Pārāk dāsns paldies

Uldis Riekstiņš, Skrīveru novada pašvaldības izpilddirektors

2019. gada 11. jūnijs 00:00

610

Aizvadītā nedēļa bija dažāda. Kas saistās ar darba lietām, tad Skrīveros nobeigumam tuvojas ceļa remontdarbi. Lielu daļu laika prasīja it kā sīku jautājumu risināšana, kas patiesībā bija ļoti svarīgi. Strādājām arī klientu apkalpošanas centra un stāvlaukuma projektēšanā. Piektdien Priekuļos bija Latvijas novadu izpilddirektoru tikšanās. Pārrunājām daudzus jautājumus saistībā ar jauniešiem. Kā viņus vairāk iesaistīt dažādās aktivitātēs, līdz pat lēmumu pieņemšanai. Sestdien apmeklēju Skrīveru novada svētkus. Manā skatījumā nedēļa bija karsta gan gaisa temperatūras, gan darba jautājumu ziņā.
Pasaules Dabas fonds kopā ar citām Latvijas vides organizācijām aicināja valdību nepieņemt grozījumus noteikumos par koku izciršanu mežā, kas to ieskatā būtiski apdraudētu daudzveidību mežos. Šī ziņa atraisīja senās diskusijas par mežu izsaimniekošanu. Mans viedoklis atšķiras no to cilvēku, kas tendēti uz dabas saglabāšanu. Diemžēl mums jāsaprot, ka Latvijā meži ir viens no ekonomikas stūrakmeņiem. Tad rodas jautājums: ar ko mēs to varētu aizstāt? Ja paraugāmies Skandināvijas virzienā, tad ir atsevišķas valstis, kur vairs neierobežo koku ciršanu vecumu tieši ar to domu, ka saimniekojot jārīkojas tā, lai saimniecība dotu vislielākos ieņēmumus. Es uz mežu skatos kā uz tautsaimniecības vienību. Diskusijās tika piesaukti CO2 izmeši. Hektārs meža absorbē aptuveni 170 tonnu oglekļa. Jautājums ir tikai par izcērtamo daudzumu. Ja mēs spējam ātrāk mežā to izaudzēt, tad piesaiste ir identiska. Līdz ar to par šo tēmu rodas spekulācijas. “Latvijas Valsts meži”, manuprāt, ir labs uzņēmums. Latvijā ir daudz neskartu mežu. Aizvadītajā nedēļā izgāju Skrīveros Sūnu ciema taku, kurā uzstādīti jauni apskates objekti — koka skulptūras. Šajā vietā mežs izveidojis labu ekosistēmu, bet vai mēs tādu gribētu redzēt visā Latvijā? Vietām koki ir sagāzušies, ir stāvus kaltuši koki, no kuriem daži ir bīstami. Tā ir mežonīga vide. Jautājums ir — ko mēs gribam? Ja mežus kā tautsaimniecības jomu vēlamies likvidēt vai ļoti ierobežot, tad jāapzinās sekas. Citas “naftas” mums Latvijā nav. Domāju, šajā jautājumā paniku celt ir lieki.
Sabiedrībā sašutumu un nosodījumu izpelnījās iespējamais korupcijas skandāls saistībā ar Ventspils Mūzikas vidusskolas jaunās ēkas projektu. Publiskā informācija liecina, ka ugunsdrošības inspektori saņēma kukuli un savu darbu veica pavirši, pieverot acis, lai ēka ātrāk tiktu nodota ekspluatācijā. Man šķiet, ka Zolitūdes traģēdija šajā jomā bija kā lūzuma punkts. Kā izpilddirektors savā darbā bieži sastopos ar būvniecības nozares jautājumiem. Vēlamies kultūras namā pastiprināt dažus elementus, lai palielinātu funkcionalitāti. Sastopos ar to, ka noteikumi un prasības ir ļoti striktas. Reizēm šķiet, ka jau par traku. Ar šādām lietām jokot nedrīkst, iznākums var būt traģisks, tajā pašā laikā joprojām notiek šādi incidenti. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, vismaz pēdējā laikā, strādā diezgan produktīvi. Redzēsim, kā tas viss beigsies. Ja vainīgie saņems sodu, tas varbūt kalpos citiem par atgādinājumu.
Izskanēja paziņojums, ka valsts plāno pārņemt bāriņtiesu funkcijas un veidot jaunu bērnu tiesību aizstāvības iestādi. Man nav izkristalizējies viedoklis par šo jautājumu, bet, ja tam pamatā būs labākas atbalstošās funkcijas, tad iecere var būt produktīva. Mazākās pašvaldībās ir problēma, ka vienam darbiniekam jāpārzina vairākas jomas, līdz ar to ir lielāka iespēja kļūdīties. Ja ar šo reformu to var atrisināt un iestādes darbinieki vienmēr zinās un spēs pareizi rīkoties, tad situācija varētu uzlaboties. Latvijā ir bijuši gadījumi, kad bāriņtiesa savu darbu neveic tā, kā vajadzētu. Grūti teikt, kādi tam bijuši iemesli — slinkums, nolaidība vai darbinieku nezināšana. Ir jautājumi, kas šķiet pašsaprotami, taču darbības procesā atklājas, ka tas ir juridiski sarežģīti ar daudzām niansēm. Manuprāt, problēmas rodas, kad darbinieki ir pārāk pasīvi. Labi speciālisti ir nepieciešami. Ja pārmaiņas palīdzēs strādāt kvalitatīvāk, tad neredzu neko briesmīgu.
Beidzies mācību gads, un zināms, ka Latvijā tiks likvidētas 13 izglītības iestādes, vēl aptuveni 50 tiks reorganizētas. Es savulaik nebiju populārs ar savu viedokli šajā jautājumā. Īpaši par apvienotajām klasēm, tās “norok” bērnu nākotni. Joprojām uzskatu, ka mazās skolās ir sarežģīti nodrošināt kvalitāti virs vidējā līmeņa. Sirds siltums šādās skolās ir, bet tas neatsver motivētu pedagogu piesaisti un izmaksas, kas nepieciešamas mācību iestādes uzturēšanai. Tā vietā vajadzētu domāt par ceļiem un skolas autobusiem, lai bērni varētu nokļūt skolā. Nevajag baidīties no skolas slēgšanas, ja jautājums ir pārdomāts. Latvijā ir daudz skolu un pedagogu. Lai visas uzturētu un nodrošinātu vienlīdz labi, būtu nepieciešams visu budžetu novirzīt izglītībai. Eksaktajās jomās — ķīmijā un fizikā — izveidot modernu un aprīkotu klasi izmaksā ļoti dārgi. Mazās skolas to nevar atļauties. Ņemot vērā bērnu skaita samazinājumu, skolu tīkla reorganizācija ir pareizs lēmums. Ja atrisina jautājumu par bērnu nokļūšanu skolā, pretenzijām nevajadzētu būt. Labs piemērs bija Vecbebru tehnikuma reorganizācija. Kamēr valsts to subsidēja, tikmēr ikviens deputāts sprieda loģiski un atbalstīja tehnikuma nepieciešamību. Kad naudu vairs nedeva un pašvaldībai pašai vajadzēja rast līdzekļus, tad sākās racionālā domāšana. Kamēr nauda nāk no malas, tikmēr racionālā domāšana nedarbojas.
Joprojām viena no karstākajām diskusijām ir par jaunievēlēto Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu. Es būtu sarūgtināts, ja uzvarētu cits kandidāts. Pārējie pretendenti piedalījās sportiskās intereses dēļ. Labs kandidāts bija arī Juris Jansons. Man par viņu izveidojies pozitīvs viedoklis, taču Levitam ir cits starptautiskais svars, kas Valsts prezidentam ir ieguvums. Raimonds Vējonis būs pirmais prezidents, kuram pēc pilnvaru nolikšanas nepiešķirs mājokli. Mēs neesam prezidentāla, bet parlamentāra valsts. Nav jau tā, ka Valsts prezidents neko nedara, tomēr pamatā viņam ir reprezentatīvs postenis. Ja jāsalīdzina, tad vairāk, pieņemot lēmumus, riskē Ministru prezidents. Manā skatījumā eksprezidentiem pārāk dāsni tiek pateikts paldies par šo periodu.
Nedēļas izskaņā baudīju karsto laiku. Protams, kad ir pārāk karsts, kļūst grūti. Īpaši darba dienās, kad vairākkārt sanāk braukt sakarsušā automašīnā, tad līdz pusdienlaikam krekls jau trīsreiz pielipis pie muguras. Tas ir nepatīkami, bet kopumā ir labi. Mums vajag izkarst, lai sailgotos pēc rudens un ziemas.

Staburags.lv ARHĪVS

Pārāk dāsns paldies

Kategorijas