt pie datora, principā nedarot neko. Es datoru ieslēdzu tikai darbam. Tas ir diezgan briesmīgi, lai gan mūs nešķir gadu desmiti, es jau izjūtu atšķirību ar topošajiem jauniešiem. Visā vainojama bezdarbība. Vasarā jauniešiem vajadzētu produktīvāk izmantot savu laiku un iet strādāt,” secina jubilārs ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Gaismotājs no 14 gadu vecuma

Kategorijas