Neretas novada 10 gadu jubilejā darina kopīgu segu

Atzīmējot Neretas novada 10 gadu jubileju, aizvadītās nedēļas nogalē Neretas kultūras namā tika izrādīta novada visu četru pagastu rokdarbnieču veidotā sega. Sanākušie pagastu iedzīvotāji kopā arī atcerējās šajos desmit gados paveikto un mazliet pasapņoja par to, ko vēl vēlētos paveikt vai izveidot katrā no četriem novada pagastiem.
Visiem kopā ir izdevies
Raibā un krāšņā sega veidota no 400 maziem adītiem, austiem, tamborētiem un šūtiem dzijas un auduma kvadrātiņiem, kurus darinājušas 35 rokdarbnieces no Zalves, Mazzalves, Pilskalnes un Neretas. Darinot mazos kvadrātiņus, rokdarbnieces tajā ielikušas savas labās domas, vēlējumus, sapņus un cerības par sava novada un pagastu attīstību nākotnē. Tajā iestrādāti arī pagastu nosaukumi. Sākumā sega apceļos novada pagastus, lai to varētu apskatīt ikviens iedzīvotājs, bet vēlāk tā tiks nodota glabāšanā Neretas novadpētniecības muzejā.
“Katram cilvēkam, katram pagastam un novadam ir savi sapņi, savas ieceres, vēlmes, ko kopā gribējās paveikt, kad pirms desmit gadiem izveidoja novadu, un vēl gribētos paveikt nākotnē. Manuprāt, mums visiem kopā tas ir veiskmīgi izdevies. To, kā mēs jutāmies šajos desmit gados, kādus sapņus sapņojām un ko veidojām, to aicinājām ieaust, ieadīt, ietamborēt un iešūt mazajos dzijas kvadrātiņos un kopā veidot mūsu kopīgo segu. Nu tā sanākusi raiba, krāšņa un krāsaina,” svētku pasākumā sacīja Neretas novada izglītības, kultūras, sporta, tūrisma un jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Žanna Miezīte.
Visčaklākās — mazzalvietes
Visvairāk rokdarbnieču segas mazo kvadrātiņu veidošanā iesaistījās no Mazzalves. Gan pagasta rokdarbnieces, gan sociālās aprūpes centra “Mēmele” iemītnieki interešu pulciņa audzinātājas Natas Kaktiņas-Vitkovskas vadītājās nodarbībās. Mazo kvadrātiņu Mazzalvē tapa tik daudz, ka pietika segai un vēl pāri palika. No palikušajiem mazzalvieši darināja spilvenu. “Gribu pateikt lielu paldies meitenēm, kas iesaistījās segas darināšanā. Ja sākumā man bija liels uztraukums, vai mēs spēsim izpildīt doto uzdevumu, tad beigās šo kvadrātiņu saradās tik daudz, ka sapratu — vienā segā tos visus ielikt nespēsim, tāpēc mēs vēl darinājām spilvenu, kuru dāvinām līdzi. Ar domu — nevis lai gulētu uz lauriem, bet sapņotu par jaunām idejām,” sacīja Mazzalves pagasta pārvaldes vadītāja Zeltīte Odiņa.
Neretā rokdarbnieču koordinēšanu un gatavo kvadrātiņu apkopošanu uzticēja Mirdzai Brūniņai. Viņa atklāja, ka sākumā nav bijis konkrētas ieceres, kāds varētu izskatīties Neretas gabaliņš. Tas veidots no tā, kas savākts no pagasta aktīvākajām rokdarbniecēm.
Zalves pagasta daļu veidoja Ilga Cera. “Rokdabrnieču pagastā ir daudz, bet visas laikam ļoti aizņemtas, tāpēc pati ķēros pie lietas,” stāsta pensionētā skolotāja. Ilgas kundze darinājusi gan jaunus kvadrātiņus, gan izmantojusi kvadrātiņus no personīgajiem krājumiem, jo arī pati sev kādreiz gribējusi tādu gultas pārklāju, bet iecere nav īstenojusies. Taču nu tie iestrādāti kopējā novada segā.
Sapņo par bankomātu un baseinu
Žanna Miezīte uz pasākumu sanākušos aicināja arī atcerēties, kas tad novada desmit pastāvēšanas gados paveikts katrā pagastā, un pasapņot, ko vēl gribētu paveikt. Arī šie pieraksti kopā ar segu tiks nodoti glabāšanai muzejā.
Mazzalviete Anita Vectirāne pastāstīja, ka, pēc pagasta iedzīvotāju domām, pirmais un galvenais darbs, kas aizvadītajā desmitgadē paveikts, ir atjaunotas visas komunikācijas Ērberģes ciematā — ūdensapgāde, kanalizācija, attīrīšanas iekārtas. “Sakopts Ērberģes centrs, par ko lielu paldies sakām mūsu dārzniecei Zilgmai, kura vienmēr visus iepriecina ar skaistiem dekoriem. Iedibinātas jaunas, skaistas tradīcijas kultūras jomā. Noasfaltēta Skolas iela, kas ved uz baznīcu un kapiem. Raugoties nākotnē, jau vairākus gadus sapņojam par to, ka Ērberģes muižas kompleksā vajadzētu uzbūvēt jaunu estrādi. Tas ir lielākais darbs, pie kura jau sākts strādāt. Mēs gribētu izbūvēt arī strūklakas Marijas tilta abos galos un atjaunot tiltu tā, kā tas izskatījās barona laikā. Un, vēl mēs gribētu, lai aptiekā, pastā un veikalā varētu norēķināties ar kartēm un varbūt pat uzstādītu bankomātu. Un, ja jau sapņot, tad sapņot — jauniešu lielākais sapnis ir peldbaseins pie sporta halles,” atklāj Anita Vectirāne.
Grib labu ceļu un saglabāt skolu
Par Pilskalnē paveikto un nākotnē cerēto stāstīja Nata Kaktiņa-Vitkovska: “Priecājos, ka pēdējos gados mūsu pagasts kļūst arvien sakoptāks. Šajā laikā ciematā izbūvēts gājēju un velosipēdistu celiņš, ierīkots bērnu rotaļu laukums, estrāde un sporta laukums. Nākotnē mēs gribētu Strobuku pilskalnu izveidot kā pievilcīgu tūrisma objektu. Gribētu, lai pagastā atvērtu kādu ražotni, lai mēs neiznīkstam pavisam, lai mums ir, kur strādāt, un jaunieši paliktu dzīvot pagastā, lai dzimst bērni, un, kas zina, varbūt kādreiz mums atkal būs skola. Vēl mēs gribam asfaltētu ceļu, lai pie mums var atbraukt arī pavasarī un rudenī.”
Zalves pagasta pārvaldes vadītāja Dzintra Noreika pastāstīja, ka viņu prioritāte numurs viens bijis bērnu rotaļu laukumi abos ciemos — Zalvē un Sproģos. Sakārtoti un digitalizēti kapi, abos ciemos izveidoti un apgaismoti gājēju celiņi, atjaunoti tautas nami. “Ir patīkami apzināties, ka pagasta iedzīvotāji nav zaudējuši piederības sajūtu savam pagastam. Tam apliecinājums ir vairāku gadu ilgušais darbs pie Zalves grāmatas sagatavošanas un izdošanas. Nākotnē vēlētos, lai varētu atdzīvināt abas skolas. Vienalga kādā veidā un kā piepildīt, bet lai šīs ēkas elpotu kopā vienā ritmā ar mūsu pagasta iedzīvotājiem. Līdz ar to būtu sakārtota arī vide ap tām. Ir prieks, ka šogad zalvieši sarosījušies un ieguvuši atbalstu Neretas novada pašvaldības izsludinātajā iedzīvotāju projektā par Zalves muižas parka sakopšanu un labiekārtošanu. Jau tuvākajā laikā cilvēki tiks aicināti piedalīties talkās parkā,” piebilst pagasta pārvaldes vadītāja.
Neretiešu apkoptos darbus un sapņus atklāja Solvita Bukša: “To, ka Neretā pa šiem desmit gadiem izdarīts ļoti daudz, šajā segā apliecina katrs iestrādātais kvadrātiņš. Galvenais, kas šajā laikā paveikts, ir izbūvēts gājēju celiņš, noasfaltētas divas ielas, sakārtota estrāde un labiekārtots bērnu rotaļu laukums. Nākamajā desmitgadē gribētu izveidot veloceliņu, noteikti saglabāt Neretā vidusskolu, izveidot peldvietu, atpūtas un laivošanas vietu upes krastā. Noasfaltēt arī pārējās ciemata ielas, turpināt ūdensvada un kanalizācijas sistēmas sakārtošanu un sakārtot fizisko aktivitāšu laukumu pie Neretas vidusskolas.”
Sacenšas prāta spēlē
Vēlāk ar katrā pagastā īstenotajiem projektiem un paveiktajiem darbiem desmit gadu laikā svētku dalībniekus prezentācijās iepazīstināja pagastu pārvalžu vadītāji, bet par Neretu bija izveidota īsfilma, kuras veidotājs ir Neretas vidusskolas absolvents Olafs Osītis. Savukārt pagastu pāstāvju komandas sacentās zināšanās erudīcijas spēlē “Pazīsti savu novadu”. Jautājumus šai spēlei gatavoja sabiedrisko attiecību speciālistes Daiga Meldere un Agnese Putniņa. Komandām sešu cilvēku sastāvā bija jāatbild uz jautājumiem par tādām tēmām kā muižas, daba, skaitļi, personības, sportisti un citām. Žanna Miezīte atklāj, ka konkurence bija sīva un rezultāti ļoti blīvi, tomēr zinošākie izrādījās mazzalvieši, kuriem jau ir pieredze līdzīgās prāta spēlēs Latvijas mērogā. Viņiem sekoja pilskalnieši, neretieši un zalvieši. ◆
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra