Kāpņu telpas aizkraut nedrīkst!

2019. gada 26. jūnijs 00:00

343

Maijā Zemgalē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) veica ugunsdrošības pārbaudes 158 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās, tajā skaitā pārbaudīja 38 mājas Aizkraukles reģionā.

VUGD darbinieki pārbaudīja divas mājas Sērenē, trīs — Daudzevā, pa piecām — Aizkrauklē un Jaunjelgavā, sešas — Koknesē, septiņas — Skrīveros un 10 — Pļaviņās.
VUGD pārstāve Viktorija Gribuste informē, ka Zemgalē 46 ēku kāpņu telpās atrasti degtspējīgi priekšmeti, tie novietoti arī pagrabtelpās ārpus ierīkotajām novietnēm un bēniņos. Izceļoties ugunsgrēkam, priekšmeti var veicināt ugunsgrēka izplatīšanos un sadūmojuma palielināšanos, apdraudot mājas iedzīvotājus un apgrūtinot cilvēku evaku-
ēšanos. Savukārt 45 daudzdzīvokļu ēkām nav izstrādāta ugunsdrošības instrukcija par rīcību ugunsgrēka gadījumā. Gandrīz pusei no Zemgalē pārbaudītajām daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām koplietošanas telpās nav veikta elektroinstalācijas pārbaude un kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaude ar termokameru. Šīs pārbaudes ir svarīgi veikt, jo elektroinstalācijas lielākajā daļā māju ir ierīkotas pirms vairākiem desmitiem gadu un paredzētas būtiski mazākai vienlaicīgai ierīču lietošanai. Turklāt īssavienojums elektroinstalācijā ir viens no biežākajiem ugunsgrēku izcelšanās iemesliem tieši dzīvojamajā sektorā. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām šīs pārbaudes ir jāveic reizi desmit gados.
VUGD Aizkraukles daļas komandieris Guntars Laukazīle informē, ka māju apsaimniekotāji Aizkraukles reģionā cenšas diezgan godprātīgi ievērot pārbaudes aktos noteiktās prasības un termiņus, atbrīvo aizkrautās ejas, pārbauda elektroinstalāciju, kā arī izstrādā ugunsdrošības instrukcijas. Pēdējos gados neviens māju apsaimniekotājs nav administratīvi sodīts, viņi lielākoties ir saprotoši un nepilnības novērš. Daudz kas atkarīgs no māju iedzīvotājiem, gadās, ka viņi pārblīvē pagrabu ejas, tajās novietojot vecas mēbeles izjauktā veidā, celtniecības materiālus un citus priekšmetus, kā arī koplietošanas telpu ejās saliekot dažādus priekšmetus, sākot ar puķu podiem un riteņiem, beidzot ar matračiem, elektriskajām plītīm un mēbelēm. Pirms vairākiem gadiem administratīvais sods tika piemērots vienam Aizkraukles un vienam Jaunjelgavas dzīvokļa īpašniekam, abi ar apsaimniekotāju negribēja sadarboties un atbrīvot piekrautās koplietošanas telpu ejas. Tomēr pēc soda piemērošanas viņu attieksme mainījās. Par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu, aizblīvējot kāpņu telpu ejas, minimālais naudas sods ir 30 eiro, maksimālais — 280 eiro. Parasti vispirms tiek veiktas pārrunas, un pārsvarā iedzīvotāji ir saprotoši. Gadās arī krājēji, kuri dažādas mantas sakrauj dzīvokļos un, ja nepietiek vietas, arī kāpņu telpās un pagrabos. Ar krājējiem ir grūti vienoties, jo pēc mantu aizvākšanas no koplietošanas telpām viņi tās sanes atkal.
“Katru gadu konstatējam, ka pārkāpumi būtībā ir vieni un tie paši. Bet pozitīvi, ka to skaitam ir tendence samazināties, pakāpeniski tie tiek novērsti. Pieaug namu apsaimniekotāju un māju vecāko izpratne par to, cik būtiski ir ievērot ugunsdrošības prasības. Ja koplietošanas telpās izceļas ugunsgrēks, tas apdraud visus mājas iedzīvotājus, jo piedūmojuma dēļ iedzīvotāji var tikt iesprostoti savos mājokļos, un tad palīdzēt izglābties var tikai ugunsdzēsēji glābēji,” skaidro VUGD Zemgales reģiona brigādes komandiera vietnieks majors Raimonds Kudlis.
Šādas pārbaudes Zemgalē atkārtoti izlases kārtā tiks veiktas šī gada oktobrī.
Viktorija Gribuste informē, ka ugunsdrošības pārbaudes dzīvojamajā sektorā notiek visā Latvijā, tikai atšķirīgos laikos. Papildus tam tiek veiktas arī ugunsdrošības pārbaudes dzīvojamajā sektorā, ja tiek saņemts iedzīvotāju iesniegums. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Kāpņu telpas aizkraut nedrīkst!

Kategorijas