Staburags.lv ARHĪVS

Pīrāgi no kaimiņa

Elita Brovacka

2019. gada 9. jūlijs 10:46

446
Pīrāgi no kaimiņa

Labs kaimiņš tuvumā labāks nekā paša brālis tālumā —  šādu atziņu biju dzirdējusi jau agrāk. Par to, ka labi kaimiņi ir zelta vērtē, pārliecinājos pirms nedēļas. Manam brālim dega māja. Kad ziņa nonāca līdz radiem, kuri steidza palīgā, brāļa mājas pagalmā, šķiet, bija visi kaimiņi. Viens no degošās mājas nesa dokumentu mapes, stiprākie vīri pa logu cits citam padeva mēbeles, kāds uzmanīja situāciju, kā jūtas saimnieks. Viss notika strauji un tik organizēti, ka labākie palīdzības dienesti nevarētu vēl labāk. 
Pamanījuši nelaimi, kaimiņi bija steigušies palīgā nedomājot —  cits no puķudobes, cits eļļainām rokām un seju, jo tieši tobrīd, kad izcēlās ugunsgrēks, bija remontējis savu auto. Viens basām kājām, otrs bez krekla mugurā. Tikai tad, kad uguns posta darbi bija apturēti (te paldies izdarīgajām trīs ugunsdzēsēju mašīnu brigādēm!), viens meklēja pazaudētās kurpes, cits atcerējās, ko aizmirsis izslēgt vai izdarīt.
Todien mājas pagalmā paskatījos uz visiem šiem cilvēkiem un nodomāju: kā tomēr nelaime var atklāt cilvēka patieso seju. Vai man agrāk nelikās, ka šim jaunajam puisim trūkst iejūtības pret citiem? Tagad viņš bezbailīgi uzkāpj pašā jumta korē un nostiprina pārsegu virs izdegušā jumta. Palīdz kaimiņam. Vai sieviete, kura man šķita dzīvojam savu dzīvi, par apkārtējiem īpaši nesatraucoties —  viņa bija te. Tāpat kā tā, mazliet kašķīgā, arī skaistā kaimiņiene, arī ikdienā mazliet savrupā ģimene. Visa. Viņi te bija vēl vēlu vakarā, lai dotos mājās tikai tad, kad viss, ko varēja palīdzēt, bija paveikts.
Pagājušās nedēļas nogalē biju Jēkabpils pilsētas svētkos, kur uz skatuves kāpa arī jēkabpiliešu labie kaimiņi. Te jau sesto gadu norisinās akcija “Mans labais kaimiņš”, jau iepriekš aicinot cilvēkus pastāstīt par saviem sirsnīgajiem, atsaucīgajiem, jautrajiem un visādi citādi labajiem kaimiņiem, kuri varbūt dažkārt notīra sniegu arī no kaimiņa mašīnas, sestdienās atstāj pie durvīm svaigi ceptus pīrāgus vai vienkārši uzsmaida. Varbūt šādu tradīciju nebūtu slikti ieviest katrā novadā?
Mana brāļa ģimene atzīst, ka noteikti katram, kurš todien palīdzēja glābt viņu māju, dotu “Latvijas lepnuma” balvu. Jā, arī es lepojos ar šiem labajiem cilvēkiem! Un tagad zinu, ka labi kaimiņi — tā ir īpaša Dieva dāvana. Kaut varbūt ikdienā to nemaz nepamani.