Iepazīst vecāku dzimteni

2019. gada 16. jūlijs 00:00

Aizkraukle šonedēļ pulcē 38 bērnus no piecām Eiropas valstīm, kā arī vietējos — aizkraukliešus un ogrēniešus. Septiņās dienās ārzemēs dzīvojošie varēs iepazīt Vecā Stendera piemiņas vietas Sunākstē, izstaigāt Daudzevas purva takas, apskatīs Aizkraukles muzeja jauno ekspozīciju “Padomju gadi”, Likteņdārzu.

Satikšanās vieta — Aizkraukle
“Staburags” jau iepriekš rakstīja, ka Aizkrauklē notiks bērnu nometne “Daugavas stāsti.” Tās vadītāja ir aizkraukliete, tagad Itālijā dzīvojošā Itālijas latviešu kora “Saule” diriģente un Milānas latviešu skolas skolotāja Ilze Atardo. Viņa stāsta, ka nometnes dalībnieki ir bērni vecumā no sešiem līdz 13 gadiem. Dažiem sešgadniekiem līdzi atbraukuši gados vecāki brāļi vai māsas. Vairāki pazīstami savā starpā no nodarbībām Milānas latviešu skolā. “Nometnēs jāsāk piedalīties pēc iespējas jaunākiem. Ja pirmo reizi to dara, piemēram, 13 gados, sākums ir ļoti grūts,” saka Ilze Atardo. Par pirmo dienu Latvijā nometnes vadītāja stāsta — dažiem bija grūtāk aprast ar svešu vidi, vakarā nevarēja iemigt. Vieglāk ir tiem, kas pazīstami iepriekš, piemēram, četriem berlīniešiem, kas apmeklē turienes latviešu skolu. Viskuplāk pārstāvētā valsts ir Itālija — deviņi dalībnieki. Viņos esošo temperamentu nevar nepamanīt arī Aizkrauklē. Par nometni kopumā Ilze Atardo saka — gribētāju piedalīties bija vairāk nekā iespēju. Kādi četri pieci vēl līdz pēdējam brīdim cerēja, ka varbūt atbrīvosies vieta. Savukārt, izsludinot pieteikšanos nometnei, nosūtot piedāvājumu skolām, viens no nosacījumiem bija bērna labās sekmes. Tā kā nometne ir bez maksas, tad piedalīšanās tajā bija kā balva par cītīgu mācīšanos. Daži no bērniem nometnē piedalās pat trešo reizi, un tā viņiem ir iespēja atkal satikties klātienē, kā, piemēram, Lindai no Horvātijas satikt Marianu no Itālijas.
Īpaša uzmanība “Daugavas stāstos” tiks veltīta latviešu valodas apguvei, un to darīs drāmas darbnīcā.
Tekstila nodarbībās izmantos vilnu, krāsas, ziepes, talkā ņemot iztēli. Latviskās tradīcijas un latvju zīmes apgūs, spēlējot senās spēles, veidojot mākslas priekšmetus, dziedot, dejojot pašu darinātās pastalās kopā ar bērnu folkloras kopu “Lauce” no Jaunjelgavas.
Dievina zirgus un runā četrās valodās
Biju pārsteigts par bērnu latviešu valodas prasmi. Pirmajā nometnes dienā aprunājos ar vairākiem Zviedrijā, Itālijā, Horvātijā dzīvojošajiem bērniem. Klausoties katrā, var sadzirdēt valodas, kuru viņi lieto ikdienā, akcentu.
Linda no Horvātijas stāsta, ka viņas mamma ir latviete, tētis — horvāts. Ģimenē aug brāļi Ivo un Vigo. Latviski runājot tikai mājās, turklāt ar tēvu — horvātu valodā. Linda nedaudz prot arī angļu valodu. Šobrīd par visu vairāk Lindu aizrauj zirgi. Sarunas laikā viņa demonstrē, kā zirgs skrien riksī, galopā. Šie soļi viņai labi padodoties arī zirga mugurā.
Aizkrauklietis Rihards Smilga ir vienīgais Latvijas pārstāvis — puisis. Pagājušo mācību gadu pabeidzis ar 10 ballēm matemātikā. Par nometni viņš saka — piedāvāja un piekritu. Kā vienu no ieguvumiem viņš nosauc iespēju satikt bērnus no dažādām valstīm. Istabiņas biedri ir no Šveices, Grieķijas un Itālijas.
Patīk darīt “bailīgas lietas”
Staburadziete Samanta Adriana Neija teic, ka viņai patīk piedalīties nometnēs un tāpēc labprāt pieņēmusi “Daugavas stāstu” piedāvājumu. Jauni draugi un jautri pavadīts laiks ir lielākie ieguvumi, un jau pirmajā nometnes dienā Samanta bija sadraudzējusies ar meitenēm no Vācijas, Itālijas, kā arī vietējo aizkrauklieti. Jautāta par zemi, kuru viņa vēlētos apmeklēt, Samanta nosauc Grieķiju. Savukārt ogrēniete Anete Gasūne rudenī ies 3. klasē. Nometnē ir pirmo reizi, bet saka, viņai patīk darīt “bailīgas lietas”, piemēram, savā laukumā mājā uzkāpusi augstu kokā. Jautāta, kurp viņa dotos, ja varētu izvēlēties valsti, Anete nedomājot saka — Amerika.
Starp bērniem nepamanīts nepaliek sprogainais Aleksandrs. Dzimis Rīgā, uzaudzis Itālijā. Ģimenē latviski sarunājoties tikai ar mammu, bet šīs valodas zināšanas noder, arī atbraucot uz Latviju, Rīgu. “Mēs ar mammu varam pārrunāt to, ko nevēlamies, lai citi saprastu, jo parasti Itālijā tuvumā nav neviena, kas saprastu latviski,” stāsta Aleksandrs. Viņa valodas zināšanas ir apbrīnojamas, jo tikpat labi viņš runā arī angliski, itāliski un franciski. Spāņu valodā teikto ļoti labi saprot, bet nerunājot. Jautāju, ko viņš gribētu darīt, kad izaugs. Aleksandrs saka — vēl nezinu, bet man patīk zīmēt. ◆

+ 1

Staburags.lv ARHĪVS

Iepazīst vecāku dzimteni

Kategorijas