Ja grib strādāt, Latvijā nepazudīs

Anta Kučere, uzņēmēja, pensionāre no z/s “Janavas”

2019. gada 16. jūlijs 00:00

304

Pagājusī nedēļa, kā jau ierasts, man galvenokārt aizritēja, darbojoties dēla saimniecībā. Vācu raudeni un citus ārstniecības augus, destilēju lavandu, skābēju pašas audzētos gurķus. Ārstniecības augu platības neesam paplašinājuši, jo iztikšanai pietiek ar esošajām. Ar dārzeņiem, zaļumiem, ārstniecības augiem apgādāju tiešās pirkšanas punktus Rīgā. Lielākā interese ir par saimniecībā ražoto kosmētiku. Nedēļas vidū “Janavas” apciemoja arī 30 cilvēku liela tūristu grupa no Cēsīm. Izvadājām viņus pa baskāju taku, pastāstījām par ārstniecības augiem. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad bija akmeņu vākšanas bums Likteņdārzā, šogad tūristu skaits ir samazinājies, taču ir vērojama tendence, ka pieaug ārzemnieku interese par lauku saimniecībām. Šogad mūsu saimniecībā ir iegriezušies tūristi no Vācijas, Polijas, Lietuvas, Japānas un pat Meksikas. Jācer, ka ārzemnieku interese par Latvijas laukiem būs noturīga. Braucot prom, tūristi no citām valstīm teica, ka es dzīvojot paradīzē.
Politikas lauciņā aizvadītajā nedēļā, protams, pats svarīgākais notikums bija mūsu jaunā prezidenta Egila Levita zvēresta nodošana. Es patiešām no sirds par viņu priecājos. Ir pārliecība, ka viņš tiešām būs visas tautas prezidents, to vēl jo vairāk apliecina, ka ap viņu veidojas spēcīga juristu komanda. Cerams, ka viņš ieviesīs kārtību un budžetā ieplūdīs pašreiz izshēmotie līdzekļi, domāju, ap vienu miljardu eiro. Vēl ļoti gribētos, lai jaunais prezidents apceļo visus Latvijas novadus kopā ar Pabrika kungu un viņam pieprasa īstenot pirmsvēlēšanu solījumu katrā jaunveidojamajā novadā uzcelt rūpnīcu, lai atgrieztos aizbraukušie tautieši un vietējiem būtu, kur strādāt, lai nav jābrauc prom. Es iedomājos mūsu tautiešus ārzemēs, kuri bieži kritizē notiekošo Latvijā. Taču viņi varbūt nemaz neapjauš, ka ārzemēs paši nokļuvuši verdzībā. Neinteresējoties par procesiem Latvijā, daudziem radies priekšstats, ka te draud bada nāve un neko nevar realizēt. Tā jau īsti nav. Nesen man bija saruna ar kādu latvieti, kura atgriezusies no ārzemēm. Viņa stāstīja, ka vīrs lauzis roku, aizgājis uz “sociālajiem” pēc palīdzības, kamēr nevar strādāt. It kā pie mums tā nebūtu, ja tu strādā! Mums pat nav nekur jāiet, darbnespējas lapu noformē automātiski. Es uzskatu, ja cilvēks grib strādāt, viņš Latvijā nepazudīs.
Tā nu sanācis, ka jaunajam prezidentam steidzamības kārtā viens no pirmajiem darbiem būs likuma izsludināšana par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam. Skaidrs, ka šis likums tapa igauņu, kuri strauji pazemināja nodokli savam alkoholam, dēļ, un nu mums sākās panika — kas nu būs ar mūsu budžetu, igauņi vairs nepalīdzēs mums to pildīt. Tiesa, akcīzes nodokļa samazinājums gan paredzēts uz deviņiem mēnešiem, acīmredzot tad arī konstatēs, vai ar šo variantu varam glābt savu budžetu. No malas tas viss izskatās pēc tāda kā starpvalstu kašķa. Savulaik jau mums bija ar igauņiem reņģu kari. Runājot par dzērājiem, viņiem liec kādu nodokli gribi — kā dzēra, tā dzers. Uz visas šīs alkohola epopejas fona disonē Veselības ministrijas ierosinājums aizliegt vieglā alkohola reklāmu. Tas nozīmē alu un vīnu. Ar vienu roku it kā to atbalstām ekonomikas vārdā, ar otru — noliedzam, jo aldari pamatā ir mūsu uzņēmēji. Nu pilnīgi kā putra ar kāpostiem, un man šīs tēmas, atklāti sakot, derdzas.
Viens no aizvadītās nedēļas skaļākajiem paziņojumiem bija arī tas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietā par vismaz 20 000 eiro kukuļa ņemšanu aizturējis trīs personas, tostarp Rīgas domes deputāti un LU rektora vietnieci juridiskajos jautājumos Baibu Broku. Lai gan (KNAB) trešdien no izolatora atbrīvotās uz laiku atstādinātās Latvijas Universitātes rektora vietnieces Baibas Brokas (VL-TB/LNNK) advokāti kategoriski noliedz politiķes saistību ar iespējamu kukuļošanu Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra topošās Rakstu mājas būvniecības iepirkuma procesā, manuprāt, vien-
nozīmīgi tomēr uz šo situāciju nevar skatīties. Iedomājieties šādu situāciju: es, būdama valsts ierēdne, ar kādu firmu par valsts pasūtījumu noslēdzu līgumu, un tā ieskaita 20 tūkstošus Latvijas biatlona federācijai, kuras prezidente esmu. Kāpēc ne pērn vai nākamgad, nu kāpēc? Jā, protams, juridiski to nevar pierādīt kā kukuli, bet, ja esi politiķis, tev tomēr jābūt tīrākam.
Aizvadītajā nedēļā tika publiskota arī ziņa, ka skolēnu sniegums matemātikas eksāmenā šogad vājākais pēdējā desmitgadē. Šī ziņa mani patiešām uztrauc. Skolotāji streiko, prasa algu pielikumu, bet kur tad ir viņu atdeve? Es uzskatu, ka tā ir skolotāju vaina, jo tas taču ir viņu uzdevums bērnus iemācīt un par to viņiem maksā algu. Atceros, pirms pāris gadiem vienā no pamatskolām vairāk nekā pusei 9. klases skolēnu eksāmenā bija neapmierinošas atzīmes, tā skolotāji parakstīja šo bērnu likteni, ne viņi varēja iestāties tehnikumā, ne vidusskolā, atlika tikai sliktākās profesionālās skolas. Tas taču ir skolotāja darba novērtējums. Būtībā viņš par nepadarītu darbu saņem atalgojumu.
Līdz ar jaunu pieeju kadastrālo vērtību noteikšanā Tieslietu ministrija (TM) vēlas būtiskas pārmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sistēmā, potenciāli piedāvājot arī apspriest iespēju līdz 100 000 eiro vērtas iedzīvotāju dzīvojamās mājas ar nodokli neaplikt — to varēja saprast no tieslietu ministra Jāņa Bordāna intervijas televīzijā. Manuprāt, ar nodokļa atcelšanu gan nevajadzētu sasteigt, tad jau Koknesē nevienam nebūs jāmaksā NĪN un pagasta budžetā būtu liels robs. Tas ir vienīgais normālais nodoklis, ko var iekasēt bez jebkādām aplokšņu algām, bez kaut kādas krāpšanās. Formula tā maksāšanai ļoti vienkārša: tev ir īpašums — maksā. Problēma gan ir tajā, ka nodokļu sakārtošanā vajadzētu strādāt patiesi gudriem cilvēkiem, lai sabalansētu un pārskatītu pašreizējās normas. Kāpēc, piemēram, kādai večiņai Rīgā par nelielu būdeli jāmaksā ap diviem tūkstošiem, bet man par tādu pašu māju Koknesē 50 eiro? Uzskatu arī, ka, piemēram, nodoklis par četristabu dzīvokli Aizkrauklē, kas ir 24 eiro, ir vairāk nekā smieklīgs. Mums ir sava valsts, un mums tā ir jāuztur, un nekustamā īpašuma nodoklis ir visvieglāk iekasējamais nodoklis.
Sestdien ar dēlu Mārtiņu un viņa bērniem devos uz Latgali, Dricēniem. Mazbērni to sauc par Latgaliju. Bijām kapusvētkos. Ciemojos mammas mājā, kurā tagad saimnieko brālis. Mazbērniem bija interesanti redzēt un uzzināt, kā pie omes dzīvoja tētis un kā viņš pavadīja savas kalpa zēna vasaras un gulēja sienā. Savukārt svētdien gatavojām produkciju tiešās pirkšanas punktam Rīgā.
“Staburaga” lasītājiem novēlu neķengāt, bet mīlēt savu valsti, sevi un nečīkstēt. Kā mēs uzvedīsimies, tā arī dzīvosim mūsu Latvijā.

Staburags.lv ARHĪVS

Ja grib strādāt, Latvijā nepazudīs

Kategorijas