Zemenes no rīta līdz vakaram

Jānis Bogdanovs, Aizkraukles pagasta zemnieku saimniecības “Priediņas” saimnieks

2019. gada 18. jūnijs 00:00

695

Nedēļa sākās, turpinājās un beidzās ar šībrīža top preci — zemenēm. Tās strauji gatavojas. Ievietoju sludinājumu sociālajā tīklā “Facebook”, un cilvēki labprāt paši atbrauc pie manis uz saimniecību, salasa sev zemenes un samaksā par kilogramu divus eiro. Uzskatu, ka pārdot par pārmērīgi augstu cenu — līdz pat astoņiem eiro par kilogramu — ir alkatība. Nav jau zelts, ka jāpārdod par tādu naudu. Pirmās ogas tirgū pārdevu par pieciem eiro. Pirmās zemenes šogad ēdu 28. maijā, bet uz tirgu aizvedu 5. jūnijā. Šogad ogas ienācās nedēļu vēlāk nekā pērn. Pamatīgi “iegrieza” Gaismas ielas remonts Aizkrauklē, jo tirgus priekšpuse ir izrakņāta, tāpēc arī pircēju mazāk. Tirdzniecības vietas ir arī pie “IGA centra” un Koknesē. Brīžiem nākas sasteigt ar ogu lasīšanu, ja kādā no šīm vietām zemenes jau izpirktas. Savukārt Rīgas tirgus mani nevilina. Tur konkurēt ar ārzemju zemenēm par vienu eiro kilogramā ir nereāli, un skaļi paziņojumi par to, ka man ir Latvijā audzētas zemenes, nevienu neinteresē. Ir jau dzirdēti stāsti, ka pret latvieša 50 kilogramiem polis pārdod tonnu. Par kādu biznesu tad var būt runa? Viens veids, kā atšķirt importa mantu no vietējās, — mūsējām vēlāk būs arī sīkās ogas, bet ārzemnieki tādas pārdošanai nedod.
Lielā karstuma dēļ ogas vagās, kuras nelaista, kardināli atšķiras no tām, kas ir tuvāk Daugavai un katru dienu tiek laistītas. Audzēju šķirnes ‘Elvīra’, ‘Elkat’, ‘Sonata’, ‘Zefīrs’.
Lai arī pavasaris un jūnija sākums bija karsts, trūkst mitruma un augu valsts attīstās lēnāk. Līdz ar to zemenes ienāksies stabili līdz Jāņiem un pat vēlāk. Vairākos hektāros audzēju arī kartupeļus — tik, cik pats saviem spēkiem varu apstrādāt un novākt. Pāris hektāros aug lopbarības bietes, nedaudz galda biešu. Aug pamazām, ja uzlīs, viss būs kārtībā. Kartupeļus pagājušajā nedēļā nomigloju, jo citādi Kolorādo vaboles ir gatavas tos noēst līdz saknēm.
Paldies Dievam, ka mūsu pusi neskāra negaiss un krusa kā citos Latvijas novados. Jūtu līdzi tiem, saimniekiem, kuriem raža ir iznīcināta.
Ikdienā labs atbalsts ir zemniekiem piešķirtā dīzeļdegviela — 100 litri uz hektāru lauksaimniecības zemes. Mans šī gada limits gan jau iztērēts. Šajā ziņā Latvijā vajadzētu sekot citu valstu, piemēram, Somijas, paraugam, iekrāsoto degvielu zemniekiem pārdot bez daudzuma ierobežojuma.
Lai arī 95% dienas aizņem darbi uz lauka, šad tad ieskatos interneta portālos, paskatos ziņas televīzijā. Saeima noraidīja partiju apvienības “Attīstībai/Par!” rosināto likumprojektu par atlīdzinājuma piešķiršanu Latvijas ebreju kopienai. Esmu to pusē, kas šādu iniciatīvu neatbalsta. Pirmkārt, cieta arī citas tautas, piemēram, čigāni, poļi, lietuvieši. Nenoliedzami, ebreji cieta, bet vai mēs paši cietām mazāk? Cik daudz baltvāciešu izdzina no savām mājām? Otrkārt, man ir aizdomas, ka ar šo kompensāciju nebūtu diezgan.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vēlas Rīgā, Liepājā un Rēzeknē iznīdēt malkas apkures krāsnis un mudināt iedzīvotājus pieslēgties centrālajai apkurei. Jautājumu šajā ziņā ir vairāk nekā atbilžu. Pirmkārt, tās ir lielas izmaksas. Ja iedzīvotājiem piedāvās ņemt kredītu, lai nomainītu apkures sistēmu, bet vēlāk viņi to nevarēs atmaksāt, vai par to viņus dzīs ārā no dzīvokļa? Cerams, tā gluži nebūs, ka atnāks krāšņu dauzītāju brigāde, nojauks krāsni vai aizbāzīs skursteni un teiks — dariet tālāk, ko gribat. Jābūt valsts atbalstam, cilvēkus jāieinteresē ko tādu darīt. Līdzīgs jautājums ir par pieslēgšanos centrālajam ūdensvadam. Tur gan nesaprotu cilvēkus, kuri to nevēlas darīt. Ja man būtu šāda iespēja, izmantotu. Te prātā nāk arī agrāk saceltā ažiotāža par šīfera jumtiem. Izskanēja prasība, ka tie jālikvidē, bet patiesībā Eiropas uzstādījums bija neizmantot azbestu saturošo šīferi jaunu jumtu ieklāšanai. Vecie var stāvēt. Tāpat Latvija pārāk nadzīgi iestājās pret sarkanajiem gāzes baloniem. Lietuvieši pat nedomāja tos likvidēt. Tā vietā rūpīgi katru pārbauda, un, ja nav bīstams, atļauj lietot.
Skaļas diskusijas ir par koncertzāles būvniecību Rīgā, uz AB dambja. Kurš no mums gribētu būvēt māju uz salas? Tās ir milzīgas izmaksas. Kam tās vajadzīgas? Šķiet, ka tā ir kāda personīga interese bīdīt šo projektu, lobēt savu vēlmi. Kāpēc tā vietā nevar izvēlēties normālu vietu Rīgas pievārtē, kura ir viegli sasniedzama, kur apkārt ir nepieciešamā infrastruktūra. Rīgas centrā jau tagad ir grūti iebraukt un izbraukt.
Prieks par jauno “Pannu” Koknesē. Uzņēmuma īpašniece ir apsviedīga, un domāju, ka viņai izdosies pacelt šo vietu citā līmenī, nekā tā bija līdz šim.

Staburags.lv ARHĪVS

Zemenes no rīta līdz vakaram

Kategorijas