Staburags.lv ARHĪVS

Vēlo kāpostu vairāk

Imants Kaziļuns

2010. gada 29. aprīlis 08:31

1824
Vēlo kāpostu vairāk

Ligita un Ilgonis Grunšteini Bebru pagasta “Cīrulīšos” šajās dienās pabeidza stādīt agros kāpostus un puķkāpostus, lai drīzumā ķertos pie sīpolu dēstīšanas. Šogad paredzēts palielināt vēlo kāpostu platības, uzlabot pagrabu, mehanizēt to.

Nedaudz no katra dārzeņu veida, tik zemes, cik paši spēj apstrādāt — šādu moto saimniecībā saglabā gadu no gada. Tomēr, lai arī pamazām, saimniecība katru gadu sper kaut nelielu soli uz priekšu. Pastāvīgo klientu loks, kuriem izaudzēto produkciju pārdod, krīzes ietekmē nav būtiski mainījies, un tas stimulē darbam, domājot par saimniecības nākotni.
Divu šķirņu agrie kāposti šogad aizņems vien 0,15 hektāru — nedaudz mazāk kā pērn. Kā dārzeņus pirks šogad, var tikai minēt, bet, izvērtējot pērnā gada rezultātus,  nolemts agro kāpostu platības samazināt, kompensējot tās ar lielākām, kur stādīs sešu dažādu vidējo un vēlo šķirņu kāpostus. Savu kārtu gaida kartupeļi, burkāni, gurķi un galdabietes.
Jautāju saimniekam, vai līdzīgi kā piensaimnieki arī dārzeņu audzētāji  savai produkcijai var radīt pievienoto vērtību, piemēram, piedāvājot ne tikai svaigus, bet arī skābētus kāpostus?
— Ar esošo zemes platību un ražošanas ēkām to nevaram atļauties. Nopietnai tirdzniecībai nepieciešami lielāki apjomi. Drīzāk jādomā par saimniecības uzlabošanu, piemēram, jāremontē pagraba grīda un jāiegādājas konteineru pacēlājs, kas ļautu pagrabā glabāt vairāk kāpostu, padarītu darbu ērtāku.
— Varbūt nākotnē varētu sadarboties ar citiem dārzeņu audzētājiem?
— Viena veida dārzeņu audzētājiem kooperēties ir nereāli. Kāds vienmēr paliks aizvainots, ka vēlāk varēs pārdot produkciju, vēlāk saņems samaksu par to. Nevar līdzināties ar kolhozu laikiem, kad viss bija kopīgs. Mūsdienās, kad katrs saimnieks ar savu tehniku apstrādā savus laukus, būtiski ir notrāpīt sēju, ražas novākšanu un citus darbus pareizajos laika apstākļos. Tas, kuram izdodas, ir ieguvējs, — saka Grunšteina kungs.