Staburags.lv ARHĪVS

Novads uzņem kapelas no visas Latvijas

Imants Kaziļuns

2019. gada 28. maijs 00:00

54
Novads uzņem kapelas no visas Latvijas

Divi svētki vienā dienā — jau par tradīciju kļuvušie Jaunjelgavas novada tautas mākslas svētki šogad “izauga” līdz valsts mērogam, un pār novadu “nogāzās” XXI Latvijas tautas mūzikas svētki.


Svētku organizatore un Jaunjelgavas novada kultūras nama vadītāja Anita Ostrovska uz jautājumu — kāpēc šogad Jaunjelgavā? — atbild: “Piedāvāja, un mēs piekritām.” Tā kā Anita ir gan kultūras dzīves organizatore, gan folkloras kapelas “Karikste” vadītāja,  Latvijas Nacionālais kultūras centrs izteica priekšlikumu sarīkot plaša mēroga pasākumu. Piedāvājums bija janvārī, līdz ar to tam gatavojās piecus mēnešus. Kopumā uz pasākumu ieradās 32 kapelas. Kopā ar novada kolektīviem svētkus radīja 43 kolektīvi. Ja katrs koncertā dziedātu tikai divas dziesmas, skatītājiem tas būtu pārāk ilgi. Tāpēc nolēma koncertus rīkot vienlaikus uz vairākām skatuvēm. Piemēram, atsevišķi uzstājās grupas, kuru repertuārs atbilda šī gada pasākuma tēmai — par godu novadniekam Gothardam Fridriham Stenderam. Koncerti notika arī novada pagastos, savukārt kapela no Lubānas papildus uzstājās Vīgantes pansijā.
Vieniem pasākums Vīgantes parkā bija atgriešanās jaunības dienu takās, citi izbaudīja šīs vietas skaistumu, kas jo īpaši pārsteidz šobrīd — pavasara plaukumā.
Pasākuma režisore bija novada bērnu jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīva vadītāja Gunita Krievāne. Scenogrāfe — bijusī Aizkraukles Mākslas skolas direktore Taiga Kalvišķe. Pasākumu lielkoncertu vadīja teātra režisors un aktieris Kārlis Lišmanis un Improvizācijas teātra aktieris Oskars Kļava.
Svētku koncerta izskaņā novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Albiņš norādīja, ka valsts mēroga pasākums, kuram bija lemts notikt Jaunjelgavas novadā, ienesa jaunas vēsmas, parādot citādo. Anita Ostrovska piebilst, ka šogad starp Latvijā zināmajām kapelām Staburagā uzstājās arī tautas mūzikas grupa no Pasvales Lietuvā, kas sarīkojumā radīja citu dinamiku. Tā kā vairāki mūzikas instrumenti ir pašu gatavoti, tad šādu muzicēšanu un svētkus kopumā var saukt arī par nemateriālā kultūras mantojuma tradīciju pārmantošanas procesu.
Vērtējot jau aizvadītos svētkus, Anita Ostrovska teic, ka šoreiz pietrūcis cilvēku, kas palīdzētu svētku organizēšanā. Pēdējā brīdī dažādu likstu dēļ pāris atbildīgo personu nevarēja iesaistīties. “Gribēju aiziet pie katra kolektīva personīgi, aprunāties, apjautāties. Pārbaudīt katru uzticēto darbu,” stāsta pasākuma organizatore. Toties īpašs pārsteigums bijis ugunskoka laišana Daugavā, kas notika pēc saulrieta. Pašaizliedzīgie jaunieši Ervīns un Jānis no Jaunjelgavas kultūras nama tautas deju ansambļa “Kodols” ar daudzām  liesmām rotāto peldošo koka stumbru pavadīja un krastā stāvošajiem ļāva ilgāk priecāties par liesmu un tumsas spēli. ◆