Rotarieši tiekas Pļaviņās

2019. gada 5. jūlijs 00:00

“Rotari” organizācijas darbība pasaulē aizsākusies pirms vairāk nekā simt gadiem, un arī Latvijā tai ir sena vēsture. Bagātīga pieredze uzkrāta Rīgas “Rotari” klubam, kuram šajās dienās notika prezidenta maiņa. Turklāt šis nozīmīgais notikums aizvadīts Pēterdienā Pļaviņās.

Bagāta vēsture
“Rotari” organizācija radusies Amerikas Savienotajās Valstīs, Čikāgā, un tagad visā pasaulē vieno ap 1,2 miljoniem uzņēmēju un citu profesiju pārstāvju. Tās biedri īsteno dažādus palīdzības projektus, atbalsta augstus profesionālās ētikas principus, veicina mieru un labu gribu visā pasaulē. “Rotari” moto ir “Pašaizliedzīgi kalpot”. Kā atzīst paši rotarieši, “Rotari” joprojām ir un vienmēr būs tāda organizācija, kādu to iecerēja tās dibinātājs Pols Hariss — vieta, kur cilvēki var sanākt kopā, lai kļūtu par ko vairāk. Tomēr šodien “Rotari” piedāvā kaut ko tādu, kam piemīt vienreizēja un mūžīga vērtība, — iespēju būt daļai no pasaules mēroga tīkla, kurā apvienojušies cilvēki ar talantu un spējām izmainīt pasauli.
Organizācijas kodols ir klubi, kas apvieno noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā dzīvojošus biedrus un pulcējas reizi nedēļā. Klubu vada biedru ievēlēts prezidents, un tas mainās katru gadu, dodot iespēju ikvienam rotarietim izkopt un pilnveidot savas līdera prasmes. Šobrīd vairāk nekā 200 pasaules valstīs un reģionos darbojas ap 35 000 klubu. Idejas par “Rotari” klubu veidošanu Latvijā sākās ap 1928. gadu, un šī kustība vērsās plašumā. Rīgas “Rotari” klubs izveidojās 1932. gadā un ir vecākais Latvijā. Tas var lepoties, ka to apmeklējis pats Pols Hariss! Pēc valstiskās neatkarības zaudēšanas un valsts okupācijas kluba darbība gan tika pārtraukta, bet ideja nebija zudusi, un bijušie rotarieši, kā arī to atbalstītāji atkal gaismā cēla “Rotari” darbību.
Nolemj atjaunot
Rīgas “Rotari” kluba pirmais atjaunotājprezidents bija Valdis Bisenieks. Šajā darbā jau no pirmsākumiem aktīvi iesaistījās arī arhitekts Oļģerts Krauklis, kurš bija kluba otrais prezidents un turpina līdzdarboties joprojām.
Kā vēsta vēstures avoti, atjaunotajā Rīgas “Rotari” kluba sarakstā 1990. gadā bija 68 biedri. Vairums inteliģences un daži biznesa pārstāvji. Sākt darboties tajā nebija viegli, un dažam iesaistīšanās šajā organizācijā maksāja pat amatu. Lai apzinātu bijušos rotariešus, organizācijas vadība ievietoja laikrakstā “Padomju Jaunatne” sludinājumu, uz ko atsaucās toreizējais Operas galvenais režisors Guntis Gailītis, kas bija paguvis kļūt par goda biedru kādā no Amerikas Savienoto Valstu klubiem un Rīgas “Rotari” klubā nenogurstoši darbojas joprojām, esot tā organizatoriskā dvēsele.
Šajos gados kluba darbība nostiprināta, un pamazām radās arī pirmie ārzemju kontakti. Īstenoti gan vietējie, gan starptautiski projekti, arī Aizkraukles reģionā, un viens no tādiem ir pirms diviem gadiem 18. novembrī pasniegtā dāvana Likteņdārzam — amfiteātra labās puses gājēju tiltiņš, kas viesiem ļauj turpināt dārza apskati skatu terases virzienā. Jaunākais veikums kopā ar Zviedrijas “Rotari” klubu ir atbalstītais projekts Jēkabpils slimnīcas dzemdību nodaļas un perinatālās aprūpes centra atbalstam, kam dāvāti ievērojami līdzekļi.
Turpina griezties
“Rotari” simbols ir ritenis, un tas nepārtraukti griežas, tāpēc šī organizācija nestāv uz vietas. Arī klubu prezidentu maiņa notiek reizi gadā līdz ar jūlija sākumu. Rīgas “Rotari” klubam šis nozīmīgais notikums aizvadīts pie viena no kluba biedriem — pļaviņieša Pētera Cielava. Savas pilnvaras tad beidza līdzšinējā prezidente Lilija Dinere, amata goda ķēdi nododot Kasparam Višam. Prezidenta goda ķēdē minēti visi kluba prezidenti kopš tā darbības sākuma, un daudzi no viņiem bija klāt šajā notikumā. Vēlākās sarunās viņi atcerējās savu prezidentūras laiku un veltīja labus vārdus Lilijai Dinerei par aizvadītā gada darbu. Viņa vēlēja daudz panākumu jaunajam prezidentam, uzsverot, ka tas ir kopdarbs, jo tikai tā viņi ir spēks — kopā tiekas, kopā darbojas un palīdz tiem, kam tas nepieciešams.
— Ikvienu mirkli sajutu lielu atbalstu un sirsnību, tāpēc man bija viegli strādāt. Tā kā esmu māksliniece, vairāk darbojos vienatnē, rotarieši ir tikpat kā mana vienīgā sabiedrība ārpus mākslas. Šis gads man bija ļoti laba pieredze un iespēja paveikt ko vairāk, — teica Lilija Dinere.
Jurists Kaspars Višs atzina, ka tā ir liela atbildība, un viņa viens no galvenajiem uzdevumiem prezidentūras laikā būs jaunu biedru piesaistīšana un sadarbības stiprināšana ar citiem klubiem, turpinot iesāktos projektus, kā arī meklēt jaunas iespējas. Rotariešu mērķis ir nesavtīgi kalpot sabiedrībai, ko arī viņi turpinās darīt. Katru gadu organizācijai ir savs moto, un šogad tas ir “Vienoti dažādībā”.
Līdzdarboties kluba aktivitātēs aicinātas arī kluba biedru ģimenes. Viena no pamatprincipiem, ko rotarieši ievēro savās tikšanās reizēs, — viņi nevērtē cilvēkus pēc politiskās, reliģiskās un etniskās piederības, un šos tematus arī neskar savās sarunās.
Vieno kopīgas
intereses
Pēteris Cielavs Rīgas “Rotari” klubā iestājās 2016. gadā, mākslinieces Lilijas Dineres uzaicināts, kas ir viņa krustmāte klubā. Cielava kungs stāsta, ka abi iepazinušies, pateicoties pastmarkām, jo viņš ir kaislīgs filatēlists, bet Lilija zīmē pastmarkas. Saistībā ar to pēc Jāņiem notika arī zīmīgs notikums — “Latvijas pasts” izdevis jaunu pastmarku un aploksni, 150. jubilejā godinot latviešu mākslinieku un grafikas žanra pamatlicēju Latvijā Rihardu Zariņu. Viņš radījis metus dažādām Latvijas brīvvalsts naudaszīmēm, tostarp slavenajam pieclatniekam jeb Mildai. Pastmarkas un aploksnes māksliniece ir Lilija Dinere, un nesen notika tās pirmās dienas zīmogošana.
Uz pastmarkas redzams mākslinieka portrets, un tās vizuālajā noformējumā Lilija izmantojusi mākslinieka darbu fragmentus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā esošās grafikas “Meža no-
slēpums II”, naudaszīmju un ex libris attēliem, kas atrodas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, plakāta “Nav miris Lāčplēša gars” no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas un Pētera Cielavas privātkolekcijā esošo Zelmas Braueres portretu, kas tapis 1929. gadā. Savukārt aploksnes noformējumā izmantots Riharda Zariņa grafikas “Mežs” fragments.
Stāstot, kā Mildas prototipa portrets nonācis viņa kolekcijā, Pēteris Cielavs atklāj, ka ieraudzījis to kādā izsolē un bijis apņēmības pilns iegādāties, kas arī izdevies.
— Pirms neilga laika Latvijas Banka atzīmēja savu jubileju, un bija uzaicināti arī Anglijas naudas kaltuves pārstāvji. Viņi atveda līdzi slavenā pieclatnieka formu un Zariņa zīmētās Mildas zīmējumu, kas bija sūtīts naudaszīmes attēla izveidei. Visi bija pārsteigti, cik necili tas izskatās, salīdzinot ar portretu gleznā. Izrādās, ka to skaisto Mildu, kas redzama uz pieclatnieka, izveidojis kāds angļu gravieris, “uzprišinot” Zariņa darbu, — stāsta Cielava kungs. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Rotarieši tiekas Pļaviņās

Kategorijas