Dzīvei vajag savu prieka devu

2019. gada 21. jūnijs 00:00

460

Velosezona rit pilnā sparā, un katru gadu pilsētās vai ārpus tām var redzēt arvien vairāk riteņbraucēju — vienkāršus šī pārvietošanās veida cienītājus, aktīvus brīvā laika pavadītājus un sportistus. Savu artavu šajā pulkā dod arī Pļaviņu sporta klubs “Skanste”, apvienojot sportiskos velobraucējus un piesaistot šai nodarbei jaunos. Kluba vadītājs Kaspars Meinuzs ar velosipēdu jau sen ir “uz tu”. Tāpat kā daudziem citiem, Kasparam grūti atrast brīvu brīdi sarunai, tāpēc tiekamies un runājam starp nebeidzamajiem mājas darbiem, bērnu čalām un bišu sanoņu mājas pagalmā. Galvenokārt par velobraukšanu.

Kopīgais vieno
— Kāpēc veidojās sporta klubs?
— Tas viss sākās ar nelielu entuziastu grupu, kuriem bija vienādas intereses. Mērķis bija apvienot cilvēkus, kuriem tuvs sports. Tā arī vieglāk piedalīties projektos un gūt atbalstu. Velobraukšana gan ir individuāls sporta veids, bet klubs mūs vieno un varam papildināt cits citu. Bijuši aktīvāki un mazāk darbīgi laiki, bet klubam drīz jau būs desmit gadi, un turpinām iesākto, piedaloties sacensībās ar “Skanstes” vārdu, rīkojot aktivitātes un mēģinot attīstīt šo jomu. Velobraukšana ir viens no veidiem, kas raksturo Pļaviņu novadu, jo mūsējie regulāri ir dažādu sacensību dalībnieki. Atbalstījusi mūs ir gan pašvaldība, gan atsevišķi uzņēmēji, bet lielākoties tas ir pašu ieguldījums. Klubs mainās, jo kāds ar to vairs nenodarbojas, bet mēģinām piesaistīt jauniešus. Tas veiksmīgi izdevās, īstenojot Lauku atbalsta dienesta atbalstīto projektu sadarbībā ar biedrību “Aizkraukles rajona partnerība”. Ar to varējām iegādāties labus velosipēdus šosejas un MTB braukšanai, izveidot velo remonta un apkopes telpu visiem, kuriem nepieciešams sakārtot savu riteni.
— Papildinājums klubam ir?
— Pievienojās, aktīvi trenējas un sacensībās piedalās vairāki jaunieši. Vēl daži tuvākajā laikā sāks to darīt. Tas patiesi galvenokārt, pateicoties šim projektam, jo velosports nav lēta nodarbe. Ne visām ģimenēm ir vienkārši nopirkt labu sacīkšu velosipēdu un citu aprīkojumu. Turklāt jāvelta līdzekļi un laiks sacensībām, kas ne vienmēr ir viegli. Šobrīd lielāko daļu nodrošina klubs, un tas ir liels atbalsts, lai trenētos un kaut ko sasniegtu. Apzinos, ka jauniešiem vajag kādu, kurš vadītu treniņu, lai varētu dot zināšanas, ko un kā labāk darīt, lai tam visam būtu lielāka vērtība. Tomēr ir labi, ka viņos pašos ir vēlme un motivācija braukt un veikt noteiktu skaitu kilometru, kas dod izturību un pieredzi. Velobraukšanā daudz nosaka ieguldītais darbs.
Jādara
pašam
— Kā pašu ieinteresēja šis sporta veids?
— “Pavilka” līdzi citiem. Tas ir labs papildinājums ziemas sporta veidiem, piemēram, slēpošanai, ar ko Pļaviņu apkārtnē daudzi nodarbojas. Turklāt ziemas mums arvien īsākas, bet kustēties gribas, un ritenis tam ir laba iespēja. Abi sporta veidi viens otru veiksmīgi papildina, un velosacensībās var redzēt, ka goda pjedestālu bieži aizņem biatlonisti. Sākumā nebija arī tik svarīgi, kāds ir velosipēds, — ka tikai braukt, bet ar laiku gribējās to visu attīstīt.
— Labai un dārgai tehnikai ir nozīme?
— Šobrīd sacensībās noteikti. Šī joma pēdējā laikā pamatīgi izaugusi. Ja šosejas braukšanā tas varbūt nav tik izteikti, tad kalnu divriteņiem gan. Piedāvājums un iespējas mainījušās ļoti strauji. Tā noteikti ir arī komercija, bet visu laiku tiek meklēti jauni risinājumi vieglākai un ātrākai braukšanai. Tomēr svarīgākais par tehniku ir sportista braukšanas prasmes, un tās ir jāizkopj pašam. Apgūt šosejas braukšanu vajadzētu sākt jau pusaudžu vecumā, jo tajā svarīgi iemācīties stratēģiju. Kalnu divriteņu braukšanā dominē citas prasmes, un daudzi veik-
smīgi to apguvuši jau pieaugušā vecumā. Dažs ātrāk, dažs ilgāk, bet ar darbu un neatlaidību var panākt rezultātu. Šobrīd velobraukšanā dalībnieku masveidība ir ļoti liela, un tas ir labi, jo cilvēki rod veidu, kā aktīvi pavadīt brīvo laiku.
— Jau astoto gadu Pļaviņās turpinās savulaik “Skanstes” aizsāktā Neatkarības velobrauciena tradīcija.
— Tā patiesi bija laba ideja, kas tikai augusi. Dalībnieki ir ne vien vietējie cilvēki, bet arī no citiem novadiem. Galvenais laikam ir iespēja visiem kopā labi pavadīt laiku, bet vienojošais noteikti ir velo.
Vajag savu
adrenalīnu
— Ar kādu mērķi dodies uz sacensībām?
— Tikai ar domu par rezultātu. Bijuši man arī labi panākumi, bet pagaidām tās noteikti nav augstas vietas, jo, lai tās sasniegtu, jāiegulda liels darbs, bet tam nav brīva laika. Tomēr ik reizi, kad esi startā slēpojumā vai velobraukšanā, ir tas adrenalīns nobraukt arvien labāk. Citādi nav vērts. Kad tā vairs nebūs, domāju, ka beigšu ar to nodarboties.
— Par ko domā sportisti distancē?
— Vienīgi par to, kā veikt konkrēto posmu. Citu domu nav, un velobraukšana ir labs veids, kā atslēgties no ikdienas un relaksēties. Tad ir vienīgi sacensību gars. Ja dzīvē rodi līdzsvaru starp daudzajiem pienākumiem un to, ko patīk darīt, rodas tie laimes un prieka hormoni, kas palīdz dzīvot piepildīti, un tas ir svarīgi.
— Meitas jau no mazotnes tiek virzītas sportot?
— Velosipēdi un slēpes ir, bet ļaujam viņām baudīt bērnību. Kad un cik pašas gribēs, tik būs. Kaut kur virzīt var vēlāk, kad ir interese un vēlme ar to nodarboties. Tomēr, ja pats kusties, arī bērni kustēsies līdzi.
— Ar riteni iznāk izbraukt savam priekam un atpūtai?
— Vienīgi pavasarī. Ja ir darbs un ģimene, nav laika nekam citam. Būtu jau labi izbraukt vismaz pāris reižu nedēļā, bet nekādi neizdodas. Pagaidām arī ģimenes izbraucieni lielākoties saistīti ar sacensībām dažādās Latvijas vietās. Tad cenšamies apvienot patīkamo ar lietderīgo, lai gan sieva, iespējams, ne vienmēr tā domā. (Smaida.)
— Daudzajiem darbiem esat pievienojuši vēl biškopību. Kā veicas ar to?
— Ar bitēm nekad nevar būt zaudētājos — labs vaļasprieks. Citam dārzs, man bites. Tas ir līdzīgi kā ar velo — nodarbe, kas pilnībā relaksē un atslēdz no ikdienas domām. Neesmu profesionālis šajā jomā, bet, pamācoties un palasot attiecīgu literatūru, ar visu var tikt galā. ◆

Vizītkarte

VĀRDS, UZVĀRDS:
Kaspars Meinuzs.
DZIMŠANAS LAIKS:
1976. gads.
IZGLĪTĪBA: augstākā.
NODARBOŠANĀS:
strādā AS “Virši-A”.
ĢIMENE:
sieva Ina, divas meitas.
VAĻASPRIEKS: sports.

Staburags.lv ARHĪVS

Dzīvei vajag savu prieka devu

Kategorijas