Augsni var bagātināt bez ķīmijas

2019. gada 12. jūlijs 00:00

254

Ar saukli “Izvēlies videi draudzīgu saimniekošanu!” Skrīveros notika Lauku diena. Norises vieta — LLU Zemkopības institūta izmēģinājumu lauki. Tajos institūta darbinieki apmeklētājiem rādīja paveikto dažādu nektāraugu, zaļmēslojuma un slāpekli piesaistošu augu audzēšanā, kā arī iepazīstināja ar komposta gatavošanas metodēm. Demonstrēja arī jaunu mēslošanas un augsnes ielabošanas līdzekļu lietošanas rezultātu integrētajā un bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Jānis Vigovskis, institūta direktors, teic, ka šīs Lauku dienas ir īpašas, jo aprit pirmais gads, kopš institūta kolektīvs strādā jaunās telpās, kā arī 60 gadu, kopš Skrīveros darbu sācis Zemkopības institūts.
Labi rezultāti
arī ar bioloģiskajām
metodēm
Viena no dienas tēmām bija graudaugu mēslošana ar bioloģiskājām metodēm, par ko vairāk stāstīja institūta vadošais pētnieks Aivars Jermušs. Viņš atgādināja, ka no pagājušā gada valstī nav oficiāla bioloģisko mēslošanas līdzekļu reģistra un šos līdzekļus izvēlas paši lauksaimnieki. Tajā pašā laikā saimniecības joprojām pakļautas kontrolei un tās veic Vides kvalitātes dienests. Tā kā mēslošana balstās uz bioloģiskajiem līdzekļiem, zinātnieku uzdevums ir meklēt efektīvākās metodes. Viena no tām ir kūtsmēslu lietošana, kas gan viegli realizējama, ja saimniecība nodarbojas tikai ar augkopību. Skrīveru izmēģinājumu lauks ielabots ar kalciju saturošiem dabīgiem līdzekļiem, kas papildināti ar jūras zāļu ekstraktu, ko laukā iestrādā otro gadu. Šogad pirmo reizi augsnei pievieno sēru, fosforu un kāliju saturošu mēslojumu. Aivars Jermušs atzīst, ka cits jautājums ir finansiālais izdevīgums, izvēloties šādus augsnes bagātinātājus. Viņš arī piebilst, ka ap 20 gadu laikā zeme, ko lauksaimniecībā izmanto institūts, ir pamatīgi noplicināta — ar barības vielām nabadzīga. To rāda augsnes analīzes. Savukārt pārliecību par to, ka ar bioloģiskajām metodēm graudkopībā var gūt labus rezultātus, pierādot vairāki piemēri Latvijā, tajā skaitā arī netālu — Salas pagastā. Savukārt skrīveriešiem demonstrējuma lauks ir arī Biržos, Jēkabpils pusē, kur audzē zemenes. Darba rezultātus interesenti varēs uzzināt Lauku dienā, kas notiks 15. jūlijā.
Pērn sapelēja, šogad sapuva
Jānis Vigovskis interesentus iepazīstināja ar savu pētījumu — lopbarībā neizmantotās zāles kompostēšanu. Latvijā tā joprojām ir viena no neatrisinātajām problēmām. Pirmkārt, lopu skaits nav tik liels, lai izmantotu pilnīgi visu izaugušo zāli. Ar šo problēmu saskaras arī Skrīveru institūts, audzējot zālāju sēklas. Augus nopļaujot, sēklas savāc, bet zaļā masa paliek uz lauka. Nelielos daudzumos ieliktas pirmās komposta kaudzes. Tās pavasarī iestrādāja laukā, kur audzē vasaras kviešus. Kā visa dzīvā daba, arī komposts atkarīgs no laika apstākļiem. Pērn karstais laiks vairākas kaudzes izžāvēja. Skrīveru institūts otro gadu eksperimentē ar dažādiem komposta sagatavošanas veidiem. Viens no tiem ir zaļo zāles masu likt pamīšus ar digestātu, kas rodas, piemēram, biogāzes ražotnēs. Citi komposta varianti ir zāle kopā ar kūtsmēsliem, kā arī vienkārši kaudzē sakrauta zāle. No šībrīža rezultāta var secināt, ka kaudzē sakrautā zāle principā nav vēlāk izmantojama kā mēslojums, jo zāle bez komposta bezgaisa vidē sapūst. Pērn pāris mēnešu laikā, pieturoties sausam laikam, kaudzes sapelēja. Šogad jūnijā sakrautās zāles kaudzes pēc jūlija lietavām sapuva. Tāpēc labāku rezultātu varētu panākt, kaudzēs pamīšus liekot kādu irdenāku materiālu vai kaudžu saturu pārcilājot, ļaujot tajā ieplūst skābeklim. Tāpat secināts, ka komposta kaudzes šī paša iemesla dēļ ieteicams veidot garas un šauras, jo tādējādi to saturs nav noslēgts un tām var piekļūt svaigs gaiss.
Augsni bagātina ar griķiem un pupām
Par dažādiem slāpekli saistošiem zaļmēslojuma augiem un starpkultūru sējumiem demonstrējuma lauciņos stāstīja agronome Vija Stesele. Kā starpkultūra var būt āboliņš un citi tauriņzieži, piemēram, lucerna, kas ar saknēm un zaļo masu augsnei dod daudz organisko vielu. Tāpat starpsējai var izmantot ne tikai vienu konkrētu kultūru, bet augu sēklu maisījumus. Zaļmēslojums var būt arī griķi, kuru saknes augsnē šķīdina citiem augiem grūtāk pieejamās vielas, piemēram, fosforu. Jāatceras, ka griķi, kā arī cits zaļmēslojums jānopļauj, pirms tam izveidojas sēklas. Mēslojumam noder arī auzas, viengadīgās airenes, lopbarības pupas, rudzi, kurus var sēt arī siltumnīcā un laukā pēc agro kartupeļu, sīpolu novākšanas.
Viena no prasībām šiem starpkultūru sējumiem — tiem jāturpina augt no 1. septembra līdz 31. oktobrim. Dažādi ir šo sējumu iestrādes veidi. Tos var iesēt kopā ar pamatkultūru, kad pamatkultūra, piemēram, kvieši, sadīgusi cerošanas fāzē, pirms nokulšanas vai pat pēc kulšanas. Skrīverieši pērn pavasarī sausajā periodā stapkultūru iesēja graudaugu cerošanas laikā, un sējums nesadīga. Turpretī citā izmēģinājumu vietā Valmieras pusē šajā pašā periodā sējas laikā lija un sējumi labi sadīga. Skrīveriešiem vislabāk izdevās starpkultūru ieaudzēt, sējot to pirms pamatkultūras kulšanas.
Zināšanas noderēs darbā un saimniecībā
Starp Lauku dienu apmeklētājiem bija Agris Veļiks un Annija Jozuus no Ķeguma novada Rembates. Agris ir topošais agronoms, mācās Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Šādu pasākumu apmeklē, jo tēmas ir saistošas, interesantas un aktuālas. Tā kā paralēli studijām viņš strādā par konsultantu Latvijas Lauku izglītības un konsultāciju birojā Ogrē, Skrīveros iegūtā informācija ir noderīga ikdienā. “Piesaistīja arī pasākuma nosaukums — “Izvēlies videi draudzīgu saimniekošanu””, saka Agris. “Trešais iemesls šeit piedalīties ir zemnieku saimniecība, kas pašlaik ir vecāku, bet ar laiku nonāks manā pārziņā. Tajā nodarbojas ar piena ražošanu un graudkopību. Lai saimniecību attīstītu un uzturētu ilgtermiņā, nepieciešamas zināšanas. Konkrēti šajā Lauku dienā patika ideja, kā sēklaudzētāji var pastrādāt pāri palikušo zaļo masu, veidojot kompostu, kas noder lauku mēslošanai.” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Augsni var bagātināt bez ķīmijas

Kategorijas