Pļaviņās godina Latvijas armiju

2019. gada 12. jūlijs 00:00

Pļaviņās vērienīgi aizvadīts Latvijas armijas simtgadei veltīts pasākums “Pļaviņas — Latvijas armijas šūpulis”. Tieši Pļaviņām savulaik bija liela nozīme valsts bruņoto spēku stiprināšanai un karavīra misija tur godā joprojām.

Ticēt savai valstij
Latvijas armijas lomu valsts un Pļaviņu vēsturē no jauna akcentēja biedrība “Laime Saimē”. Tās vadītāja Larisa Freija ir līdzīpašniece bijušajai tirgotāja Apeltofta ēkai Odzienas ielā 2a, kur 1919. gadā atradās Austrumu frontes štābs un ģenerālis Jānis Balodis uzņēmās Latvijas Nacionālās armijas virspavēlniecību Latvijas atbrīvošanas karā. Par to vēsta arī atjaunotā piemiņas plāksne pie šīs ēkas. Vēloties izcelt šī nama vēsturi, kas ir nozīmīga pilsētas daļa, biedrība “Laime Saimē” veiksmīgi piedalījās “Aizkraukles rajona partnerības” atklātajā konkursā, gūstot finansējumu projekta “Pļaviņas — Latvijas armijas šūpulis” īstenošanai. Tā laikā labiekārtota teritorija ar bruģētu laukumu un karoga mastu, rekonstruēta daļa telpu un izveidota ekspozīcija ar ieskatu Latvijas armijas un pilsētas vēsturē.
Iecere veiksmīgi īstenota un noslēdzās ar pasākumu Latvijas karavīru piemiņai un godam. Vispirms notika piemiņas brīdis Bārukalna kapsētā pie brīvības cīnītāju atdusas vietām, bet vēlāk pļaviņieši un pilsētas viesi kuplā skaitā pulcējās laukumā pie Austrumu frontes štāba bijušās mītnes, kur pirms simts gadiem no ēkas balkona savus karavīrus uzrunāja ģenerālis Jānis Balodis.

Šoreiz to darīja pilsētas vadība un viesi. Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Staķis visus sveica svētkos, kas ir nozīmīga diena armijai, kura izcīnījusi un nosargājusi Latvijas neatkarību.
— Man, kuram Pļaviņu novads ir dzimtā puse, jo Odzienas pusē pavadīta bērnība, ir liels gods būt šajā vietā un notikumā. Paldies biedrībai “Laime Saimē”, kas paveikusi šo darbu, lai sargātu mūsu vēstures liecības un stāstītu cilvēkiem neatkarības kara stāstu. Aicinu arī tagad ticēt savai valstij, kā to darīja cilvēki pirms simts gadiem, jo mūsu valsts aizsardzībai un drošībai tas vienmēr būs nepieciešams, — teica Mārtiņš Staķis.
“Mēs esam sava laika izredzētie”
Gandarīts par iespēju būt šajā notikumā un uzrunāt cilvēkus no vēsturiskā nama balkona bija arī 13. Saeimas deputāts un bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Viņš izteica vēlējumu, lai šī vieta arī turpmāk pulcē karavīrus un pilsētas iedzīvotājus kopīgiem pasākumiem. Bruņotie spēki ir viens no valsts drošības pamatiem, un lepoties ar mūsu karavīriem aicināja arī Zemessardze brigādes ģenerālis Juris Vectirāns.
Savukārt Kultūras ministrijas Latvijas valsts Simtgades biroja reģionālo un nevalstisko projektu vadītāja Jolanta Borīte teica zīmīgus vārdus:
— Mēs esam sava laika izredzētie, jo ir iespēja pieredzēt, kā Latvija svin savu nozīmīgo gadskārtu, kā arī pašiem paveikt daudz labu lietu valsts labā. Šo gadu pavadām varonības zīmē. Par varonību esam raduši runāt no brīvības cīņu un karavīru skatu punkta, bet tā ir arī mūsos pašos, mūsu ģimenēs un mājās. Tāpēc gribu sveikt visus novada iedzīvotājus ar iespēju tikties šādā pasākumā. Ir cilvēki, kuri gatavi turēt godā Latvijas vēsturi. Aicinu visus būt lepniem par savu dzimto vietu un valsti!
Svētku sveicieniem pievienojās arī Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss, izsakot gandarījumu par paveikto.
Klātesošos uzrunāja arī Latvijas armijas ģenerāļa, Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Pētera Valdemāra Radziņa piemiņas biedrības viens no dibinātājiem, Nacionālo bruņoto spēku majors Agris Purviņš. Viņš kopā ar domubiedriem savulaik palīdzējis atjaunot piemiņas plāksni Jānim Balodim pie ēkas Odzienas ielā. Svētkos piedalījās arī daudzi citi pļaviņieši, kuri savu dzīvi saista ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Mūžīgai piemiņai
Nozīmīgs brīdis pasākumā bija piemiņas stēlas atklāšana un iesvētīšana. Tā veltīta 15 Pļaviņu novadā dzimušajiem Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem un tapusi ar Pļaviņu novada domes atbalstu. Stēlu iesvētīja Nacionālo bruņoto spēku kapelāns Normunds Celmiņš. Pasākumā piedalījās arī mākslinieks Jānis Strupulis, kurš izstrādājis metu karavīru piemiņas stēlām, kas šobrīd izvietotas jau daudzās Latvijas pilsētās. Mākslinieka tēvs dzimis Pļaviņās un atdusas Bārukalna kapsētā, tāpēc viņš ir gandarīts dot savu veikumu šai pilsētai.
Svinīgais pasākums bija nozīmīgs arī četriem jaunsargiem, kuri deva svinīgo solījumu, bet divi jaunie zemessargi ar zvērestu apliecināja gatavību kalpot savai valstij.
Odzienas ielas nama telpās sadarbībā ar vēstures skolotāju Ivetu Krastiņu izveidota ekspozīcija, kas ir neliela daļiņa ne tikai Pļaviņu, bet arī Latvijas vēstures fotogrāfijās stendos, ko papildina lietas no Larisas Freijas personīgā arhīva. No idejas līdz ieceres īstenošanai pagājis laiks un ieguldīts liels kopdarbs.
— Latvijas vēsturē grūti izcelt kādu vienu lappusi, bet ir notikumi, kuri daudz ko māca un ir aktuāli arī mūsdienās. Šis ir viens no tādiem. Tā ir piemiņas un goda atdošana iepriekšējām paaudzēm, kuras cīnījās, lai mums būtu sava valsts un armija — Latvijas armija, kurai šodien ir simts gadu, — teica Larisas kundze.
Viņas plānos ir turpināt iesākto projektu, un šobrīd svarīgi ir piesaistīt palīgus, lai vēsturisko ekspozīciju atvērtu plašākai apskatei, jo interese jau ir.
Lai arī pasākums notika nedēļas vidū, cilvēki plaši to apmeklēja, pie Pļaviņu novada kultūras centra aplūkojot Nacionālo bruņoto spēku militārās tehnikas izstādi, vēroja Zemessardzes 55. kājnieku bataljona parādi Zemessardzes orķestra muzikālā pavadījumā, bet dienas noslēgumā notika Zemessardzes 51. kājnieku bataljona ansambļa “Dobeles zemessargi” koncerts seržanta Artūra Reinika vadībā. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Pļaviņās godina Latvijas armiju

Kategorijas