Cik droši lietot olas no Ukrainas?

2019. gada 5. jūlijs 00:00

Kāda aizkraukliete jautā, cik droši ir pārtikā lietot lētās Ukrainas izcelsmes olas? Pensionāre uz redakciju bija atnesusi kādu preses izdevumu, tajā lasītā informācija viņu nobiedējusi par iespējamo salmonellu klātesamību. Skaidrojumu sniedz Pārtikas un veterinārais dienests.

Pastiprināti kontrolē uz robežas
“Veikalā “Beta” Aizkrauklē bija lētas Ukrainas izcelsmes olas, bet, tuvojoties realizācijas termiņa beigām, tās kļuva pat ļoti lētas. Kādā preses izdevumā izlasīju, ka olās atklāta salmoneloze, bet uz olu pakām rakstīts, ka vistu turēšanas apstākļi neatbilst Eiropas Savienības standartiem. Ko tas nozīmē, ka turēšanas apstākļi neatbilst ES standartiem? Vai lētās olas drīkst lietot pārtikā, cik tas ir droši? Vai uz robežas tiek pārbaudītas visas kravas? Ja tā, vai tas ir droši, ka visās kravās visas olas būs bez salmonelozes?” jautā kāda aizkraukliete.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sabiedrisko attiecību daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Joffe skaidro: “Aprīļa beigās, uz robežas pārbaudot Ukrainas izcelsmes olu produktu kravu, kuru cauri Latvijai bija paredzēts vest tālāk uz Portugāli, PVD noņēma paraugus un nosūtīja laboratoriskai izmeklēšanai uz nekaitīguma kritērijiem. Vienā no produktiem — olu baltuma masā — tika konstatēta salmonellas (Salmonella Enteritidis) klātbūtne. Vēlāk piesārņojums konstatēts vēl vienā Ukrainas izcelsmes olu baltuma masas paraugā. Ņemot vērā pārbaudēs konstatēto, PVD nekavējoties sāka pastiprinātu Ukrainas izcelsmes olu produktu kontroli. Papildus, lai izvērtētu citu veidu Ukrainas izcelsmes olu produktu un olu nekaitīgumu, visām importētajām kravām uz robežas tiek ņemti paraugi laboratoriskiem izmeklējumiem — gan uz veterināro zāļu atliekvielām, gan salmonellas klātbūtni. Līdz šim, veicot pastiprinātu kontroli, neatbilstoši rezultāti olu produkcijā un olās nav konstatēti.”
Jāpiebilst, ka valdība jūnijā nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt Zemkopības ministrijai 58 756 eiro Ukrainas izcelsmes olu un olu produktu kontroles un uzraudzības nodrošināšanai uz robežas. Par to bija gandarīti Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas pārstāvji, uzsverot, ka kvalitatīvas un savlaicīgas Ukrainas izcelsmes olu un olu produktu pārbaudes uz robežas ir nepieciešamas, lai nepieļautu ar salmonellu inficētu produktu nonākšanu iekšzemē un veikalu plauktos.
Kāds PVD pārstāvis, kurš savu vārdu nevēlējās publiskot, sacīja, ka par salmonellu jādomā ik dienu, uzturā lietojot jebkādas izcelsmes olas — nevajag gatavot vēršacis, bet gan olas kārtīgi termiski apstrādāt, kā arī ievērot personisko higiēnu. Salmonellas iet bojā 5 — 10 minūšu laikā 70 grādu temperatūrā.
Jāpārdod 21 dienas laikā
Komentējot zemās cenas, Anna Joffe teic, ka tirdzniecības vietas, tostarp veikali, paši var noteikt produkta, tajā skaitā olu, cenas, kā arī veikt tirdzniecības akcijas ar atlaidēm. “Iespējams, veikals pazemināja olu cenas, lai tās izpārdotu patērētājiem, nepārsniedzot 21 dienu, kā to nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, proti, olas jānogādā patērētājam, nepārsniedzot 21 dienu pēc dēšanas. Tas ir maksimālais laika ierobežojums,” komentē PVD pārstāve.
Turēšanai izmanto šaurus būrus
Kas ukraiņiem atļāva ievest olas Latvijā, radot konkurenci pašmāju ražotājiem? Pēc Zemkopības ministrijas pārstāvju teiktā, olu imports no Ukrainas 2017. un 2018. gadā radīja problēmas Latvijas olu ražotājiem, jo Latvijā strauji un lielā apmērā ienāca produkcija par daudz zemāku cenu.
“Olas Eiropas Savienībā tiek ievestas no Eiropas Komisijas (EK) pārbaudītiem un atzītiem Ukrainas uzņēmumiem, kuri ir iekļauti EK atzīto uzņēmumu sarakstā olu un olu produktu importam uz ES. Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un mums ir saistošs Eiropas Savienībā spēkā esošais regulējums. Attiecībā uz norādi, ka turēšanas apstākļi neatbilst ES standartiem, paskaidroju — Eiropas Komisija sadarbībā ar Ukrainas atbilstīgajām iestādēm panāca vienošanos, ka pārtikai paredzētās olas no Ukrainas tiek papildus marķētas ar uzrakstu “ES standartiem neatbilstošs”, jo Ukrainā vistu turēšanai tiek izmantoti šauri būri,” stāsta Anna Joffe. ◆

Fakts

◆ 2018. gadā Latvijā no Ukrainas tika importēti 46 miljoni olu 2,53 miljonu eiro vērtībā, importa apmēram no Ukrainas veidojot 32% no Latvijas kopējā olu importa. Pārējais importēto olu apmērs tiek ievests no citām ES valstīm — Lietuvas un Igaunijas.
◆ 2018. gadā Eiropas Savienībā reģistrēti 11 gadījumi, kad Ukrainas izcelsmes svaigu vistu olu masā, šķidrā olu masā “Ovomix” un olu masā “Long life” ir konstatētas salmonellas, kas pārsniedz ES pieļaujamo normu.
◆ PVD 2019. gadā Ukrainas izcelsmes olām un olu produktiem veikusi 142 kontroles.
◆ Šī gada turpmākajos trijos mēnešos PVD plāno veikt vēl 160 kontroļu, tam papildus piešķirti 58 755 eiro.
Avots: aģentūra LETA pēc Zemkopības ministrijas datiem

Uzziņa
Ukrainas un Latvijas investoru grupas “Ovostar Union” uzņēmums “Ovostar Europe”, kas nodrošina “Ovostar Union” ražotās produkcijas izplatīšanu ES un Tuvo Austrumu valstīs, vērsies tiesībsargājošās iestādēs saistībā ar Latvijas publiskajā telpā izskanējušo, uzņēmuma ieskatā, nepatieso informāciju par Ukrainā ražotās produkcijas zemāku kvalitāti un atklātiem aicinājumiem patērētājiem neiegādāties šīs valsts produkciju.
Avots: aģentūra LETA

Staburags.lv ARHĪVS

Cik droši lietot olas no Ukrainas?

Kategorijas