Staburags.lv ARHĪVS

Stāsts par traģiski sabojātu dzīvi

Stāsts par traģiski sabojātu dzīvi

Režisors Juris Kalvišķis sadarbībā ar Aizkraukles un Skrīveru teātru aktieriem — Lauru
Kokinu un Uldi Dzērvi — iestudējis Māras Zālītes lugu “Zemes nodoklis”. Pirmizrāde notika lugas darbībai atbil­stošā vidē — muzejā “Kalna Ziedos”.

Smiekli jaucas  ar asarām
Režisors Juris Kalvišķis teic, ka šāda veida izrādei nepieciešama īpaša gaisotne. Līdz šim redzētie citi Māras Zālītes lugas “Zemes nodoklis” iestudējumi, piemēram, Dailes teātrī, viņaprāt, neatbilst patiesajai būtībai. Tikai maksimāli to pietuvinot lauku mājas gaisotnei, var sasniegt vajadzīgo noskaņu. “Kalna Ziedu” muzeja telpās aktieri un skatītāji nonāca tuvā kontaktā, iespējams, pat personīgi izdzīvoja Zentas un Hermaņa ikdienu, pagātnē krātos sāpju un naida mirkļus. Katru minūti pusotras stundas laikā esot kā piekaltiem, elpojot līdzi, smejoties, klusējot, skumstot.
Lugas sižets daļēji saistās ar Jura Kalvišķa dzīvi. Jura tēvu arestēja un izsūtīja uz Vorkutu. Viņš atgriezās mājās, kad dēlam bija 12 gadi. Šajā vecumā pieredzētais labi palicis atmiņā. Vēlāk režisors ap divdesmit gadu strādājis televīzijā un caur darbu iepazinis arī čeku jeb padomju varas drošības dienestu. Televīzijas ēkā bija bufete, tāpēc arī bufetnieces darbs, kādu reiz strādājusi lugas varone Zenta, nav svešs. “Stāsts ir par traģiski sabojātu dzīvi, kurā smiekli jaucas ar asarām,” teic režisors.
Uz skatuves jājūt vienam otru
Lugas sižets ir šāds. Hermanis, pavadījis laiku izsūtījumā Sibīrijā, novārdzis atgriezies mājās, bet ar sapni par savu — laimīgo — dzīvi. Iepazinies ar Zentu, kas tolaik strādāja kompartijas centrālkomitejas bufetē, kurā iegriezās drošības dienesta vīri. Tolaik vai visi zaga, arī Zenta — no bufetes mājās nesa produktus, lai tik Hermanis ātrāk būtu uz kājām. Zentu pieķēra, un par klusēšanas ķīlu drošībnieks pieprasīja no viņas miesas kāres apmierinājumu. Šo faktu viņa glabāja noslēpumā daudzus gadus, līdz asā vārdu pārmaiņā ar Hermani to atklāja. Skatītāji ar Zentu un Hermani satiekas laikā, kad abi jau šķīrušies, tomēr dzīvo zem viena jumta. Viņu ikdiena kļuvusi banāli pliekana, aprobežojas ar seriālu skatīšanos un rūpēm par kaķi.
Laura Kokina, kas izrādē ir Zenta, stāstot par tās tapšanu, teic, ka lugas tekstu izlasīja janvārī. Mēģinājumi notika reizi nedēļā, bet reizēm retāk. Teksta  materiāls  apjomīgs, bet Laura teic, ka nav obligāti iekalt precīzi katru vārdu un vēlāk uztraukties, lai ko nesajauktu. Tā vietā jāsaglabā loģika un pēc dialoga uz katru jautājumu jārod attiecīgā atbilde, kas ne vienmēr ir precīza kā Māras Zālītes darbā. Svarīgi saglabāt lugas līniju un improvizēt. Lai to realizētu, pretī vajag otru — tikpat labu improvizatoru, un tāds ir Uldis Dzērve. “Juris mums piedāvāja šo lugu, un tā šķita piemērota, nāca īstajā laikā. Mums ar Uldi jau iepriekš bija vēlēšanās nospēlēt, iejusties citādā ampluā. “Zemes nodoklis” nav tikai stāsts par diviem veciem cilvēkiem. Tas ir par smagumu, pat traģēdiju, kurā ir arī komiskais, un otrādi. Šī ideja man ļoti patika. Turklāt Uldis nekad iepriekš nav spēlējis šādu lomu.”
Pagaidām nav plāna par nākamajām “Zemes nodokļa” izrādēm, vien skaidrs, ka vienu nospēlēs Skrīveros. Tā kā šī ir maza formāta izrāde, vairāk piemērota kamerzālei, tad lielās skatuves vietā to varētu izrādīt skatītāju zāles vidū. ◆

Uzziņa

◆ Māras Zālītes luga “Zemes nodoklis” uzvarējusi Latvijas Dramaturgu ģildes rīkotajā oriģināldramaturģijas konkursā 2003. gadā, kā arī saņēmusi Literatūras gada balvu dramaturģijā. Luga tulkota lietuviešu, angļu, vācu, krievu, slovēņu un japāņu valodā.
◆ Iestudējums Dailes teātrī piedzīvoja pirmizrādi 2003. gada 29. oktobrī kā Ilzes Vazdikas jubilejas izrāde.
◆ Vēl luga iestudēta Sanfrancisko Mazajā teātrī (2004), Rīgas Krievu drāmas teātrī (2005), Lietuvā, Slovēnijā un Vācijā (2007), kā arī Ukrainā (2008).