Vietējie ceļi nav prioritāte

2019. gada 18. jūnijs 00:00

Vecumniekos, Neretā un Jaunjelgavā viesojās satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Ministrs tikās ar pašvaldību vadību, kā arī apskatīja dažu ceļu posmus.

Naudu novirza ceļam Vecumnieki—Subate
Vizīte izvērsās visas dienas garumā, un Jaunjelgavā Tālis Linkaits kopā ar Aritu Ūdri, ministra biroja vadītāju, Uģi Upenieku padomnieku juridiskajos jautājumos, un Aļonu Zanderi, padomnieci komunikācijas jautājumos, ieradās piecos pēcpusdienā.
Aļona Zandere stāsta, ka Vecumniekos ministrs pārrunāja jautājumus par vairāku ceļa posmu uzlabošanas iespējām, kā arī aktuālo tematu — valsts autoceļu pārņemšanu pašvaldību pārziņā. Arī Neretā un Jaunjelgavā galvenie jautājumi bija saistīti ar ceļu kārtību. Jaunjelgavā Tālis Linkaits apskatīja vietu, kur gada beigās iecerēts atklāt pieminekli pirmajam Latvijas satiksmes un darba ministram Teodoram Hermanovskim. Pirms kāda laika T. Laikaits publiski aicināja atbalstīt Jaunjelgavas novada domes un vietējo aktīvistu iniciatīvu, ziedojot līdzekļus pieminekļa izveidei.
A. Zandere atklāj, ka Satiksmes ministrija (SM), pārvērtējot līdz šim noteiktās prioritātes par autoceļu pārbūvi, lēmusi novirzīt 4,5 miljonus eiro četriem reģionālās nozīmes ceļiem asfaltbetona seguma atjaunošanai. Finansējumu dos arī ceļa Vecumnieki— Nereta—Subate 7,3 km garam posam. Tādējādi jauns asfaltbetona segums Latvijā tiks uzklāts teju 40 km autoceļu. Neretas puses ceļam tagad novirzītā nauda bija ieplānota autoceļa Dobele—Lestene—Tukums posmam, kas ir apmierinošā kārtībā, un tā atjaunošana nav steidzama.
Ideju vērtē piesardzīgi
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks, jautāts par attieksmi pret Satiksmes ministrijas iniciatīvu par valsts ceļu nodošanu pašvaldības pārvaldībā, teica, ka novadā “karstais” ceļš ir Daudzeva—Sunākste—Viesīte. Tas ir ‘‘Latvijas Valsts ceļu” (LVC) pārziņā, bet ar vietējās nozīmes statusu. Līdz ar to ceļa uzturēšanas klase ir zemāka nekā reģionālās nozīmes ceļiem (apzīmētiem ar burtu P). Arī ceļš V92, kas vijas gar Daugavas krastu Seces pagastā, ir LVC aprūpē, bet tā uzturēšanai iegulda maz pūļu. Labi ja reizi gadā nopļauj ceļmalas. Ja ministrija piešķir naudu pašvaldībai šo vai citu ceļu uzturēšanai, domes priekšsēdētājs principā nav pret šādu iniciatīvu. Otra būtiska nianse — pašvaldība pārņemtu ceļus, kas ir sava novada robežās, nevis savieno kaimiņu novadu. Tomēr pieredze liecina, ka naudas ir daudz mazāk, nekā vajadzētu, un līdz ar to mazās pašvaldības uz šādu ministra iniciatīvu raugās piesardzīgi.
Pagaidām tikai
solījums
Jautājums par Daudzevas—Sunākstes—Viesītes ceļu bija arī pirmais, ko Guntis Libeks uzdeva Tālim Linkaitam. Viņš norādīja, ka, sākoties iepriekšējai novadu reformai, izskanēja solījums asfaltēt daudzus šobrīd joprojām grants ceļus, tajā skaitā šo. Ministrs gan atzina, ka, tiekoties pašvaldībās, teju katrā dzird atgādinājumu par šo solījumu. Pagaidām labā ziņa ir — 2021. gadā paredzēta divu grants posmu sakārošana. Šogad puskilometru garā posmā plāno sakārtot ūdens atvades joslu.
Ierobežotā finansējuma apstākļos, kādi ir pašlaik, prioritāte ir valsts galveno ceļu sakārtošana. Grants ceļiem atvēlēto naudu novirzīja Jūrmalas šosejas remontam.
Pašvaldībai, kura savā pārziņā vēlas pārņemt kādu valsts ceļu, SM sola mērķdotāciju — 1560 eiro par kilometru. Nauda nav paredzēta konkrētam ceļam, bet vispārīgi. Turpmāk kopumā budžetā ceļiem vairāk naudas nebūs, un nākamajā gadā tiem atvēlētā summa varētu būt lielāka par tik, cik celsies ieņēmumi no akcīzes nodokļa degvielai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd sola plānotajā novadu reformā piešķirt 200 miljonus eiro ceļu, kas savieno vecos novadu centrus ar jaunajiem, asfaltēšanai. Taču pagaidām tie ir tikai solījumi. Piemēram, Vecumnieku novada vēlme ir par šo naudu sakārtot ceļu uz Iecavu. Tomēr lielāku vērību veltīs lielajiem ceļiem, piemēram, Ķekavas apvedceļa izbūvei, un šogad plānots konkursā izvēlēties, kurš to būvēs. Pēc plāna šim objektam jābūt gatavam 2023. gadā. Tāpat plānā ir Rīgas apvedceļa paplašināšana, kā arī Iecavas un Bauskas apvedceļš un vēl viens autoceļa tilts pāri Daugavai, kas būs paralēli “RailBaltica” dzelzceļa tiltam. Šos projektus saista ar 2026. gadu.
Guntis Libeks atgādināja, ka SM plauktā labu laiku stāv arī Jaunjelgavas apvedceļa projekts, kā arī pieminēja ceļu Jaunjelgavas aplis—Valle—Bārbele, kurš regulāri jālabo, bet darbi nenotiek tik bieži, cik nepieciešams. Ministrs teica, ka Vecumnieku pašvaldība šīs tikšanās laikā viņu speciāli esot izvadājusi cauri šim posmam, tā ka šo problēmu tagad zina personīgi.
Nākotnē projektu būs mazāk
Tālis Linkaits ieskicēja arī jauno sabiedriskā transporta koncepciju, kas stāsies spēkā no 2021. gada un paredz bezmaksas maršrutus, tajā skaitā arī Aizkraukles pusē — Aizkraukle—Sala—Jēkabpils un kādu maršrutu Neretas novadā.
Viens no “Staburaga” jautājumiem ministram bija saistībā ar ielu un ceļu remontiem, kuri bieži ir izstiepti teju pusotra gada laikā, lai gan no būvniekiem nereti dzirdēts, ka darbus varētu veikt trīs reizes ātrāk, vien traucē nepietiekamais strādnieku skaits vai pārāk daudzie objekti vienam būvniekam. Tālis Linkaits teic, ka nākotnē, samazinoties ES finansējumam, arī ceļu būves projektu būs arvien mazāk. Piemēram, Jūrmalas šosejai būvnieka nosolītā summa bija mazāka nekā pasūtītāja budžetā ierakstītā. Tas nozīmē, ka konkurence pieaug, kas savukārt nozīmē, ka būvniekiem vairs nebūs tik daudz objektu, uz kuriem strādniekus dzenāt. Jau tagad, piemēram, divas trešdaļas Jūrmalas šosejas pārbūves darbus sola pabeigt līdz ziemai. Līdzīgi arī ar darbiem pie “Sēnītes” uz Siguldas šosejas.
Runājot par daļu ceļu nodošanu pašvaldībai, ministrs piesauc Somijas pieredzi, kur valstij pieder ap 18% ceļu. Latvijā tie ir 25%, un sanāk, ka valsts atbildībā ir teju katrs grantētais ceļš. Tāpēc nevar cerēt, ka valsts varēs ieguldīt līdzekļus.
Būs
jāpārbūvē
Par jaunuzbūvēto, rekonstruēto ceļu kvalitāti, kuras dažkārt nav, Tālis Linkaits teic, katram objektam būvnieks piešķir līdz piecu gadu garantiju, savukārt pasūtītājs ietur ap 5% no darījuma summas, kuru izmaksā tikai pēc šiem pieciem gadiem. Par ceļu Nereta—Suvainišķi, kas ir šāda nekvalitatīva darba piemērs, ministrs teic — skaidrs, ka tas būs jāpārtaisa. Firmas “Binder” īpašnieki esot vainojuši projektētājus, bet vizuāli redzams, ka ceļa virskārta nav pareizi uzlieta. Nākamais solis ir iepirkumos iestrādāt prasības projektētāju garantijai. Nav noslēpums, ka laikā, kad pēc šiem projektiem bija liels pieprasījums, tos “saštancēja” un tie nereti bija nekvalitatīvi.
Sarunā ar ministru vēlreiz aktualizēja tēmu par pieminekli novadniekam, pirmajam satiksmes un darba ministram Teodoram Hermanovskim. Jaunjelgavas Kultūras veicināšanas biedrības vadītāja Vaira Lejniece, kas uzņēmusies pieminekļa idejas realizāciju, stāsta, ka kopējā summa tam ir 48 tūkstoši eiro. Šobrīd savākts nedaudz virs 2 tūkstošiem eiro. Pieminekli novietos skvēriņā Jelgavas ielā pretī autobusu pieturai. Tālis Linkaits ir viens no pirmajiem ziedotājiem šim projektam un turpmāk gatavs veltīt laiku un izmantot personīgos kontaktus tā sekmīgai realizācijai. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Vietējie ceļi nav prioritāte

Kategorijas