Staburags.lv ARHĪVS

Aizkrauklē zāģmateriālu kalti būvē citā vietā

Aizkrauklē zāģmateriālu kalti būvē citā vietā

Ņemot vērā Aizkraukles iedzīvotāju iebildumus, izvēlēta cita zāģmateriālu kaltes būvniecības vieta — tā būs nevis dažu desmitu metru attālumā no tuvākās daudzdzīvokļu mājas Mednieku ielā, bet gan tālāk, aiz šķeldas katlumājas — Aizkraukles novada būvvalde jauno atrašanās vietu ir akceptējusi.

Kā jau “Staburags” informēja, pagājušajā gadā Aizkraukles novada būvvalde, ņemot vērā publiskās apspriešanas rezultātus, noraidīja SIA “Sindas Kaltes” būvniecības ieceri par koksnes žāvēšanas kaltes uzstādīšanu Aizkrauklē, Mednieku ielā 1, pamatojot, ka objekts būs pārāk tuvu dzīvojamajai mājai, tikai apmēram 40 metru attālumā, gandrīz mājas pagalmā, palielināsies troksnis, smaka un putekļi, smagais transports noslogos vienīgo piebraucamo ceļu, un tas viss ietekmēs iedzīvotāju veselību. Iedzīvotāji vēlējās, lai kaltes būvniecību pārceltu tālāk no dzīvojamajām mājām, tādēļ firmas pārstāvji meklēja citu atrašanās vietu. Sākotnēji bija iecere kalti būvēt vietā, kur ir skolas sporta laukums, tomēr rasts cits risinājums — kalte būs SIA “Seces koks” teritorijā Aizkrauklē, Rūpniecības ielā 12.
Aizkraukles novada būvvaldes vadītājs Juris Letinskis stāsta, ka būvvalde akceptējusi jauno atrašanās vietu — kaltes trok­šņa barjera būs garāžas, kā arī starp kalti un dzīvojamo māju Med­nieku ielā atrodas šķeldas katlumāja.
Konteinera tipa ēkā būs divi nodalījumi jeb divas kaltes telpas, katrā pieci ventilatori. Līdz šim uzbūvēti kaltes pamati, uz kuriem uzmontētas rūpnieciski ražotas konstrukcijas, kā arī norisinās pārējie montāžas darbi. Plānots, ka objektā darbosies 10 ventilatori, tomēr to radītais troksnis iedzīvotājiem problēmas nesagādāšot. Ražošanas process būs automatizēts, tiks nodrošināta datorvadība, iekārtu apkalpos šķeldas katlumājas operators.
Kaltē žāvēs dēļus, izmantojot šķeldas katlumājā saražoto siltumu. Apkures sezonā šķeldas katlumāja piegādā siltumu Aizkrauklei, tomēr vasarā nodrošina tikai karsto ūdeni, līdz ar to daļu siltumenerģijas tā izkūpina gaisā.
Firma šajā laikā ir mainījusi nosaukumu — tagad tā ir SIA “Kaltes RV”. Firmas projektu vadītājs Edmunds Bērziņš teic — tā ir ierasta prakse, ja firmas maina nosaukumu, arī “Lattelecom” taču mainīja nosaukumu uz “tet”. Juridiskā adrese ir tā pati. Viņš informē, ka jūnija beigās, jūlija sākumā tiks pabeigti kaltes celtniecības darbi, un tad arī kalte varētu sākt darboties. Jau tagad esot liela apkārtējo uzņēmēju interese par iespēju žāvēt dēļus, tomēr līgumi ar viņiem tiks slēgti tikai pēc objekta nodošanas ekspluatācijā. Vai kalte strādās nepārtraukti, tas atkarīgs no pieprasījuma.
Dēļi kaltē žūs vairākas dienas — ilgums atkarīgs no zāģmateriālu veida un vajadzīgās sausuma pakāpes, piemēram, ozols žūst ilgāk nekā priede.
Iedzīvotājus joprojām uztrauc iespējamās smakas, putekļi un trok­snis. “Mūsu darbība ir saskaņota ar pašvaldību un Valsts vides dienestu, viss atbilst normatīvajiem aktiem. Tā kā kalte ir aiz katlumājas, troksnim iedzīvotājus nevajadzētu traucēt. Zāģmateriāli ar ķimikālijām netiks apstrādāti, tie būs žūstoši dēļi,” stāsta Edmunds Bērziņš. “Žāvēšana notiks intensīvāk nekā tad, ja žūst malka, tomēr dēļi jau netiks cepti, žūstošs koks gaisa kvalitāti nepasliktinās. Nekāda dēļu apstrāde pie kaltes nenotiks — zāģmateriāli tiks iekrauti, bet pēc žāvēšanas procesa beigām izkrauti un tūlīt aizvesti projām. Iekraušana un izkraušana notiks dienas laikā, teritorijā uzkrājumi netiks veidoti. Tas nebūs kokapstrādes cehs, kur rodas skaidas un putekļi!” uzsver firmas pārstāvis.
Iepriekš firma iegādājās zemi un ēkas Mednieku ielā 1, lai tās nojauktu un tur celtu kalti. Kas notiks ar ēkām?
“Domāsim, ko ar īpašumu darīt,” saka Edmunds Bērziņš.  “Diemžēl situācija ir nejēdzīga, jo Aiz­kraukles novada pašvaldība teritoriju ir noteikusi kā rūpniecisku zonu, taču iedzīvotāji protestē pret rūpnieciskas darbības veikšanu, lai gan tā ir atļauta. Diez vai kāds uzņēmējs gribēs īpašumu pirkt, redzot negatīvo iedzīvotāju attieksmi. No vienas puses, iedzīvotāji vēlas, lai attīstītos ražošana, bet, no otras puses, liek šķēršļus. Šajā gadījumā esam iedzīvotājiem piekāpušies, kalti pārceļot tālāk no dzīvojamajām mājām.” ◆