Cilvēks nedrīkst dzīvot informācijas izolācijā

Māris Lukjanovs, I. Gaiša Kokneses vidusskolas vēstures un sociālo zinību skolotājs

2019. gada 4. jūnijs 00:00

279

Cilvēks nedrīkst dzīvot informācijas izolācijā

Aizvadītajā nedēļā skolās bija mācību gada pēdējā diena. Arī mēs Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā ar savu audzināmo — 5.b klasi — dalījām liecības, vērtējām mācību gadā paveikto, pārrunājām kopā piedzīvoto, dalījāmies un kavējāmies atmiņās. Man īpašu norādījumu vasaras brīvdienām nebija, jo trīs mēneši ir pats labākais laiks, lai atpūstos no skolas, mācībām, lai skolēni uzkrātu spēkus un enerģiju jaunajam mācību gadam.

Šis bija mans pirmais gads Kokneses vidusskolā, pirmo reizi audzināju arī 5. klasi, iepriekš mana darba pieredze audzināšanas jomā saistās tikai ar vidusskolēniem. Esmu guvis jaunu pieredzi, var teikt, ka tas man bija izaicinājums, jo darbs ar piektklasniekiem ļoti atšķiras no darba ar vidusskolēniem, darba process ir organizējams pilnīgi citādi. Piektklasnieki vēl nav tik patstāvīgi, skolotāja atbalsts ir diezgan nepieciešams gan organizatoriskos jautājumos, gan piedaloties pasākumos.
Mācību gads ir pagājis “kā pa viļņiem” — ir bijuši ļoti labi brīži un ir bijušas arī dažādas problēmas, kas kopīgi jārisina. Esmu gandarīts par sasniegumiem konkursā “Interesanti man kā vēsturniecei/kam!”, kur ar 7.b klases komandu izcīnījām 3. vietu, bet ar 9. klases komandu — 1. vietu.
Jaunumus lielākoties uzzinu no televīzijas ziņām, pēc darba vienmēr noskatos kādu ziņu pārraidi, lasu jaunākās ziņas internetā, radio klausos automašīnā. Cilvēks nedrīkst dzīvot informācijas izolācijā, tāpēc ar 9. klases skolēniem sociālajās zinībās apzināti sarunas ceļā mēģinu iesaistīt jauniešus, lai viņi pastāsta par aktualitātēm valstī. Pirmais, ko visbiežāk dzirdu — mēs televīziju neskatāmies, radio neklausāmies, mūs tas neinteresē. Labi, ja ir kāds jaunietis, kurš kaut ko zina, man par viņu ir liels prieks. Pēc pāris gadiem šie jaunieši būs balsstiesīgie vēlētāji, un diemžēl lielākajai daļai no viņiem nav ne jausmas par politiskajām norisēm valstī.
Svarīgākais aizvadītās nedēļas notikums noteikti ir Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarējis Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits. Manuprāt, tas ir saprātīgs iznākums, jo, sekojot līdzi un vērojot pārējos prezidenta amata kandidātus, Egils Levits tomēr ir ar lielāko starptautisko pieredzi un ieņemamo amatu. Tas nozīmē, ka jaunievēlētais prezidents savus galvenos uzdevumus varētu veikt diezgan labi, ņemot vērā, ka īpaši daudz pilnvaru prezidentam Latvijā nav. Ļoti svarīgas ir svešvalodu zināšanas, lai nav tā kā Vējoņa kungam — kad uzdod jautājumu un viņš nespēj uz to atbildēt, jo nesaprot, ko viņam jautā. Cerams, ka jaunajam prezidentam ar komunikāciju nekādu problēmu nebūs, viņš varēs ar lepnumu pārstāvēt valsti, droši izteikties un saprast, ko no viņa vēlas. Šis prezidents uzreiz pēc ievēlēšanas pirmajā uzrunā un intervijās arī nesolīja konkrētus darbus, bet pauda gatavību strādāt.
Atbalstu to, ka Valsts prezidentu Saeimas deputāti vēlēja atklāti, taču manu uzmanību pievērsa fakts, ka arī šajā balsojumā tomēr divi biļeteni bija nepareizi aizpildīti un tos neņēma vērā. Domāju, ka sistēma ir izveidota pietiekami vienkārša un nevar būt tik sarežģīta, lai Saeimas deputāti nesaprastu, kā pareizi balsot. Iespējams, tā nav nezināšana, bet apzinātas politiskās spēlītes, zemteksti, kāpēc tas tika darīts. Domāju, ka Valsts prezidenta vēlēšanās jāpiedalās visiem 100 Saeimas deputātiem, nevis 95, kā tas bija šoreiz.
Ik pa brīdim aktualizē jautājumu, ka Valsts prezidentu Latvijā varētu vēlēt tauta. Domāju, rezultāts šādām vēlēšanām ir redzams Ukrainā, kad par valsts galvu kļūst tautā populārs cilvēks. Manuprāt, latviešu nācijai varētu būt ļoti līdzīgs rezultāts, kad par Valsts prezidentu kļūtu kāds tautā iemīļots aktieris, dziedātājs vai sportists. Atceros, šo jautājumu aktualizēja 2000. gadu sākumā, kad kandidāti šim amatam bija hokejists Artūrs Irbe un komponists Raimonds Pauls. Kā nācija neesam gatavi izvēlēties sev prezidentu.
Aizvadītā nedēļā noslēdzās tā sauktā desmit gadu garā “Ušakova ēra”, kad tikai viena konkrēta persona saistījās ar galvaspilsētu un tās vadīšanu. Ievēlot šajā amata Daini Turlo, nekādu lielu izmaiņu nebūs, jo esam pieraduši pie tā, ka Rīgā ir viena politika un intereses, bet pārējai Latvijai — cita.
Aizvadītajā nedēļā medijos un televīzijas raidījumos daudz sprieda par zemo vēlētāju aktivitāti Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tas man bija diezgan negaidīti, jo liekas, ka informācijas bija pietiekami daudz, netrūka arī reklāmas, kas aicināja iedzīvotājus doties uz vēlēšanām un izteikt savu viedokli. Zināmā mērā jāpiekrīt, ka tas bija kā protests pret notiekošo. Iespējams, cilvēki neredz jēgu, kāpēc doties uz vēlēšanām. Aizdomājos par to, ka varbūt vajadzētu mainīt sistēmu un šādus vēlēšanu rezultātus, ka nobalso aptuveni trešā daļa balsstiesīgo iedzīvotāju, neņemt vērā. Vajadzētu tomēr secināt — kāpēc tā ir noticis.
Ar dēliņu atgriezāmies no rehabilitācijas centra “Vaivari”, kur, esot divas nedēļas, piedzīvojām pozitīvu attieksmi, ik uz soļa palīdzīgu roku. Gribētos, lai arī ikdienā sabiedrība būtu iejūtīgāka, saprotošāka. Domāju, daudzas lietas jārisina valsts līmenī, jāievieš pārmaiņas likumos, lai vecāki ar bērniem, kuriem vajadzīga nepārtraukta vecāku uzmanība un rūpes ikdienā, netiktu atstumti un tā nebūtu tikai viņu problēma. Vecāki, strādājot algotu darbu, lai varētu uzturēt ģimeni, ļoti cenšas bērnu dēļ, regulāri apmeklē dažādus speciālistus, veic procedūras, un tie ir lieli izdevumi, tas prasa daudz laika, taču nestrādājot neko no tā nevarēs atļauties.
Lasīju, ka svētdien Latvijā reģistrēti 50 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietuši astoņi cilvēki, bet par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā policija aizturējusi 13 autovadītāju. Arī kāda Aizkraukles ģimenes ārste pagājušajā nedēļā sodīta par braukšanu reibumā. Jāpriecājas, ka šis gadījums beidzies bez letālām sekām, jo uz gājēju pārejas varēja būt arī cilvēki. Manuprāt, tā ir sērga, ļoti aktuāla sabiedrības problēma, jo katru nedēļu atkal un atkal aiztur dzērājšoferus un vadītājus, kuri pie stūres sēdušies arī dažādu citu apreibinošo vielu ietekmē. Tā ir arī vilšanās, jo nereti cilvēki, kuri ieņem augstus amatus, var atļauties tā rīkoties, nedomājot par sekām.
Daudziem noteikti jau klāt atvaļinājums, tāpēc novēlu izbaudīt vasaru, sauli, bez maksas uzņemt D vitamīnu un nākotnē raudzīties pozitīvi!

Staburags.lv ARHĪVS

Cilvēks nedrīkst dzīvot informācijas izolācijā

Kategorijas