Staburags.lv ARHĪVS

Sezonu noslēdz Latgalē

Biruta Irēna Osīte

2019. gada 28. jūnijs 00:00

6
Sezonu noslēdz Latgalē

Ar ekskursiju uz Latgali noslēdzies aktīvās darbības laiks Pļaviņu novada Aiviekstes pagasta senioru biedrībai “Ābeļziedi”. Maršrutā bija iekļauti trīs Rēzeknes novada apskates objekti.

Vispirms apmeklējām minizoo “Rozīte” Audriņu pagastā. Zoodārza gide bija strādniece, kas visu mums izrādīja un izstāstīja. Uzzinājām, ka tas darbojas jau 20 gadus un tajā visu dara saimnieks ar sievu un divi strādnieki. Apskatījām lielo eksotisko putnu un pundurdzīvnieku privāto kolekciju — zosis, pīles, dzērves, baložus. Ar interesi klausījāmies stāstījumu par alpakām, pundurkazām, ķenguriem, pundurcūkām, pundurauniem, ponijiem un lamām. Putni un dzīvnieki te pārstāvēti no dažādām valstīm. Tas ļāva labāk iepazīt daudzveidīgo un interesanto savvaļas dzīvnieku, mājputnu un putnu kolekciju.
Bijām Latgales sirdī — uz septiņiem pakalniem izvietotajā Rēzeknes pilsētā. Apmeklējām Latgales Kultūrvēstures muzeju. Skvērā pie muzeja uzsmaidījām slavenajam latgaliešu dzejniekam, māksliniekam, aktierim un režisoram Antonam Kūkojam. Muzejā varējām dziļāk iepazīt šīs septiņu pakalnu pilsētas vēsturi — kopš 9.—13. gs. apdzīvoto vietu, kad uz pakalna upes krastā pacēlās seno latgaļu koka pils, līdz mūsdienām. Apskatījām vairākas mākslas izstādes. Latgales keramikas ekspozīcijā iepazinām keramikas attīstību no podnieka amata pirmsākumiem neolītā līdz mūsdienām. Mums ļoti patika Latgales podnieku darinātā keramika — krūkas, podi, svečturi, vāzes, šķīvji, svilpaunieki, kas ir tradicionālā Latgales vizītkarte. Tas ļāva mums labāk iepazīt Latgales novada lietišķās mākslas īpatnības. Rēzeknes apkārtnē vairākās paaudzēs dzīvo podnieki, audējas un adītājas, ādas un metālkalšanas meistari, pinēji un kulinārā mantojuma kopēji, kuri līdz mūsdienām saglabājuši tūkstošiem gadu senas mājamatniecības prasmes. Ne velti Rēzeknes apkārtnes podnieki un Latgales keramikas ekspozīcija Latgales Kultūrvēstures muzejā ir iegu­-
vuši Eiropas izcilākā tūrisma galamērķa titulu — EDEN 2008.
Nesteidzīgajā ekskursijā bija arī brīvais laiks. Braucēji to izmantoja dažādi. Uzņēmīgākie kāpa senākajā pilsētas vēstures piemineklī — pilskalnā. Es izmantoju iespēju Latgales vēstniecībā “GORS” apskatīt tekstilmākslinieka Rolanda Krutova izstādi “Pietauvot bezgalību”. Viņš ir vairāku starptautisku balvu laureāts, un viņa darbu izstādes bijušas Lietuvā, Igaunijā, Korejā, Francijā, Itālijā, Ķīnā, Taivānā, Beļģijā, Austrālijā, Japānā, Krievijā, Spānijā, Vācijā, Apvienotajos Arābu Emirātos un citur. Tā bijā kārtējā mākslinieka dāvana savai dzimtajai pilsētai.
Pēdējā apskates objektā — Gunāra Igauņa seno mūzikas instrumentu un šmakovkas muzejā Gaigalavas pagastā — braucēji īpaši atdzīvojās. Klausījāmies atraktīvo gidu — pašu Gunāru Igauni!
Privātkolekcijā apskatījām ap 100 dažādu mūzikas instrumentu — ermoņikas, garmoškas, akodeonus, cītaras u. c. Vislielāko prieku raisīja muzicēšana, ko mums atļāva ar visdažādākajiem instrumentiem. Uz vietas tika nodibināts muzicējošais orķestris. Senioru ansamblis “Ābeļziedi” dziedāja gan kopā ar Gunāru Igauni, gan viņam veltīja sagatavotās viņa sacerētās dziesmas, par ko viņš bija patīkami pārsteigts un iepriecināts. Mārīte izbaudīja prieku spēlēt dažādos akordeonus, un dziesmas raisījās viena pēc otras. Nobeigumā Gunārs Igaunis uzdāvināja ansamblim pašgatavotu koka mūzikas instrumentu — lai tas dzied vēl labāk! Ekskursijas nobeigumā tika iepazīta šmakovkas vēsture, gatavošanas process un tradīcijas, apskatīti ap 15 destilēšanas aparāti un degustēti vairāki šmakovkas veidi. Līdz pat mājām autobusā skanēja skaistākās ansambļa dziesmas.
Esam atkal bijuši Latgalē! Man laimējies īpaši, jo šovasar ar Vietalvas senioriem iepazinām Krāslavas pusi, ar Pļaviņu senioriem — Daugavpils pusi un šoreiz ar “Ābeļziediem” — Rēzeknes pusi. Rēzekne ir vieta, no kurienes sākt ekskursiju pa Latgali, jo te savienojas reliģiskā un tradicionālā kultūra, tautības un valodas. Te sadzirdējām dabas un mūzikas skaņas, priecājāmies par līdzās esošajām vēsturiskajām un mūsdienu pārvērtībām, sajutām māla spēku, baudījām tradicionālo un moderno mākslu, iepazinām senās kulinārijas tradīcijas. Paldies par šo jauko iespēju Pļaviņu novada domei, “Ābeļziedu” valdei, tās priekšsēdētājai Annai Jukšai, valdes loceklim Leonam Laizānam! Braucēji vēl visiem skaistu un ceļotprieka pilnu vasaru! ◆