Staburags.lv ARHĪVS

Sācies eksāmenu laiks

Sācies eksāmenu laiks

Absolventu klasēm sācies eksāmenu laiks, jo pirms nedēļas jau izskanēja pēdējais zvans. Sajust pirmseksāmenu noskaņu “Staburags” devās uz Aizkraukles novada vidusskolu. Devītklasnieki todien kārtoja eksāmenu latviešu valodā.


Latviešu valodas rakstu daļas pirmā puse aizvadīta, un no skolas sarīkojumu zāles iznācis pēdējais eksāmena kārtotājs. Pēc divdesmit minūšu pārtraukuma jaunieši atkal sanāks zālē un ķersies pie domraksta.
Analizē grāmatu
Viena no eksāmenu vadītājām ir krievu valodas, kulturoloģijas un vēstures skolotāja Monika Vološčuka. Viņa stāsta, ka pārbaudes darba pirmajai daļai atvēlētais laiks bija stunda un 50 minūtes, bet jaunieši uzdevumu veikuši aptuveni 20 minūtes agrāk.
Šogad 9. klases eksāmenā latviešu valodā tēma bija veltīta latviešu grafiķim, dzejniekam un vairāku grāmatu autoram Albertam Kronenbergam (1887—1958). Skolēnu uzdevums bija analizēt somu rakstnieka Jukas Rislaki grāmatu “Vilki, velni un vīri”. Lai arī skolotāja uzdevumu vērtē kā grūtu, bērni to veikuši ar labpatiku. “Analizējot vajadzēja rast atbildi tam, kādēļ somu rakstnieks interesējies par latvieti. Uzdevums iekļāva arī Kronenberga radinieku — meitu, mazmeitu — atmiņas un citus faktus, kuri bija jāsakārto hronoloģiski, jāatbild, kādēļ somu rakstnieks, lai arī labi prot latviešu valodu, grāmatu rakstīja somiski. Manuprāt, šis uzdevums kalpoja arī kā patriotisma un latviskuma audzināšanas paraugs,” teic skolotāja Monika Vološčuka.
Mācībās bija
grūtāk
Eksāmena daļu starplaikā “Staburags” uzrunāja devītklasniekus. Kristers no 9.c klases teic, ka Kronenbergam veltītā darba analīze prasīja iedziļināšanos, bet esot sajūta, ka rezultāts būs labs. Satraukuma pirms eksāmena nebija viņas klasesbiedram Artūram. Gatavojoties šim pārbaudījumam, skolotāja devusi iespēju apskatīt un izpildīt iepriekšējo gadu eksāmenu uzdevumus. Lai arī domraksti nav Artūra stiprā puse, arī viņš cer uz labu rezultātu. Nedaudz atšķirīgas pārdomas par eksāmena pirmās daļas uzdevumu bija klases meitenēm. “Teksts grūts, nācās pamatīgi nodarbināt loģisko domāšanu,” saka Arta. Savukārt par nākamo uzdevumu — domrakstu — ir pārliecināta, kā arī atzīst domraksta vērtību kā tādu, jo rakstot jāmācās domāt secīgi, strukturēti.
9. klases latviešu valodas skolotājs Ģirts Šimanovskis, komentējot domrakstu tēmas, teic, ka trenējoties klase rakstījusi arī daudz grūtākus. Šogad devītklasnieki izvēlējās kādu no šādiem tematiem: “Ja es būtu...”, “Neskati vīru no cepures” un “Trīs nosacījumi laimei”.
Atbildes jāgaida
mēnesi
Silvija Bērzkalne, Aizkraukles novada vidusskola direktora vietniece mācību darbā saka: “Šajā mācību gadā eksāmenus kārto 55 devītklasnieki un 36 vidusskolas absolventi. Vakar pusdienas laikā komisija piecu latviešu valodas sko­-
lotāju sastāvā sāka vērtēt 9. klases latviešu valodas eksāmenu atbildes. Latviešu valodas eksāmens 21. maijā bija arī vidusskolēniem, bet tā rezultātus vērtēs centralizēti. Tas nozīmē, ka atbildes pa pastu nosūtītas uz Rīgu un rezultāti būs zināmi vien jūnija beigās. Šodien, 24. maijā, vidusskolēni kārto eksāmenu matemātikā. Centralizētais eksāmens fizikā būs 30. maijā un 3. jūnijā — informātikā. To vērtēs uz vietas, skolā. Centralizētajos eksāmenos rezultātu izsaka procentos, skolā vērtētajos — ballēs. Šobrīd devītklasnieks skolu var pabeigt, ja vienā no mācību priekšmetiem vērtējums ir zem 4 ballēm. Piemēram, ja gada atzīme matemātikā ir 3, arī eksāmena atzīme 3, skolu joprojām var pabeigt.
Valsts izglītības satura centra sabiedrisko attiecību speciāliste Diāna Āboltiņa informē, ka kopējais pieteiktais centralizēto eksāmenu kārtotāju skaits dažādos mācību priekšmetos 12. klasēm Latvijā ir šāds:  latviešu valodā — 15 976, matemātikā — 16 290, angļu valodā — 14 610, Latvijas un pasaules vēsturē — 5989, krievu valodā — 2 619, bioloģijā — 1843, fizikā — 1512, ķīmijā — 929,  vācu valodā — 152 un franču valodā — 35.
Diāna Āboltiņa piebilst, ka šie eksāmenu kārtotāji nav tikai skolēni. Starp viņiem ir arī tie, kuri vēlas uzlabot savu jau iepriekš kārtotā eksāmena rezultātu vai arī pērn dažādu iemeslu dēļ nav kārtojuši eksāmenu. ◆