Staburags.lv ARHĪVS

Pašu gatavots vērtīgāks

Pašu gatavots vērtīgāks

Līgo vakars nav iedomājams bez ugunskura. Folkloras kopas “Urgas” vadītāja Inguna Žogota atgādina, ka ugunskuru aizdedzina brīdī, kad riet saule, un šogad Līgo vakarā saule riet pulksten 22.21.


Inguna stāsta, ka tas ugunskurs, kuru dedzina uz zemes, ir sievišķais ugunskurs. Tas, ko liek garajā kārtī un sauc par pūdeli, ir vīrišķais ugunskurs. Interesants ir veids, kā to aizdedzina un papildina. Lai aizdedzinātu kārts galā esošo uguni, var ar loku šaut aizdedzinātu bultu. Ja var aizsniegt, var aizdegt ar lāpu. “Lai pūdele ilgāk degtu, esam ik pa laikam metuši malkas pagales kā basketbola grozā, gandrīz vai kā sacensības, kuram labāk sanāk,” piebilst Inguna.
Uguni dedzina pakalnā, nevis ielejā, lai to tālāk varētu redzēt. Ugunskura veidošana ir vīriešu darbs, un vakarā to parasti aizdedzina mājas vai svētku saimnieks. Uguns augstu jāceļ arī tāpēc, lai tas pēc iespējas tālāk apspīdētu sētu, laukus un arī kaimiņus, lai nestu svētību un auglību.
Taču ugunskurs nav vienīgais, ko dedz svētku vakarā. Ir uguns, ko var nest līdzi, apstaigājot laukus Jāņu naktī. Tās ir lāpas, kuras Inguna Žogota aicina gatavot pašiem. Jāatrod koks, kas labi derētu lāpai. Vienu tā galu notin ar linu, kokvilnas vai pakulu drānu, kas sagriezta garās strēmelēs. Tinot, ik pa laikam lāpas galu mērcē parafīnā, ko var nopirkt veikalā vai izkausēt sakrātos sveču galus. Beigās kārtīgi nosien ar striķi, lai labi turas. Otru galu noasina, lai vieglāk iespraust zemē. “Tādām lāpām noteikti ir daudz lielāka vērtība nekā veikalā pirktajām bambusa lāpām no Ķīnas. Jebkurš darbs, ko cilvēks pats darījis — sieru sējis, vainagu pinis vai lāpu taisījis —, ir daudz vērtīgāks nekā visi citi,” piebilst Inguna.
Ja svētki tiek svinēti ūdens tuvumā, var veidot arī uguns plostiņus un laist upē, ezerā vai dīķī, kas aiznes gaismu citiem. ◆